Galvaskausu kolekcija Jelgavas muzejā
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vēl desmit dienas - līdz 27. februārim aplūkojama izstāde “Galvaskausu stāsti”, kurā eksponēti ...
FOTO: Jelgavas muzejā skatāma galvaskausu mākslas izstāde
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vēl desmit dienas - līdz 27. februārim aplūkojama izstāde “Galvaskausu stāsti”, kurā eksponēti galvaskausi ar mākslinieciskiem grebumiem, priekšmeti no gliemežvākiem un japāņu neckes (miniatūras skulptūras ar praktiskām funkcijām) no kaula. Šī kolekcija pieder jelgavniekam Dainim Matīsam, kurš jau trešo reizi Jelgavas muzejā sarīko savas kolekcijas izstādi.
Iepriekš Dainis Matīss Jelgavas muzejā jau ir parādījis savu uzpirksteņu kolekciju un japāņu neckes, ko 17. gadsimtā izmantoja mazu kastīšu vai sainīšu nostiprināšanai pie apģērba jostas. Šoreiz viņš muzeja apmeklētājiem ļauj ielūkoties savā galvaskausu kolekcijā, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Izstādītie dzīvnieku galvaskausi veidoti kā izsmalcināti mākslas darbi. Pirmos galvaskausus jelgavnieks iegādājies ceļojumā Bali, bet vēlāk, pieaugot interesei par tiem, kolekciju papildinājis, pasūtot tos internetā no Indonēzijas salām, kur šādi dekoratīvi galvaskausi ir populāra un tūristu pieprasīta prece. Muzejā šobrīd ir eksponēti desmit galvaskausi un dažādi citi eksotiski priekšmeti, piemēram, gliemežvāku lustra un kaklarotas, dzīvnieku ragi ar grebumiem.
Jāuzsver, ka šie dzīvnieku galvaskausi ir iegūti, nesāpinot nevienu dzīvnieku, respektīvi, pēc viņu dabīgas nāves, un tikai tad tie izmantoti mākslas vārdā. Gravēšana ir visai sena tradīcija ar reliģisku nozīmi. Interesanti – mācekļi gravēšanas prasmes apgūst pat desmit gadu garumā, lai varētu veikli un prasmīgi izgrebt dzīvnieka galvaskausu iecerētajā dizaina risinājumā, kas ir grezns, detalizēts un neatkārtojams. Lai gan šķiet, ka dizaina ziņā priekšmeti daudz neatšķiras, katrs mākslinieks to izstrādā pēc savas estētiskās izjūtas. Radītie dizaina priekšmeti ir savdabīgi un unikāli.
Gravēšanai tiek izmantoti dažādi materiāli – vēršu, bifeļu, govs galvaskausi un/vai ragi, lielāku zivju asakas, mēdz izmantot arī gliemežvākus un vēžveidīgo čaulas. To sagatavošana apstrādei var ilgt no vienas līdz divām nedēļām. Pēc tam sāk veidot gravējumus kaulā, kas var ilgt līdz trīs dienām. Noslēgumā pēc mākslinieka paša vēlmēm galvaskausu krāso, izgrezno ar vērtīgiem akmeņiem vai citādi papildina dizainu.
Galvaskausi tiek glabāti un tradicionāli izmantoti mājas fasādes dekorēšanai visā Indonēzijā.
