Ap Levitu sācis velties sniega bumbas efekts; uz nākamo termiņu var necerēt

Runājot par pagājušās nedēļas notikumiem, viņa norādīja, ka cepures nenoņemšana Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā “ir absolūts komandas jautājums”. Ir saprotams, ka cilvēkiem var būt visādas dienas un dažkārt var nejusties labi. Iespējams, redzot piketētājus un saprotot, ka atkal būs kaut kādas nepatikšanas, viņš satraukumā pat nepamanīja savu cepuri.

Komandai vajadzēja pamanīt hūti

Bet komandas uzdevums bija to pamanīt. “Tāpēc ir komanda. Komanda, kura iedod lapas ar runu, kas tev ir jāsaka.”

Politoloģe spilgti atcerējās pārmetumus iepriekšējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa komandai, kad Dziesmusvētkos viņam aizpūta pa gaisu mazās lapiņas ar tekstu runai, ko bija paredzēts teikt svētku dalībniekiem. “Tā bija komandas neizdarība. Kā tu vari klajā laukā iedot kaut kādas mazas lapiņas, ko pūš pa gaisu!

Sācis velties sniega bumbas efekts

Tieši tāpat šeit. Te apkārt nebija neviena cilvēka, kurš varēja viņam [Levitam] iebakstīt mugurā un pateikt: “Cepure, cepure.” Ar to viss būtu atrisināts. Šīs lietas tomēr ir kaut kāds komandas neizdarības jautājums.

Protams, šobrīd tas arī ir sniega bumbas efekts, kas ir sācis velties. Katra viņa kustība tiek pastiprināti vērtēta, katrs vārds, ko viņš pasaka, tiek pastiprināti vērtēts.” Prezidents, atrodoties spriedzē, pasaka aizvien vairāk kaut ko lieku, kaut ko jocīgu.

Labs profesionālis, bet nav politiskā līdera dotību

Kopumā vērtējot, var teikt, ka ir cilvēki, kuriem nav politiskā līdera, Valsts prezidenta pozīcijai nepieciešamo dotību. Katrs cilvēks nevar būt labs politiskais līderis. Varbūt viņš var būt labs līderis kādā citā jomā, piemēram, Levits savā specialitātē, profesionālajā jomā bija ļoti augstu novērtēts un cienījams profesionālis.

“Bet vienkārši viņš absolūti nav piemērots šai pozīcijai.” Varbūt iekšēji kaut kur dvēselē viņš ir piemērots šim amatam, bet ne vizuālajā tēlā, kur viņam būtu jābūt kā iedvesmotājam un mentoram.

Ko tad mēs no mūsu Valsts prezidenta pēc Satversmes varam sagaidīt? Principā viņa galvenā loma ir būt vadonim (labā nozīmē). Viņš cilvēkiem parāda ceļu, iedod gaismas staru, sniedz pozitīvas emocijas. Bet Levitam kā Valsts prezidentam nav iedvesmotāja talanta, politoloģe vērtēja. “Diemžēl tā tas ir.”

Jocīgie vārdi un izteicieni

Jautāta par cilvēku nepatikas sākumu pret Levitu, Metla-Rozentāle norādīja arī uz vairākiem jocīgiem viņa radītajiem vārdiem, piemēram, valstsgriba, un izteicieniem, piemēram, “tie, kas būs nomiruši, tiem nebūs Ziemassvētku”, ko rakstīja uz ēkām kā grafiti saukļus.

Sagaidījām kaut ko līdzīgu spožajam Vīķes-Freibergas veikumam

Sabiedrība, tostarp inteliģences pārstāvji, kas viņu virzīja prezidenta amatam, no Levita sagaidīja kaut ko vairāk. Mēs sagaidījām, ka viņa prezidentūra būs līdzīga Vairas Vīķes-Freibergas veikumam. “Mēs domājām, ka viņš būs Vīķes-Freibergas daļēja reinkarnācija, ja tā drīkst teikt.” Gaidījām, ka Levits būs tāds kā Vīķes-Freibergas klons.

“Mūsu gaidas bija ļoti lielas. Tad, kad ievēlēja kādu no iepriekšējiem prezidentiem, mēs jau bijām sašutuši no pirmā brīža: “Kas tas viņš būs par prezidentu! Ko tad tāds vispār der par prezidentu! Viņš vispār neizskatās pēc prezidenta!”

Lielākas gaidas, lielāka vilšanās

Es te negribu saukt nevienu uzvārdu, bet toreiz apriori, kad Saeimā vēlēja, teicām: “Šis jau gan, kur tad tādu vispār var izvēlēties!” Bet šeit bija: “Jā, nu šoreiz gan mums būs!” Tad vilšanās varbūt ir vēl lielāka tajā brīdī, kad mums likās, ka tagad sagaidīsim atkal tādu prezidentu, kurš līdzīgi kā Vīķe-Freiberga mūs iedvesmos.”

Arī tolaik, kad Vīķe-Freiberga Dziesmusvētkos teica uzrunu par to, ka esam diženi un vareni, aicinot visus to atkārtot, par viņu sākumā pasmīkņāja. Taču pēc tam ļaudis saprata, ka tas nemaz nebija tik slikti.

“Šeit vienkārši mēs arī gaidījām kaut ko tādu. Tā vilšanās nāca pārāk liela un ar dažādiem gadījumiem. Viens, otrs, trešais, un tad jau sāka likties, ka kaut kā galīgi nav kā Vīķe-Freiberga.”

Pats sevi ļoti augstu pozicionēja

Politiķe piekrita, ka arī Levits pats sevi ļoti augstu pozicionēja. “Jā, iespējams, jums ir pilnīga taisnība, ka arī viņš nebija pieticīgs.” Viņa Levitu salīdzināja ar Vējoni, kurš bija ļoti, ļoti piezemēts visās savās izpausmēs. Piemēram, viņš turpināja dzīvot savā Ogres dzīvoklītī. Viņš tapa ļoti tuvs tautai tieši tāpēc, ka bija ļoti cilvēcīgs, viens no mums. Viņš dzīvoja tāpat, kā mēs dzīvojām.

Savukārt Levits arī pats veicināja cilvēkos augstas gaidas par viņa darbību: “Jā, viņš arī pats teica, ka es būšu, tagad gaidiet. Mēs visi gaidījām.” Ne tikai mēs kā tauta paši izdomājām, bet Levits arī pats sevi tā prezentēja.

“Ambīcijas ir ļoti laba lieta, protams, bet, ja pēc tam tās neizdodas piepildīt līdz galam ar saturu, tad veidojas šī disonance.”

Vai Levitam ir cerības arī uz nākošo termiņu?

Vai pēc visa notikušā Levitam ir iespēja kļūt par Valsts prezidentu arī otrajā termiņā? “Es domāju, ka diez vai, jo nav īsti saprotams, kāpēc, piemēram, parlamentam vajadzētu [viņu ievēlēt]. Viņš zināmā mērā ar to, ka viņš tik ļoti sabiedrībai nepatīk, teiksim, kā ir, vēl vairāk pazemina kopējo iespaidu par politisko eliti Latvijā.

Cilvēki jau neasociē tikai savas sajūtas, ka viņiem nepatīk prezidents. Viņi tās asociē arī kopumā: “Redz, šitādi visi viņi ir, tādi viņi tur visi ir pie varas.” Līdz ar to viņš grauj arī kopējo reitingu politiskai elitei kopumā.

Visticamāk, meklēs citu prezidenta amata kandidātu

Tāpēc es nedomāju, ka viņā būtu kaut kādas tādas prasmes vai vērtības, kāpēc šobrīd Saeimai vajadzētu vēlēties tomēr viņu [ievēlēt]. Viņš nenodrošina ne lielu stabilitāti, ne ko citu, kas būtu tā vērtība, kāpēc viņu pārvēlēt uz otro termiņu. Es domāju, ka viņš nes līdzi vairāk diemžēl kaut kādu negatīvo lietu.” Līdz ar to politoloģe nedomā, ka Levitam ir iespējas saglabāt Valsts prezidenta amatu arī otrajā termiņā.

Protams, ja vien tajā brīdī, kad būs diskusijas par nākamo prezidentu, neparādīsies kādas citas ārkārtīgi lielas aktualitātes, kā dēļ jauna prezidenta meklējumiem var nepietikt laika. “Tad varbūt. Bet, ja politiskā dienas kārtība būs normālā ritmā, tad, es domāju, noteikti tiks apsvērts jautājums arī par alternatīvu meklējumiem.”

Vai tiešām bija pareizais brīdis?

Runājot par viņa atalgojuma pieaugumu, Metla-Rozentāle norādīja, ka uz amatpersonu algu jautājumu var raudzīties no divām pusēm.

Protams, vadošo amatpersonu atalgojumam jābūt normālā līmenī, lai tas nebūtu mazāks par vidusmēra uzņēmēja atalgojumu. Jo tad parādās jautājums, ko mēs gribam redzēt šajā amatā, ko sagaidām no šī cilvēka, kurš cilvēks ies sevi publiski izrādīt, ja par to nesaņems salīdzinoši adekvātu algu. Jāsaprot, ka politikā nekad nav tā, ka cilvēkus tikai ļoti mīl, bet ir jāsaskaras arī ar dažādu kritiku un daudz jāpārcieš.

“Atalgojums ir viens aspekts, kuram tomēr jābūt daudz maz pieklājīgam. Bet jautājums ir par to, kurā brīdī. Vai šis bija pareizais brīdis? Vai tādā krīzes situācijā, kad visiem iet diezgan slikti, lai neteiktu vairāk? Vai šajā brīdī?”

Politiķiem nav jāsponsorē valsts

Politoloģe neuzskata, ka kopumā pareizais ceļš ir tāds, kādu gāja eksprezidents Andris Bērziņš, kurš atteicās no savas algas, jo viņam pietika ar saviem ienākumiem. “Tā ir cilvēka individuālā izvēle. Ļoti labi, ja viņš ir tik turīgs un viņam vispār nevajag, bet tā nav norma. Nav tā, ka man ir jāsponsorē valsts, un es kļūstu, piemēram, par Saeimas deputātu vai premjeru un daru to brīvprātīgi. Nē, tas ir darbs! Tas, ka tu saņem algu, tevi arī motivē turēties kaut kādos konkrētos rāmjos.

Bet vienkārši šajā gadījumā es teiktu, ka jautājums ir par laiku. Vai tas bija pareizais brīdis, kad vajadzēja šādu lēmumu pieņemt? Vai to nevajadzēja pagaidīt un darīt kaut kādā mierīgākā situācijā?”

Vajadzēja noņemt cepuri

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Levita rīcība izpelnījās plašu sabiedrības kritiku, jo viņš, piedaloties Astras piemiņai veltītā pieminekļa "Nebaidies!" atklāšanā, nenoņēma cepuri Latvijas valsts himnas atskaņošanas laikā.

Pēc tam Levits atvainojās par to, ka pieminekļa atklāšanas pasākumā pirms valsts himnas atskaņošanas nebija noņēmis cepuri. Likums par valsts himnu nosaka, ka sabiedriskos pasākumos himnas izpildījuma laikā vīrieši noņem cepuri.

Levits ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2019.gada 8.jūlija. Valsts prezidentu Saeima ievēl uz četriem gadiem.