Aptauja: teju puse Latvijas jauniešu vēlas ēst mazāk dzīvnieku valsts produktu

Vairāk nekā četri no desmit iedzīvotājiem šajā vecuma grupā jeb 42% mēdz izvēlēties ēdienus bez gaļas un zivīm, kad ēd ārpus mājām. Gandrīz tikpat daudziem jauniešiem jeb 40% paziņu lokā ir kāds ar nepanesamību pret olām vai piena produktiem un seši no desmit jeb 61% norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai kafejnīcās un restorānos būtu pieejami augu valsts ēdieni vai ēdieni bez alergēniem.
 
Šīs vecuma grupas jaunieši arī ir tie, kuri, salīdzinot ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, visbiežāk ēd ārpus mājas: 81% vismaz reizi nedēļā ēd kafejnīcā vai restorānā gatavotu maltīti. 

Ulrika Skakovska, augu valsts maltīšu pieejamības veicināšanas projekta “Augi & Draugi” koordinatore: “‘Arvien vairāk jauniešu grib samazināt savu dzīvnieku produktu patēriņu un regulāri izvēlas ēdienus bez gaļas un zivīm. Tas skaidri liecina: ja kafejnīca vai restorāns ieviesīs kvalitatīvas augu valsts opcijas, tad jaunieši to apmeklēs biežāk. Turklāt jaunieši ārpus mājas visbiežāk ēd kopā ar draugiem, nevis vieni. Parasti, ja draugu kompānijā ir kaut viens, kurš neēd dzīvnieku produktus, visa kompānija dosies uz vietu, kurā var paēst visi.”

Arī citu vecumu grupu iedzīvotāji izvēlas maltītes bez gaļas un zivīm. No visiem respondentiem teju katrs trešais jeb 31% norāda, ka pēdējā gada laikā ir samazinājis savu gaļas patēriņu. Ēdot ārpus mājas, maltītes bez gaļas un zivīm mēdz izvēlēties 37% no visiem aptaujātajiem, savukārt mājās ēdienus bez gaļas un zivīm mēdz gatavot 51% iedzīvotāju. 

Aptauja tika veikta 2021. gadā un tajā piedalījās 1005 cilvēki 18-75 gadu vecumā no visiem Latvijas reģioniem un ar dažādu ienākumu līmeni: no zemiem (līdz 349 eiro mēnesī) līdz augstiem (virs 900 eiro mēnesī). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi ir Latvijas iedzīvotāju gaļas, zivju, olu un piena produktu lietošanas paradumi, kā tie pēdējā gada laikā ir mainījušies un vai iedzīvotāji vēlas tos mainīt nākotnē.