Mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris bioloģijas doktors Alfreds Ripa
25.decembrī 85 gadu vecumā mūžībā aizgājis Latvijas emeritētais zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris bioloģijas doktors Alfreds Ripa, informē VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs” Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Zane Rašmane.
Alfreds Ripa dzimis 1936.gadā Talsu rajona Dzedru ciemā.
Pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma pabeigšanas 1956.gadā seko studijas Mičurina Augļkopības-dārzeņkopības institūtā Ļeņingradā. Pēc institūta absolvēšanas 1961.gadā jaunais speciālists sāk strādāt Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijā, bet jau 1962.gadā iestājas LPSR ZA Bioloģijas institūta aspirantūrā un pēc tās pabeigšanas turpina strādāt Bioloģijas institūtā Salaspilī par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, pētot perspektīvas lopbarības kultūras.
Studijas un pētnieciskais darbs vainagojas ar kandidāta disertāciju "Dažu pākšaugu veģetatīvo daļu aminoskābju un olbaltumvielu raksturojums", kuru veiksmīgi aizstāv 1967.gadā.
Tam seko enerģiskā jaunā zinātnieka ražīgākais darba posms - 1958.gadā viņš sāk strādāt jaundibinātajā Zinātņu akadēmijas (vēlāk - Nacionālajā) Botāniskajā dārzā, kur arī darbojas turpmākos 60 gadus, sākumā - par direktora vietnieku zinātniskajā darbā, kopš 1977.gada - par pārtikas augu laboratorijas vadītāju.
Laboratorija kļuva par sektoru, vēlāk - par Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļu, bet bieži vien gan dārzā, gan ārpus tā to dēvēja vienkārši par Ripas nodaļu.
Šeit Alfreda Ripas vadībā ir izveidota ārstniecības, tehnisko, lopbarības augu un īpaši plaša ogulāju kolekcija: izmēģinātas Latvijai jaunas kultūras - lielogu dzērvenes, augstās zilenes, brūklenes, zilie sausserži, smiltsērkšķi, aktinīdijas, irbenes. Nodaļā izstrādātas to audzēšanas metodes, novērtētas šķirnes, kas savairotas un ieviestas ražošanā, ka arī izveidotas jaunas, vietējiem apstākļiem piemērotākas lielogu dzērveņu, augsto zileņu, brūkleņu, smiltsērkšķu un sausseržu formas.
Alfreds Ripa ir 13 grāmatu, 80 zinātnisko un teju 300 populāri zinātnisko rakstu autors. Viņš piedalījās daudzās padomēs un komisijās: savvaļas ogulāju, meža nekoksnes resursu, ogu kultūru selekcijas un šķirņu novērtēšanas, kā arī bija ilggadējs Botāniskā dārza Zinātniskās padomes loceklis.
Alfreds Ripa izveidojis 8 lielogu dzērveņu (‘Kalnciema Agrā’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Kalnciema Ražīgā’, ‘Septembra’, ‘Salaspils Melnās’, ‘Dižbrūklene’, ‘Tīna’, ‘Salaspils Agrās’) 3 augsto zileņu (‘Salaspils Izturīgā’, ‘Lielogu’, ‘Augusta’) un 2 sausseržu šķirnes (‘Lielogu’, Salaspils Vēlās’). Daudzas no tām ieguvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs - Polijā, Lietuvā, Holandē, Zviedrijā.
Par Latvijai jaunu ogulāju kultūru introdukciju, ieviešanu ražošanā un selekciju Alfreds Ripa apbalvots ar Ministru prezidenta Atzinības rakstu un Triju Zvaigžņu ordeni.
"Alfreds Ripa paliek kolēģu atmiņā ne tikai kā kompetents speciālists un nenogurdināms darba rūķis, bet arī sirsnīgs, humora pilns optimists," raksta Rašmane.
