Durbē satraucas, kas dzēsīs ugunsgrēkus
Latvijas mazākajā pilsētā Durbē vietējie satraucas, ka nu degs uz nebēdu, ziņo "Kas Jauns Avīze". Līdz šim dzēst sarkano gaili pirmie steidzās brīvprātīgie ugunsdzēsēji, bet Dienvidkurzemes novada pašvaldības jaunajā štatu sarakstā vairs nav paredzēta alga glābējiem – izstrādāts cits modelis. No četriem ugunsdzēsējiem palikuši divi.
Sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis Andris Jefimovs aicina atcerēties, ka jau kopš seniem laikiem brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes veidojušās uz nesavtīgas pašiniciatīvas pamata ar vēlmi palīdzēt kaimiņiem, pašiem sev un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem ugunsnelaimes gadījumā.
Samaksa būs, bet krietni mazāka
“Ejot laikam un novērtējot šo cilvēku iesaistīšanos ugunsgrēku dzēšanā, pašvaldības ir atradušas līdzekļus, lai kaut simboliski atlīdzinātu par šo darbu un brīvprātīgo iniciatīvu, gan par ugunsdzēsības transporta, gan depo uzturēšanu darba kārtībā. Tā tas iepriekš bija arī visos astoņos novados, kas tagad apvienoti Dienvidkurzemē,” teic Jefimovs un sola, ka arī jaunā pašvaldība turpinās sniegt finansiālu atbalstu.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Dienvidkurzemes novadā ir 11 mantojumā no iepriekšējām pašvaldībām saņemti brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ar transportu. Izmaiņas notikušas ikvienā pašvaldības darbības jomā, arī ugunsdzēsēju dienesta uzturēšanā.
“Nevar runāt par atsevišķu budžetu Durbes ugunsdzēsējiem. Tas ir kopīgs visam dienestam, un 2022. gadā tie ir 200 000 eiro. Šogad paredzēta 250 eiro liela atlīdzība brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kuri uzņēmušies atbildību par glābēju automašīnām un depo uzturēšanu kārtībā, kā arī 54,41 eiro liela atlīdzība par izsaukumu uz ugunsgrēku,” Jefimovs nosauc konkrētus skaitļus.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji dodas palīgā arī, ja, piemēram, nepieciešama ūdens piegāde iedzīvotājiem ūdensapgādes tīkla avārijas dēļ, lapseņu pūžņu iznīcināšanā, caurteku tīrīšanā un citos gadījumos. Arī par šiem darbiem paredzēta samaksa.
Cīravā pat bez atalgojuma
“Šie pieņemtie noteikumi attiecas uz pilnīgi visiem Dienvidkurzemes novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, arī tiem, kas strādā Durbē. Šobrīd Durbē darbu līdz ar jaunajiem noteikumiem piekrituši turpināt divi no iepriekšējiem četriem brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem,” norāda Jefimovs.
Iepriekš šajā mazpilsētā no pašvaldības budžeta glābēju dežūras finansētas gandrīz kā patstāvīgs darbs. Turpretī citviet agrākajos novados brīvprātīgie ugunsdzēsēji strādāja citā pamatdarbā un glābēju pienākumus pildīja tikai izsaukumu gadījumos. Tiesa, arī viņi saņēmuši atlīdzību, taču ievērojami mazāku nekā durbeniekiem. Turklāt Durbē dežūras bijušas no pulksten 6 līdz 23, bet citviet glābēji steidzās palīgā jebkurā diennakts laikā.
“Pēc 2021. gada finanšu datiem, Durbes brīvprātīgā ugunsdzēsības dienesta četri ugunsdzēsēji atlīdzībā saņēmuši katrs 550 eiro mēnesī. Daudz lielākajā Grobiņas novadā pērn ugunsdzēsējiem atlīdzībā izmaksāti 155,70 eiro mēnesī. Bijušā Aizputes novada Cīravas pagastā vispār bija unikāla situācija, jo vietējais glābējs darbu veica brīvprātīgi, neko nesaņemot atlīdzībā,” salīdzina Jefimovs.
Vairs nav jādežurē depo
Mainīti līdzšinējie noteikumi – brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nav jāatrodas visu laiku depo, bet gan pie telefona, tātad jābūt sazvanāmiem un drīkst strādāt pamatdarbā. “Gadu pastrādāsim pašreiz izstrādātajā kārtībā, tad vērtēsim, ko vajadzētu uzlabot. Ceram, ka ar laiku viss nostāsies savās vietās un no Durbes divu aizgājušo glābēju vietā pieteiksies citi,” spriež Jefimovs.
27. janvārī domes sēdē apstiprināts novada pašvaldības štatu saraksts, kurā ietverti arī vietējie glābēji. Dienvidkurzemes Ugunsdzēsības dienests kā struktūrvienība iekļauts pašvaldības policijas sastāvā. “Ne visos Latvijas novados tiek finansiāli atbalstīti brīvprātīgie ugunsdzēsēji, jo likumdošana to neparedz kā obligātu pašvaldības funkciju. Mēs uzskatām, ka iedzīvotāju drošībai tas ir ļoti svarīgi,” uzsver Jefimovs.
Ne visi ir pret jauno kārtību, Durbes ugunsdzēsējs Aivars Dimza bez gariem komentāriem "Kas Jauns Avīzei" teic, ka viņu viss apmierinot.
Tehnika noveco
Dienvidkurzemes domes deputāts Edgars Putra atklāj, ka pirms jaunā budžeta pieņemšanas diskusijas bijušas ilgas un garas. Līdzīgi kā Durbē, arī kādreizējā Pāvilostas novadā ugunsdzēsējiem maksāta alga nedaudz virs minimālās, bet bijuši arī novadi, kur ugunsdzēsēji bijuši vairāk kā brīvprātīgi darbinieki un pašvaldības palīdzējušas tikai tehniskā aprīkojuma iegādē.
“Līdz galam apmierināts neesmu, jo Durbe pēc būtības sanāk pa vidu visam jaunajam novadam, bet pakalpojumi, tajā skaitā ugunsdzēsības, atrodas apkārtnē, nevis uz vietas. Grobiņai uz robežas ar Liepāju ir valsts ugunsdzēsēju postenis, Priekulē un Aizputē arī atrodas valsts postenis, bet līdz Durbei nevar atbraukt 23 līdz 24 minūtēs, kas ir reaģēšanas termiņš, kad jāierodas notikuma vietā. Vajag vismaz 40 minūtes,” lēš deputāts. Viņš arī vēl neredzot sludinājumu par divām brīvajām ugunsdzēsēju vietām Durbē.
Tuvākās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ir Aizputes postenis 21 kilometra attālumā, Liepājas 2. daļas postenis (32 kilometri), Priekules postenis (52 kilometri).
“No ugunsnelaimes diemžēl neviens nav pasargāts, šajā pusē atrodas daudz privātmāju, kur ierīkota krāsns apkure. Es uzskatu, ka diemžēl valsts nevar līdz galam nodrošināt šo pakalpojumu, ar pienācīgu kvalitāti,” pauž Putra un salīdzina, ka Liepājā, piemēram, redzējis ugunsdzēsēju ekipējumu ļoti augstā līmenī.
Ārpus Liepājas aprobežojas ar padomju laika tehniku – tehniskais nodrošinājums arī ir sāpīgs jautājums. “Grobiņā dažas ugunsdzēsēju mašīnas ir ievestas no Skandināvijas valstīm, ražotas 80., 90. gados. Noskrējiens gan nav liels, bet laika zobu var manīt,” problēmu ieskicē deputāts.
