Steidzīgi pieņemtie grozījumi valsts partiju finansēšanas likumā nav snieguši iecerētos augļus

Šobrīd Saeimā tiek izskatīts jaunais 2022. gada budžets, kurā tiks apspriestas vairākas sabiedrībai būtiskas tēmas. Kā galvenās prioritārās nozares, kurām plānots piešķirt finansējumu, izvirzītas tādas jomas kā veselība, izglītība, kultūra un iekšlietas. Finansējums paredz nozaru stiprināšanu un cilvēkresursu nodrošināšanu. Vienlaikus uzmanība tiks vērsta arī augstāko amatpersonu atalgojumam un tā kāpumam. Maz diskutēts jautājums budžeta pieņemšanas kontekstā ir politisko partiju valsts finansējuma nodrošinājums - vai ir novērojami uzlabojumi un kā tas var ietekmēt nākotni, ņemot vērā, ka 2022. gadā plānotas 14. Saeimas sasaukuma vēlēšanas. 

Ar kādu mērķi tika palielināts valsts budžeta finansējums politiskajām partijām?

“Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums” ir vienīgais normatīvais akts Latvijā, kurš reglamentē politisko organizāciju finansiālo un saimniecisko darbību, paredzot arī vairākus politisko organizāciju finansēšanas ierobežojumus, nosakot finansiālās darbības principus un deklarēšanas kārtību, kā arī atbildību par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu. Viens no 2019. gadā veikto grozījumu galvenajiem mērķiem bija mazināt politisko partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, lai nodrošinātu politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.  Privātpersonu ziedojumi nu vairs nevar pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas. Lēmums par finansējuma palielināšanu stājās spēkā sākot ar 2020. gada 1. janvāri jeb nesagaidot 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka, saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gadam saņems desmit politiskās partijas un to apvienības.

Politiskajā teorijā partiju finansēšanā no valsts budžeta nošķir trīs galvenās pieejas resursu taisnīgai sadalei.

Pirmkārt, visbiežāk to veic, balstoties uz partiju pagātnes sasniegumiem jeb piešķirot finansējumu proporcionāli balsīm vai vietām parlamentā. Arī Latvijā partiju finansēšana no valsts budžeta tiek veikta pēc šī sadales principa.

Otrkārt, var sadalīt resursus tā, lai visām partijām vai kandidātiem būtu pieejams vienāds daudzums publiskā finansējuma.

Treškārt, resursu sadali var veikt, balstoties uz partijas panākumiem vēlēšanās, proti, pēc vēlēšanām partijām atlīdzina daļu no izmaksām atkarībā no iegūto vietu skaita. 61% vēlēto demokrātiju pasaulē ir ievests kāds no iepriekšminētajiem partiju finansēšanas principiem.

Šo izmaiņu rezultātā daudzviet pasaulē, it īpaši Rietumeiropā, valsts finansējums ir kļuvis par nozīmīgu politisko partiju finanšu instrumentu, kas var sastādīt līdz pat 3/4 no visiem partiju ienākumiem. Vienlaikus daudzas valstis ir centušās ierobežot iespējas finansēt partijas no privātiem ziedojumiem, piemēram, nosakot kādus limitus. Šī pieeja ir īpaši izplatīta jaunajās demokrātijās Austrumeiropā, jo valstīs, kurās demokrātiskās tradīcijas nav pastāvējušas tik ilgi, ir vieglāk ietekmēt valdošo varu un institūcijas ar lieliem finanšu resursiem, kas ir pieejami, piemēram, uzņēmējiem. Ja ienākumi netiek kontrolēti, pastāv risks, ka politiskie lēmumi var tikt pakļauti šauram interešu lokam un tiks īstenota politiskā korupcija.

Politiskā korupcija joprojām ir nozīmīga problēma, ar ko saskaras arī Eiropas Savienības valstis. Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) 2020. gadā sasniedza 57 punktus no 100, valstij ieņemot 42. vietu pasaulē, kas liecina, ka valsts sektorā joprojām pastāv nopietnas korupcijas problēmas, secinājusi TI Latvijas nodaļa biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””. Reformas cīņai ar korumpētu uzvedību parasti tiek īstenotas pēc būtiskiem politisko finanšu skandāliem vai pat sabiedrības protestiem.

Jāuzsver, ka valstis, kas ir ieviesušas būtiskus politiskās finansēšanas regulējumus (piemēram, Grieķija, Portugāle un Spānija), joprojām tiek uzlūkotas kā valstis ar viskorumpētākajām partijām, savukārt valstis ar mazāk stingriem finansēšanas ierobežojumiem (kā Dānija, Šveice un Zviedrija) uzrāda viszemāko partiju korumpētības līmeni. Visā Eiropā politiskās partijas, publiskā administrācija un privātais sektors tiek vērtēti kā vājākie spēlētāji cīņā ar korupciju.

Novērojams arī tas, ka situācijās, kad partiju finansēšanas regulējumi ir ieviesti, partijas mēdz tiem nepakļauties, atrodot veidus, kā apiet esošo sistēmu. It īpaši to var novērot situācijās, kad nav izveidotas neatkarīgas uzraudzības institūcijas, kas kontrolētu regulējumu izpildi.

Valsts finansējums - līdzeklis lai samazinātu korupcijas līmeni valstī?

Lai noskaidrotu, vai valsts budžeta finansējums politiskajām partijām samazina politisko partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, iespējams analizēt korupcijas līmeni un vai tas samazinās.

Iepriekš veiktajos pētījumos par partiju finansēšanu Latvijā, ir pausts diezgan kritisks viedoklis par to, vai valsts budžeta finansējums ietekmē korupcijas līmeni valstī, uzsverot, ka nepastāv nekāda acīmredzama saistība starp abiem rādītājiem. To apliecina arī tas, ka Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo divu gadu laikā ir konstatējis politisko partiju finansējuma pārkāpumus. Piemēram, 2019. gadā partijas “Latvijas Zaļā partija”, “KPV LV” un “Jaunā konservatīvā partija” pretlikumīgi saņēmušas ziedojumus un tām uzdots kopumā valsts budžetā iemaksāt 20 168,54 eiro.

Veicot 2020. gada Rīgas domes vēlēšanu deklarāciju pārbaudes, konstatēti ienākumu un izdevumu pārkāpumi nu jau desmit partijās (no tām valsts finansējumu saņem “Jaunā konservatīvā partija”, “Jaunā VIENOTĪBA”, “Attīstībai/Par!” un “Zaļo un zemnieku savienība”) un tām uzlikts naudas sods kopā 3110 eiro apmērā. Šie pārkāpumi liecina, ka valsts finansējuma palielināšana nenozīmē, ka partijas neturpinās censties gūt lielākus ieņēmumus, piemēram, no nedeklarētiem avotiem.

Salīdzinot budžeta ieņēmumu un izdevumu starpības 2019. un 2020. gados, novērojams finansējuma pārpalikums atsevišķās partijās, kas var veicināt diskusijas par to, vai tik liels finansējums patiešām ir bijis nepieciešams un cik lietderīgs ir tā izlietojums, ja tas visticamāk tiks novirzīts uz nākamo gadu, dodot partijām priekšrocības 14. Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā.

2007. gadā PROVIDUS publicēja SKDS veikto aptauju par sabiedrības attieksmi pret partiju finansēšanu. 84,7% iedzīvotāju norādīja, ka neatbalsta partiju finansēšanu no valsts. Iespējams novērot arī to, ka lielākā daļa iedzīvotāju (59%) atbalstījuši ideju, ka partijas nepieciešams finansēt ar “biedru naudas maksājumiem no partijas biedriem”, no “partijas saimnieciskās darbības” (33%), no “uzņēmumu ziedojumiem” (24%) un „Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem” (22%). Šīs pētījums liecina, ka lielākā daļa sabiedrības neuzskata, ka valstij būtu jāatvēl finansējums partijām un ka tās galvenajiem ienākumiem būtu jānāk tieši no dažādu veidu privātajiem ziedojumiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka gan sabiedrības, gan uzņēmēju jaunākajās aptaujās vēl arvien visbiežāk tiek pārstāvēts viedoklis, ka korupcijas aktualitāte, kas saistās, gan ar augsta, gan zemākā līmeņa valsts amatpersonu kukuļošanu, pēdējo četru gadu laikā nav mainījusies. Negatīvs uzticēšanās reitings korupcijas jautājumos aptauju rezultātos joprojām ir tieši Latvijas valdībai un parlamentam: gandrīz trešdaļa (31%) aptaujas dalībnieku uzskata, ka problēmas, kas saistās ar valsts amatpersonu kukuļošanu, ir drīzāk pieaugošas. Jāuzsver, ka, ja galvenais mērķis, piešķirot lielāku valsts finansējumu politiskajām partijām, ir korupcijas novēršana, tad mazāk uzmanības tiek pievērsts citām jomām, kas arī var būtiski ietekmēt politisko partiju pārredzamību, piemēram, regulējumiem.

Kopumā iespējams secināt, ka būtiski palielinātais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām nav sasniedzis izvirzītos mērķus, jo steigā pieņemtie grozījumi nespēs nodrošināt mērķu izpildi ilgtermiņā, kā arī būtiski ietekmēs jau tā zemo sabiedrības uzticību politiskajām partijām un valsts pārvaldei, to skaitā arī samazinot partiju savstarpējo konkurenci.

Lai likuma grozījumi nākotnē spētu sasniegt izvirzītos mērķus, ir nepieciešams veikt fundamentālus labojumus vai papildinājumus, kas iekļautu arī rīcības plānu gadījumos, ja partijas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt vai ievērojami zaudē sabiedrības atbalstu (kā “KPV LV” gadījumā), kā arī nodrošināt lielāku partiju ienākumu un izdevumu caurskatāmību, lai mazinātu potenciālos politiskās korupcijas riskus.

Tikpat svarīgi caurskatāmības veicināšanai būtu arī pieņemt Lobēšanas likumu, lai veicinātu sabiedrības uzticību valstij un demokrātijai, jo tikai būtiski palielinātais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām nespēs mazināt korupciju.