Tiesībsargs: noziegumos pret bērniem reti iesaista pieredzējušus izmeklētājus
Noziegumos pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību reti tiek iesaistīti pieredzējuši un specializējušies izmeklētāji no Valsts policijas (VP) augstākā līmeņa struktūrvienībām un amatpersonām, atzinumā "Par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšanu" secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Veicot izpēti, Jansons konstatēja, ka gandrīz trešdaļu noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, VP izmeklē divus gadus vai ilgāk.
Sevišķi smagi noziegumi tiek izmeklēti ilgāk, un tajās lietās biežāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, salīdzinot ar tām, kurās izmeklē smagus noziegumus. Tāpat tiesībsargs konstatēja, ka VP redzeslokā reti nonāk lietas par bērnu prostitūciju.
Savukārt, analizējot to policijas izmeklētāju, kuri izmeklē noziedzīgos nodarījumus pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, izglītību, tiesībsargs konstatēja, ka 89% ir augstākā izglītība, kas, viņaprāt, ir pietiekams līmenis.
Arī darba pieredze izmeklētājiem, kuri izmeklē seksuālās vardarbības vai bērnu izmantošanas gadījumus, ir pietiekama.
66% izmeklētāju VP strādā ilgāk par desmit gadiem un tikai 4% gadījumu darba pieredze ir mazāka par trim gadiem. Savukārt tikai 10% policijas amatpersonām, kuras izmeklē dzimumnoziegumus, ir pieredze darbā tieši ar dzimumnoziegumiem.
Jansona vērtējumā tas liecina par to, ka lietas, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, tiek nodotas izmeklētājiem, kuri ikdienā strādā ar bērnu lietām, bet ir bez īpašām zināšanām tieši dzimumnoziegumu izmeklēšanā.
Tikai 20% izmeklētāju ir iegūta papildu izglītība saistībā ar seksuālās vardarbības un izmantošanas gadījumu izmeklēšanu, liecina informācija tiesībsarga atzinumā. Jansons norādīja, ka izmeklētāju papildu izglītība bērnu tiesību aizsardzības jautājumos aprobežojas tikai ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem obligātajiem kursiem - tikai 10% gadījumu izmeklētājiem ir iegūta arī kāda cita veida papildu izglītība, kas saistās ar darbu ar bērnu lietām.
Katram VP izmeklētājam laikā no 2019.gada līdz 2021.gada jūnijam bija vidēji trīs seksuālās vardarbības vai izmantošanas gadījumu pirmstiesas izmeklēšanas lietas. Tas nozīmē, ka vienam darbiniekam gadā vidēji ir ne vairāk kā viena tāda rakstura lieta, un tā nevar būt pietiekama darba pieredze darbā ar seksuālās vardarbības vai bērnu izmantošanu, uzskata tiesībsargs.
No 34 VP iecirkņiem astoņos ir izmeklētājs, kas strādā ar seksuālās vardarbības vai bērnu izmantošanas lietām, izmeklējot vienu līdz trim lietām trijos gados. Savukārt 22 iecirkņos šādu lietu skaits nepārsniedz četras lietas laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gada jūnijam.
Tikai trīs iecirkņos viens izmeklētājs gada laikā skata vidēji 3-5 lietas, kas saistās ar noziedzīgu nodarījumu pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību pirmstiesas izmeklēšanu.
Arī prokuratūra tiesībsargam norādīja, ka galvenais iemesls, kas ietekmē pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un ilgumu, ir izmeklētāju nepietiekamā pieredze un kompetence strādāt ar šīm lietām. Prokuratūra norādīja, ka izmeklēšanu kavē arī policijas amatpersonu pārslodze.
Nereti policijas amatpersonām ir grūtības sazināties, nopratināt vai aizturēt iespējamo aizdomās turēto, arī pirms šī statusa noteikšanas. VP var nezināt aizdomās turētā atrašanās vietu, īpaši, ja viņam nav deklarēta dzīves vieta, viņš atrodas ārzemēs vai slēpjas no policijas.
Tāpat aizdomās turētais var nesadarboties ar izmeklētājiem, liecina VP skaidrotais tiesībsarga atzinumā.
Piemēram, kādā iecirknī sākta sevišķi smaga nozieguma izmeklēšana par to, ka, iespējams, veikta seksuāla vardarbība pret mazgadīgo, kura sazāļota. Kriminālprocesā ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona, taču iecirknim joprojām nav izdevies noskaidrot tās pašreizējo atrašanās vietu.
Savukārt citā iecirknī izmeklēšana ieilga, jo iespējamā vainīgā persona atradās ārpus Latvijas un Covid-19 infekcijas izraisītā epidemioloģiskā stāvokļa dēļ nevarēja tik drīz ierasties procesuālo darbību veikšanai. Process pēc divu gadu ilgas izmeklēšanas tika izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ.
Jansonam nav skaidrs, kādēļ atsevišķos gadījumos procesa virzītāji kavējas piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai, ja personai ir noteikts aizdomās turētā statuss, arī drošības līdzekļus. Sevišķi tas attiecināms uz gadījumiem, kad objektīvi fakti liecina, ka persona, pret kuru ir sākts kriminālprocess, kavēs procesu.
VP skaidroja, ka kriminālprocesu kavē komplekso tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes, kā arī psihologa atzinuma gaidīšana. Turklāt procesa virzītajam nereti bez ekspertīžu atzinumiem faktiski nav iespējams izlemt jautājumu par kriminālprocesa tālāku virzību.
Tāpat policija skaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanu kavē notikumi, kas norisinājušies tālā pagātnē, un bērna, kurš, iespējams, cietis no vardarbīga nozieguma, nepietiekama interešu pārstāvība.
Tiesībsargs savā atzinumā skaidroja, ka gadījumos, ja bērna pārstāvis kavē kriminālprocesa virzību vai nenodrošina bērna interesēm atbilstošu pārstāvību, tas nekavējoties jānomaina uz pārstāvi, kas pilnvērtīgi nodrošinātu bērna pārstāvību kriminālprocesā. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, ja bērns pats atsakās liecināt par noziedzīgo nodarījumu.
Vienlaikus VP norādīja uz iespējami nepatiesām apsūdzībām, ko veic bērnu vecāki, kuri ir iesaistīti savstarpējā tiesvedībā civilprocesā par bērna aizgādības jautājumiem. Ar tādiem gadījumiem ir saskāries arī tiesībsargs, paužot, ka nereti vecāki vai tuvinieki, iespējams, ļaunprātīgi izmanto tiesu sistēmu un, ceļot nepatiesas apsūdzības pret bērna vecāku vai citu tuvinieku, iesaista bērnu nepamatotā kriminālprocesā, kas nereti var aizskart bērna cieņu un viņam izraisīt traumatisku pieredzi.
Tāpat tiesībsargs atzinumā konstatēja, ka ne visi policijas iecirkņi pārsūta lietas par sevišķi smagiem noziegumiem, kas vērsti pret bērnu dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanai uz augstāka līmeņa struktūrvienībām.
Piemēram, tiesībsargam sniegtā informācija VP Rīgas reģiona pārvaldē liecina, ka sevišķi smagus noziegumus citām struktūrvienībām pārsūta tikai Zemgales iecirknis. Savukārt, piemēram, Talsu iecirknis lietas pārsūta tikai tad, ja saņem atbilstošo pieprasījumu.
Pirmstiesas izmeklēšana norisinoties ātrāk, ja policijas iecirkņi šīs lietas pārsūta uz augstāka līmeņa struktūrvienībām. Tas parasti ir ne ilgāk par gadu, atzinumā paudis tiesībsargs.
Veicot izpēti, Jansons ir identificējis divus būtiskākos risinājumus, kas varētu uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Viņaprāt, VP būtu jāiegulda atbilstoši resursi, lai ieviestu amatpersonu, kuras izmeklē noziedzīgus nodarījumus pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, specializāciju konkrētās kategorijas lietās, nepārtraukti uzlabojot viņu profesionālo un akadēmisko kompetenci. Tiesībsarga vērtējumā, lietas par bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, policijas amatpersonām būtu jādeleģē augstāka līmeņa struktūrvienībām.
Jansons aicina VP vērtēt, vai noziegumu izmeklēšanu nevajadzētu deleģēt izmeklētājiem, kuriem ir lielāka pieredze seksuālās vardarbības un izmantošanas noziegumu izmeklēšanā.
