Nežēlastībā kritis Lielvārdes mērs, kurš nespējot "kā vīrs ar godu aiziet"

Tuvākās nedēļas laikā pašvaldības deputāti izšķiršoties starp diviem amata pretendentiem - Imantu Balodi (V), kurš jau vadīja novadu iepriekšējā sasaukumā, un Jāni Āboliņu (ievēlēts no Vidzemes partijas), kurš ierosināja varas maiņu. Gatavību ieņemt šo posteni apstiprinājuši abi kandidāti, starp kuriem paredzams sadalīt posteņus domes vadībā, ja izdosies atbrīvot arī priekšsēža vietnieci Vitu Volanti (RA).

Līdz otrdienai koalīcijā bija septiņi Reģionu alianses un divi no Vidzemes partijas ievēlēti domnieki, bet opozīcijā strādāja seši "Vienotības" deputāti, lai arī Āboliņš jau esot darbojies brīvā deputāta režīmā. Pēc viņa ierosmes arī notikusi priekšsēža atbrīvošana, ko iniciators skaidroja ar iedzīvotāju neapmierinātību par pašvaldības neveiksmīgo darbību un priekšsēža autoritāro vadības stilu. Par to liecinājis arī tas, ka mērs atradis juridiskus iemeslus, lai nepieļautu jauna priekšsēža ievēlēšanu tajā pašā dienā. Opozīcija uz to nebija pienācīgi sagatavojusies reaģēt. Citās pašvaldībās varas maiņa notikusi tajā pašā dienā. Zaudētāji uzskata, ka Troskas atbrīvotājiem bija mērķis viņu nogāzt, bet šie deputāti paši nemaz neesot aizdomājušies līdz tam, kas notiks pēc tam.

"Aivars Troska pat nespēj kā vīrs zaudēt un aiziet ar godu," sacījis Balodis un atzinis, ka vienošanās par nākamo priekšsēdi patiešām vēl nav panākta. Uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs vadīt pašvaldību, Balodis atbildējis: "Es vienmēr esmu gatavs." Arī viņš kā iemeslu mēra atlaišanai minēja neveiksmīgo komunikāciju ar koalīcijas deputātiem un problēmas ar pašvaldības komunālo uzņēmumu "Lielvārdes Remte".

"Zelta balss" šajā balsojumā piederēja otram Vidzemes partijas domniekam Jānim Mazitānam, kurš atzinis: "Smags spiediens uz mani bija no abām pusēm, bet iedzīvotāju dēļ pieņēmu šādu lēmumu." Viņš esot saņēmis neglaimojošo informāciju par domes vadības darbu, kas gan neesot pierādāma, tāpēc viņš atturēšoties konkretizēt. Noprotams, ka runa ir par pašvaldības iepirkumiem.

Troska ar pārtraukumiem pašvaldību vadījis kopš 1994.gada, savulaik viņš bija "Latvijas ceļa" biedrs. Iepriekšējā sasaukumā no 2009. līdz 2013.gadam novada priekšsēdis bija Balodis. Troska noraida pārmetumus par it kā autoritāro vadības stilu, izsakot šaubas arī par iedzīvotāju lielo neapmierinātību. Domes sēdē viņš esot atgādinājis par labajiem darbiem, ko pašvaldība paveikusi, piemēram, uzbūvēto sporta centru un vidusskolas piebūvi. Viņa partijas biedre un pagaidām vēl vietniece Volante notikušajā saskatījusi "sērgu, kas ir ne vienā vien pašvaldībā". Iedzīvotājiem varot viegli izplatīt dezinformāciju, jo cilvēkiem neesot lielas izpratnes par politiskiem procesiem.

Kad maijā mainījās vara Limbažu novadā, kurā atkārtoti par priekšsēdi ievēlēja pirms gada nomesto Didzi Zemmeru (ZZS), domes lēmuma iemesli bija minēti līdzīgi. Tāpat kā Limbažos, arī aptaujātie Lielvārdes novada deputāti norādīja uz nepieciešamību radīt labvēlīgāku mikroklimatu domē un visu deputātu iesaisti lēmumu sagatavošanā. Pēc 2013.gadā ievēlēto pašvaldību sanākšanas tā gada jūlijā domes priekšsēži ir nomainījušies jau vairāk nekā desmit novados - Limbažu un Ādažu novadā tas noticis divas reizes. Varas maiņa ir notikusi arī Burtnieku, Durbes, Krustpils, Līgatnes, Ogres, Rucavas un Krimuldas novadā. Preiļu, Skrundas, Smiltenes un Tukuma novadā, kā arī Valmieras pilsētā jaunu priekšsēdi vēlēja pēc šo pašvaldību vadītāju veiksmīga starta Saeimas vēlēšanās. Riebiņu novadā jaunas priekšsēža vēlēšanas notika, tā vadītajam aizejot mūžībā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/Evija Trifanova/LETA