Latvijas sēklas nebaltai dienai glabā aiz polārā loka
foto: no Daiņa Edgara Ruņģa arhīva
Ieeja Svalbāras sēklu glabātavā, kas izbūvēta 120 metru dziļi kalnā zem 40 līdz 60 metru bieza klints slāņa.
Sabiedrība

Latvijas sēklas nebaltai dienai glabā aiz polārā loka

Dace Ezera

Kas Jauns Avīze

Latvijas gēnu bankā Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" Salaspilī saldētavās 18 grādos zem nulles tiek uzglabāti ilgtermiņā gandrīz 3000 dažādu unikālu sēklu paraugu no vairāk nekā 60 kultūraugu sugām. Un ir arī plāns B – Latvijas zirņu, kviešu un citas sēklas nogādātas aiz polārā loka Norvēģijā, Svalbāras sēklu glabātavā.

Latvijas sēklas nebaltai dienai glabā aiz polārā l...

Salaspilī pārsvarā glabājas graudaugu materiāls – mieži, kvieši, rudzi, auzas, ir arī zālaugi, lini, kaņepes, zirņi, pupas un citi. “Latvija ir parakstījusi starptautisko līgumu, kas paredz, ka saglabājam mūsu ģenētiskos resursus un varam izsniegt selekcijas zinātnes un izglītības vajadzībām,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Latvijas kultūraugu gēnu bankas direktors Dainis Edgars Ruņģis.

Gan labība, gan daudz kas cits

Lielajās saldētavās ir visa iespējamā drošība – elektrības ģenerators, temperatūras kontrole. “Taču labākā prakse ir, kad izveido tā saucamās drošības kolekcijas – tas nozīmē, ka paņem paraugus un saglabā citā vietā,” skaidro Ruņģis.

Pērn 26. oktobrī Norvēģijas Karalistes Svalbāras Globālajā sēklu bankā ievietoti glabāšanai 153 Latvijas izcelsmes lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu paraugi, tādējādi stiprinot mūsu valsts tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu.

Sēklu paraugi ir no Latvijā izveidotām šķirnēm, kuras labi pazīstamas tīrumos un dārzos – labība, pākšaugi, lini, kaņepes, tomāti, gurķi, dilles, ķimenes.

foto: no Daiņa Edgara Ruņģa arhīva
Svalbārā nogādāti pirmie 153 Latvijas kultūraugu sēklu paraugi.
Svalbārā nogādāti pirmie 153 Latvijas kultūraugu sēklu paraugi.

Iespēja jebkurai valstij

Svalbāras milzīgais sēklu seifs pusceļā starp kontinentālo Norvēģiju un Ziemeļpolu ir lielākā un drošākā šāda glabātava pasaulē, un Latvijas izcelsmes šķirņu kultūraugu sēklas tajā ievietotas pirmoreiz. Vēl apmēram 40 sēklu paraugu salaspilieši turp sūtīs arī šogad.

Svalbāras glabātava ir bez maksas, to finansē Norvēģijas valdība, jebkura valsts var dot savas sēklas, lai tās uzglabātu ilgtermiņā. Paraugi glabājas pēc melnās kastes principa – izņemot konkrētās valsts pārstāvjus, nevienam citam nav tiesību atvērt kastes, izsniegt paraugus vai veikt jebkādas citas darbības ar sēklu paraugiem. Nepieciešamības gadījumā Latvija var pieprasīt paraugus atpakaļ.

No katra parauga ap 10 000 sēklu

“Salaspilī mēs pārbaudām sēklu dīgtspēju, izžāvējam, iesaiņojam folijas maisiņos, aizvākojam, lai klāt netiek gaiss vai mitrums, tad tās ievieto saldētavās. Mēģinām uzglabāt apmēram 10 000 sēklu no katra parauga, bet izsniedzam krietni mazāk – ap 200 sēklu. Latvijā šīs darbības finansē Zemkopības ministrija,” teic Ruņģis.

Notiek arī daudz citu aktivitāšu, ir laba sadarbība ar visiem lauksaimniecības institūtiem Latvijā, tostarp paraugu atjaunošanā, izvērtēšanā, nosakot to īpašības, lai var izmantot selekcijā.

“Mums ir publiska datu bāze ar Eiropas valstīm, selekcija notiek zinātnes un izglītības vajadzībām – jebkurš var pasūtīt sēklu paraugus. 2020. gadā sūtījām sēklas uz Eiropu, Indiju, daudzviet pasaulē. Ir laba sadarbība ar Ziemeļvalstu gēnu banku, kas Baltijas valstīm 90. gados palīdzēja izveidot sēklu bankas,” priecājas Ruņģis.

foto: no Daiņa Edgara Ruņģa arhīva
Arī institūtā “Silava” Salaspilī glabājas Latvijas sēklas.
Arī institūtā “Silava” Salaspilī glabājas Latvijas sēklas.

Sēklu saglabāšana ir svarīga, bet vēl labāk, ja tās tālāk izmanto, neatrodas tikai saldētavās, bet tiek audzētas un turpinās selekcijas darbs, lai radītu tieši Latvijai piemērotas šķirnes.

Dziļi klintī nebaltai dienai

Svalbāras arhipelāgs atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, tajā ir četras lielas salas, katra vairāk nekā 1000 kvadrātkilometru liela, un liels skaits mazu. Ir 2700 iedzīvotāju, vidēji 0,05 uz kvadrātkilometru.

Svalbāras sēklu glabātava atrodas 130 metru virs jūras līmeņa un 120 metru dziļi kalnā zem 40 līdz 60 metru bieza klints slāņa drošībai globālu kataklizmu gadījumos.

Šeit jau glabājas vairāk nekā miljons sēklu paraugu no 76 valstīm.

Glabātavu izbūvēja laikā no 2006. līdz 2008. gadam, un tā izmaksāja ap 7,9 miljoniem eiro. Izstrādes plāna vadītājs Kērijs Faulers atzinis, ka pamatīgs grūdiens bija 2001. gada 11. septembra terora akti.

Kalna masīvā valda mūžīgais sasalums. Papildus ar speciālām dzesēšanas sistēmām tiek nodrošināta mīnus 18 grādu temperatūra, ko uzskata par optimālu sēklu ilgtermiņa uzglabāšanai.

Glabātava veidota no trijām 9,5x27 metru zālēm, un katrā var izvietot pusotru miljonu sēklu paraugu. Visvairāk ir rīsa, kviešu (katra vairāk nekā 150 000 paraugu) un miežu (ap 80 000) šķirņu. Vēl plaši pārstāvētas pupiņas, kukurūza, sorgo, soja.

Sēklas uzglabā trīsslāņu folijas iepakojumos, kas salikti plastmasas konteineros. Zemā temperatūra un ierobežotā piekļuve skābeklim nodrošina zemu vielmaiņas aktivitāti un aizkavē sēklu novecošanos.

Noglabāts Svalbārā

Kultūraugs Šķirnes
Mieži

Stendes, Sencis

Kvieši Priekuļu, Līva
Auzas

Stendes, Līva, Santa, Dzintara

Pelēkie zirņi

Brūnais retelis, Bruno

Kaņepes

Pūriņi, Atdzelvieši

Gurķi Sprīdītis,
Pupas

Lielplatones