No Latvijas parkiem un kapsētām padzen krauķus
Līvānos nežēlastībā krituši krauķi – pašvaldība ligzdu nojaukšanai kapsētā pilsētas centrā nolīgusi arboristus, kas izmaksājis 3913 eiro.
Putnus vaino trokšņa un pat postījumu radīšanā, tāpēc nolemts izzāģēt zarus, uz kuriem atrodas ligzdas. Kopumā līdz marta sākumam plānots nojaukt 70 ligzdu, pirms krauķi atsāk ligzdot. Darbu veikšana saskaņota ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Izknābā puķes, izārda atkritumus
“Troksnis traucē tiem, kuriem ir blakus īpašumi, kas dzīvo tuvu kapu teritorijai. Taču krauķi izpostīja kapu kopiņas. Ja pavasarī cilvēki sastāda puķes, viņi izknābā sastādītās puķes, izmētā sveču trauciņus pa teritoriju. Ja blakus ir atkritumu konteineri un cilvēki tos neaizver, protams, visi atkritumi no konteineriem tiek izārdīti, jo viņi meklē sev barību,” Latvijas Radio stāsta domes vides speciāliste Gunita Vaivode.
Jau iepriekš pašvaldība kapsētā bija veikusi preventīvus pasākumus – bija uzstādīti mākslīgie piekūni krauķu atbaidīšanai, veiktas pārrunas ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu biežāku izvešanu, taču tas nelīdzēja.
Pašvaldība vērsās pēc padoma pie Ornitoloģijas biedrības, kas atzina, ka pilnīgi efektīvu paņēmienu, lai samazinātu krauķu kolonijas, nav. Vienīgā iespēja ir nozāģēt kokus, kas nepavisam nav labs risinājums, vai nojaukt ligzdas. Pilnībā no krauķiem Līvāni vaļā netiks, jo putnu kolonija visticamāk pārcelsies uz citu vietu, taču varbūt traucēs mazāk.
Ludzā mēģināts arī ar lāzeru
Līdzīgas problēmas ir arī Bauskā, Dobelē, Iecavā, Jelgavā un citviet. Pirms dažiem gadiem Ludzas pašvaldība saņēma iesniegumu ar 200 iedzīvotāju parakstiem, sūdzoties, ka parka teritorijā uzturēties nav patīkami.
Ludzas novada domes vides inženieris Aleksandrs Narnickis Latvijas Radio stāsta, ka pērn daļa ligzdu nojaukta, bet Dabas aizsardzības pārvalde nedod tik daudz atļauju, cik gribētos. Mēģināts izmantot arī lāzeru, spīdinot ar to uz putnu, bet krauķis pārlido no vietas uz vietu, un lielas jēgas nav.
Arī jelgavnieki gadiem ilgi sūkstījušies, ka pilsētas parks bija kļuvis par skaļāko un netīrāko vietu pilsētā – to apsēduši krauķi. Novembrī likvidētas gandrīz 150 krauķu ligzdas, kas atradās tuvu vai tieši virs ietvēm, celiņiem, soliem. Preventīvā nolūkā arī nozāģēti ligzdu būvei piemēroti zari.
Pirms katras ligzdas noņemšanas ar iesniegumu jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, kas mēneša laikā to izskata un klātienē izvērtē situāciju, pirms dot atļauju. Tādu neizsniedz ligzdošanas laikā, kas sākas 1. aprīlī.
Lielāku netīrību gan rada cilvēki
Kaut arī Līvānu domē atsaucas uz putnu ekspertu ieteikumiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus ir kritisks: “Varbūt ar krauķiem nemaz nevajag cīnīties, jo mēs zinām, ka krauķu izplatība Latvijā ir gājusi mazumā. Tāpēc būtu jādomā, vai tas putns ir tik traucējošs, lai to apkarotu.” Viņam personiski arguments par troksni un reizēm par netīrību šķiet dīvains, “jo neviens pilsētā nerada lielāku troksni un netīrību kā mēs paši”.
“Un, man šķiet, ar to vien, ka krauķis ir gatavs pieņemt mūsu troksni un netīrību un dzīvot kopā ar mums, viņš būtu pelnījis cieņu, nevis mēģinājumus izstumt, jo reizēm nejēdzīga tā cilvēku vēlme izstumt jebkādu dabu no savas vides,” piebilst Ķerus.
Pirms pāris gadiem ornitologs Jānis Priednieks ieteica savu risinājumu – krauķiem nepatīkot, ja viņus traucē: “Pavasarī jārīko skaļš pikets. Tad viņi aizvāksies uz klusāku vietu.”
Krauķis jaunu ligzdu spēj uzvīt trīs dienās, tātad nojaukšanai varētu būt ļoti īslaicīgs efekts, bet darbu izmaksas ir lielas. Galvenais iemesls, kāpēc krauķi apmetas pilsētā, ir viegla iespēja tikt pie barības, ko veicina atvērti atkritumu konteineri, tātad tie ir jāslēdz.
