Rinkēvičs aicina migrantu instrumentalizācijas aspektu iekļaut Šengenas regulējumā

Kā informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs otrdien piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kurā pārrunāja decembra vidū Eiropadomes sanāksmes sagatavošanas, kā arī ES un Lielbritānijas attiecību jautājumus.

Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijai uz Baltkrievijas robežas un migrācijai jābūt ES līderu decembra sanāksmes darba kārtībā.
Tāpat ministrs īpaši aicināja nodrošināt vienotu ES pieeju vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņam, ņemot vērā, ka pašlaik daudzās ES dalībvalstīs notiek aktīva balstvakcīnas, tajā skaitā trešās vakcīnas saņemšana.

Tādējādi vajadzētu būt vienotai kārtībai arī attiecībā uz vakcinācijas digitālā sertifikāta derīguma termiņu un pārvietošanās iespējām ES robežās, norāda ĀM.

Sanāksmes laikā notika diskusija arī par tiesiskuma situāciju piecās ES dalībvalstīs - Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā un Lietuvā. Diskusija balstījās uz jūlijā publicēto Eiropas Komisijas ikgadējo ziņojumu par tiesiskuma situāciju ES.

Rinkēvičs norāda, ka ir veiktas vairākas būtiskas darbības, lai uzlabotu Latvijas tieslietu sistēmas neatkarību un kvalitāti kopš EK ziņojuma publicēšanas. "Izpratne par Latvijas tiesu neatkarību ir ievērojami uzlabojusies, jo tika izveidota un jau piemērota jauna tiesnešu atlases kārtība. Process pilnībā nodots tiesu varas pārziņā, izslēdzot izpildvaras iesaisti," skaidroja politiķis.

Rinkēvičs arī pavēstīja, ka, apzinoties ētikas standartu nozīmi tiesu sistēmā, Latvijas tiesneši ir pieņēmuši jaunu Tiesnešu ētikas kodeksu, tāpat paredzēts iesaistīt Tieslietu padomi procedūrās, kas saistītas ar tiesu budžeta pieņemšanu.

"Latvija pozitīvi novērtē EK sagatavoto 2021.gada tiesiskuma ziņojumu. Uzskatām, ka ziņojums ir labs pamats konstruktīvam un atklātam dialogam, lai veicinātu kopīgu izpratni par tiesiskuma situāciju ES. Dialogs par tiesiskumu palīdz akcentēt kopīgos un individuālos izaicinājumus, lai izvairītos no nevajadzīgas situācijas saasināšanās," pauda ministrs.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka Latvijas atveseļošanas un noturības plāns paredz finansējuma piešķiršanu nozīmīgiem tieslietu sistēmas kvalitātes paaugstināšanas projektiem. Piemēram, līdz 2024.gada beigām plānots izveidot jaunu Tiesnešu mācību centru.

Tāpat plānots ieviest starpdisciplināru apmācību pieeju tiesvedībā iesaistītajiem juristiem. Rinkēvičs norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju paplašināšana Latvijas tiesu sistēmā ir viena no progresīvākajām ES.

Ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību, ka dažu mēnešu laikā Ekonomisko lietu tiesa jau ir pierādījusi sevi kā spējīgu nodrošināt ātru un efektīvu tiesvedības procesu.