Sabiedrība
2021. gada 29. novembris, 22:45

Ceturtā daļa iedzīvotāju mēnesī pelna mazāk par 500 eiro

Jauns.lv

Aptuveni 25% no Latvijas strādājošajiem iedzīvotājiem mēnesī saņem mazāk par 500 eiro. Vistrūcīgāk pelna un mazāk nodokļus maksā veikalu pārdevēji, palīgstrādnieki un kravas auto vadītāji, vēsta TV3 ziņas.

Pēc jaunākajiem datiem, kas izriet no darba devēju un pašnodarbināto sniegtās informācijas, 73% iedzīvotāju Latvijā ienākumi ceturksnī pārsniedz 1500 eiro. Mazāk par šo summu saņem 20% iedzīvotāju, bet vispār bez jebkādiem oficiāliem ienākumiem bija 4,3% strādājošo.

Izplatītākās profesijas, kuru kopējie ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro, ir mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs.

"Teju 90% darba ņēmēju gūst ienākumus vienā darba vietā. Savukārt tās personas, kuras nodarbinātības pie viena vai vairākiem darba devējiem, turas 12% līmenī,” pauž VID pārstāve Inga Mukāne.

Izrādās, ka lielākā daļa Latvijas darba ņēmēju sociālajās iemaksās maksā mazas summas, sākot pat no pāris centiem līdz 100 eiro mēnesī, un tas var ļoti smagi atspēlēties saslimšanas gadījumā.

"Šī arī būs tā daļa, kuru visvairāk ietekmēs darba nespējas lapas. Kā zinām, ja darbinieks ir saslimis un viņam izsniedz darba nespējas lapu A, tad pirmo dienu nemaksājam, pēc tam 75% un 80%. Ja kaut vienā ceturkšņa mēnesī darbiniekam ir bijusi šī te slimības lapa, tad ir skaidrs, ka viņš izkritīs no šīs kategorijas,” teic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Antra Grepere.

Finanšu ministrijā uz septiņām sēdēm sanākusi darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidei. 

Saeimas apakškomisijas sēdes dalībnieki uzklausīja apkopojumu par darba grupā konstatēto problēmu risinājumiem. Tā piemērm, darba grupā lemts būt pretimnākošiem pret autoratlīdzību saņēmējiem, kuri asi iebilda pret gaidāmo nodokļa sloga pieaugumu.

"Ja persona saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusies saimniecisko darbību, šāds režīms tiek pagarināts vēl uz gadu – visu 2022. gadu to pagarina. Līdzīgas izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, šīs izmaiņas šobrīd atrodas Saeimā pirms 3 lasījuma un ļoti ceram, ka deputāti tās atbalstīs, balsojot par likumu par valsts sociālo apdrošināšanu, šo ceturtdien," skaidro FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Pētot makroekonomikas datus un prognozes, Finanšu ministrija secina, ka valsts ekonomika pašreiz atrodas izaugsmes fāzē. Darba samaksas fonds šā gada pirmajā pusgadā uzrādīja stabilu pieauguma tendenci pret iepriekšējo gadu.

Pēc ieviestajām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, to skaits ir krietni samazinājies. Šā gada otrajā ceturksnī samazinājies pat par pusi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.