foto: Paula Čurkste/LETA
Rīgas autoostas "svētozolu" izraka, bet vēl nepārstādīja. Kur tas tagad atrodas?
Rīgas autoostas simbols – sarkanais ozols turpmāk vismaz pāris gadu, gaidot pārstādīšanu, atradīsies “lielā podā” Rīgas autoostas teritorijā.
Sabiedrība
2022. gada 28. janvāris, 06:01

Rīgas autoostas "svētozolu" izraka, bet vēl nepārstādīja. Kur tas tagad atrodas?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Rīgas autoostas simbolu – sarkano ozolu, kuru 20. janvārī izraka no zemes, kur tas bija audzis vairāk nekā pusgadsimtu un paglāba no nāves jeb nociršanas, savu pārstādīšanu no “lielā poda” gaidīs vismaz līdz nākamā gada beigām. Ieplānots, ka turpmāk tas varētu atrasties pie Centrāltirgus spīķeriem.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Piecas dienas SIA “Labie koki” strādāja pie tā, lai apmēram trīsstāvu mājas augstumā esošo 40 tonnas smago koku ar visām saknēm sagatavotu pārstādīšanai un tad naktī uz 20. janvāri ar lielu ceļamkrānu to pārvestu uz tā jauno pagaidu mājvietu – no izbrauktuves no autoostas Maskavas ielas pusē pie dzelzceļa uzbēruma uz ceļa otru pusi, tuvāk kanālam. Pati operācija ilga vairāk par piecām stundām – no pulksten 23.30 līdz 05.00, un izmaksāja vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Samazina pārstādīšanas izdevumus

Nakts laikā pārstādīts Rīgas autoostas teritorijā augušais sarkanais ozols

Naktī uz 20. janvāri projekta "Rail Baltica" būvnieki pilnsabiedrība "BeReRix" kopā ar arboristiem no "Labie koki" pārvietoja Rīgas Starptautiskajā autoostā ...

gallery icon
56

Koka pārstādīšanu veica “Rail Baltica” būvnieki – firma “Bererix”. Jauns.lv iztaujāja tās pārstāvi Baibu Kantiņu par šo unikālo operāciju.

- Cik izmaksāja Rīgas autoostas sarkanā ozola izrakšanas un pārvešanas darbi? 

- Sākotnēji aprēķinātās darbu izmaksas, aptuveni 40-50 tūkstoši eiro, ir samazinājušās, jo darbos iesaistītās puses, sadarbībā ar “Bererix” inženieriem, atrada optimālākus darbu veikšanas risinājumus. Piemēram, “Bererix” un “Rīgas satiksme” atrada veidu, lai pārvietošanas laikā nebūtu jādemontē tramvaju kontakttīkli un tiktu nodrošināta ierastā sabiedriskā transporta plūsma. Arī kabeļtīklu uzturētājiem samazinājās telekomunikācijas tīklu demontāžas un pārslēgšanas apjomi, saplānojot citādāk koka izcelšanas veidu un laiku.

Izdevumus par sarkanā ozola pārvietošanu uz pagaidu vietu pilnībā sedz pilnsabiedrība “Bererix”, par to nemaksājot no “Eiropas dzelzceļu līniju” finansējuma.
 
- Tagad šis ozols ir pārvests uz netālāku vietu autoostas teritorijā, bet kāda būs tā nākotne? Kur varētu būt turpmākā viņa pastāvīgā augšanas vieta?

 - Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šobrīd veic priekšizpēti “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”, tā ietvaros objektā “Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma un saistītās infrastruktūras pārbūve” ir apzinātas vietas, kur teorētiski ir iespējams pārstādīt ozolu.

Kā potenciālā iespējamā koka patstāvīgā augšanas vieta tiek izskatīta teritorija starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu, posmā no Spīķeriem līdz Pilsētas kanālam. Šī gada pirmajā pusē ir plānots uzsākt būvprojekta izstrādi. Projektētājiem projektēšanas uzdevumā tiks iekļauta prasība rast risinājumu koka pārstādīšanai objekta teritorijā, ja tas ir tehniski iespējams un risinājumu saskaņot ar atbildīgām institūcijām. Provizoriski, ja tiek atrisinātas tehniskās lietas un risinājums ir saskaņots atbildīgajās institūcijās, sarkano ozolu ir paredzēts pārstādīt līdz 2023.gada beigām. 

Naktī izdevies pārvietot Rīgas autoostas ozolu:

- Cik ilgi ozols šādā “nepārstādītā” stāvoklī var atrasties?

- Turpmāk par sarkano ozolu “Labie koki” arborista uzraudzībā rūpēsies Rīgas starptautiskās autoostas darbinieki. Kā informēja “Labie koki” speciālisti, tad, ja koku regulāri un pietiekami laistīs, tad šajā vietā ozols var atrasties no diviem līdz pieciem gadiem. Palielinot apkārtmēru sakņu sistēmai un papildus piebarojot, arī ilgāku periodu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Ozola saknēm “atņem” gruntsūdeni

Arboristi uzsver, ka šādā mākslīgi ar zemes substrātu piebērtā “lielā podā” koks, gaidot pārstādīšanu, var atrasties vairākus gadus. Protams, to pienācīgi kopjot. Piemēram, vasarā tas pastiprināti jālaista, jo koka saknēm nav “saskare” ar dabisko augsni – gruntsūdeni. 

Jauns.lv jau rakstīja, ka sarkano ozolu netālu no autobusu iebrauktuves autoostā pie dzelzceļa uzbēruma iestādīja 1964. gadā, līdz ar toreiz jaunās autoostas atklāšanu. Visus pēdējos 57 gadus tas bija Rīgas autoostas simbols un sākotnēji, pirms “Rail Baltica” būvniecības uzsākšanas, to bija nolemts saglabāt. Tomēr īsi pirms darbu uzsākšanas autoostas teritorijā tika paziņots, ka to paredzēts nocirst. Simtiem rīdzinieku, autoostas darbinieku ierosināti, pērnā gada rudenī sāka protestēt pret tā nociršanu, jo uzskatīja, ka tā ir ne tikai pilsētas zaļā rota, bet arī simbolisks vēstures liecinieks. Ozola aizstāvībai sāka vākt parakstus portālā ManaBalss.lv.

Rīgas autoostas svētozols sagatavots pārstādīšanai:

ManaBalss.lv informē: “Šis ir viens no gadījumiem, kad ManaBalss.lv lietderīgums ir pierādījies arī publisko apspriešanu kontekstā, jo absolūti lielākais vairums parakstu par ozola saglabāšanu tika savākti un iesniegti domē caur šo sabiedrības līdzdalības platformu.

Rīgas domes rīkotajā publiskajā apspriešanā par autoostas sarkanā ozola likteni “Rail Baltica” būvniecības sakarā izteicās 638 cilvēki. 548 no tiem ar saviem parakstiem par koka saglabāšanu ir pievienojušies caur ManaBalss.lv iniciatīvu.”

Rīgas starptautiskās autoostas administrācija Jauns.lv informēja: “Rīgas starptautiskai autoostai piederošais zemesgabals turpmāk kļūs par koka pagaidu mājvietu līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldība līdzās “Rail Baltica” izbūvētai infrastruktūrai īstenos iecerētos pilsētvides labiekārtošanas projektus”.

Koka pārstādīšana bija sarežģīts process. No koka vainaga un saknēm tika izņemti ieaugušie elektrības un telekomunikāciju kabeļi un veikta daļēja to demontāža. Papildus arī veikta elektrības un telekomunikācijas tīklu pārslēgšana.

Dārgais prieks

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz vairākuma atbalstu ozola pārstādīšanai, daudzi arī izteica skepsi par sarkanā ozola glābšanas operācijas lietderību. Vieni to uzskatīja par lieku naudas tērēšanu, bet citi šaubās, vai jaunajā vietā ozols ieaugs un tas neaizies bojā. Lūk, daži Jauns.lv lasītāju viedokļi:

Rīgas autoostas svētozols: dzelzceļnieki pret autobusiem

Sarkano ozolu netālu no autobusu izbrauktuves no Rīgas autoostas Maskavas ielas pusē pie dzelzceļa uzbēruma iestādīja 1964. gadā līdz ar ...

gallery icon
15

Einārs Gudermanis: “Cik tas prieks izmaksāja un vai nebūtu jēdzīgāk par to naudu iestādīt, piemēram, 100 jaunus ozolus?!?”

Inese Busmane: “Var uzskatīt, ka tas koks ir nobendēts, velti iztērēti līdzekļi.”

Ēvalds Malahovskis: “Paskatīsimies, kāds būs turpinājums - teica aklais.”

Kitija Sku: “Cik ģimenēm par to naudu labāk būtu palīdzējuši...”

Tūdalu Frīdis: “Ar koku tā darīt nedrīkst. Tas nav cilvēks, kuru var aizsūtīt trimdā, un viņš tur iesakņosies.”

Roberts Ukss: “Dikti daudz jau nav aizstāvju, bet lai nu tā būtu. Tikai aizstāvjiem jautājums - kā to izdarīt.”

Silvija Bērziņa: ““Ŗail Baltic” savu mērķu īstenošanai gatavs novākt no sava ceļa itin visus traucējošos objektus un šķēršļus. Ko tu varenam padarīsi?!!?”