Viedoklis: kas labs sagaida Latvijas onkoloģijas pacientus jau sākot ar nākamo gadu
Onkoloģija pēdējo divu gadu laikā tika aktīvi diskutēta sabiedrībā, organizētas virkne sēdes Saeimas komisiju, apakškomisiju un deputātu atbalsta grupu ietvaros, konferences, akcijas, kampaņas, pieaicināti ārvalstu eksperti un pacientu organizācijas bija ļoti aktīvas interešu aizstāvībā. Eiropas Savienības līmenī ir izsrādāts Eiropas vēža “apkarošanas” plāns, kas ir vērsis lēmumpieņēmèju uzmanību šai sabiedrības veselības problēmai, tādējādi izvirzot onkoloģiju kā vienu no prioritātēm nākošajā un sekojošos gados. Neatlaidīgais darbs ir pamanīts, novērtēts un šajā rakstā var veikt īsu apkopojumu par to, kas labs sagaida Latvijas onkoloģijas pacientus jau sākot ar nākamo gadu. Viedoklī dalās Dr. Valters Bolevics.
Saskaņā ar nākamā gada budžetu ir plānots onkoloģijas pacientiem samazināt gaidīšanas rindas gan ar tikko uzstādītu diagnozi, gan slimības recidīva gadījumā, kā arī divu gadu laikā (2022-2023) apmaksāt izmaksu efektīvus medikamentus, kuri ir Nacionālā veselības dienesta gaidīšanas rindā jaunu zāļu iekļaušanai kompensācijas zāļu sarakstā vai kompensācijas nosacījumu paplašināšanai un šai programmai novirzīt 20,17 miljonus eiro, no kuriem 8.6 miljoni ir jau esošajiem līgumiem jeb jau šobrīd valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļautiem medikamentiem un 11.56 miljoni eiro jaunām zālēm. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, papildus nepieciešamais finansējums onkoloģijas pacientiem 2023. gadā veido 51.54 miljonus eiro un 2024. gadam 66.01 miljonus eiro. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija šī gada septembrī apkopoja informāciju par Baltijā pacientiem pieejamo jaunāko medikamentu skaitu un Latvijā kopā pacientiem bija pieejami 80, Lietuvā 109 un Igaunijā 92 medikamenti, bet onkoloģijas jomā Latvijā 37, Igaunijā 55 un Lietuvā 62, tas nozīmē, ka ar piešķirto papildus finansējumu onkoloģijai mēs noteikti Baltijas līmenī nevienu neapsteigsim, jo arī pārējās Baltijas valstis turpina savus ieguldījumus, bet noteikti pietuvosimies 50 jaunākās paaudzes medikamentu skaitam. Turpinot ieguldījumus, atbilstoši Veselības ministrijas pieprasījumam arī 2023 gadā, mēs varēsim uzsākt diskusiju par izlīdzināšanos Baltijas līmenī jeb citiem vārdiem runājot, lai pacientiem Latvijā būtu tādas pašas iespējas uz efektīvu ārstēšanos kā mūsu kaimiņvalstīs.
Papildus medikamentiem, onkoloģijas jomā ir plānotas nākamajā gadā būtiskas investīcijas un kapitālieguldījumi valsts lielākajās slimnīcās: BKUS, RAKUS un PSKUS kopā 19.84 miljoni eiro, lielākos ieguldījumus paredzot RAKUS, 11.96 miljonus eiro, un iegādājoties virkne iekārtu: onkoloģisko pacientu dozes uzskaites un darbības kvalitātes kontroles sistēmu; datortomogrāfu staru terapijas dozes plānošanai; lineāro paātrinātāju; lineāro paātrinātāju ar steriotakses funkcionalitāti; iekārtu scintigrāfijas komplektu; radiometru komplektu; sistēmu pacientu jodterapijas monitoringam; mērītāju radiācijas piesārņojumam personāla rokām, kājām; radiogrāfijas mamogrāfu; magnētisko rezonansi; asins šūnu aferēzes iekārtas; kriokameras komplektu ar automātisko vadības sistēmu; perfūzijas sūkņus; intraoperatīvais starotāju un 1.6 miljoni eiro RAKUS programmatūrām. PSKUS tiks ieguldīti 3.02 miljoni un BKUS 3.26 miljoni eiro dāžādu iekārtu iegādei. Pārliecinoši var teikt, ka onkoloģijas jomā šīs ir atjaunotās Latvijas vēsturē lielākās investīcijas, neesmu iekārtu eksperts, lai tās vērtētu vai izteiktu viedokli par to apjomu vai saturu, bet no Finanšu investīciju apjoma nekas tik liels līdz šim nav bijis, par to protams pavisam pamatoti varam priecāties un teikt paldies, jo ne tikai iekārtas, bet arī modernus medikamentus mūsu pacienti ir sen pelnījuši un tos gaida. Nozīmīgi, ka papildus iepriekš minētajam ir piešķirts finansējums vēža reģistra izstrādei un ieviešanai, kura esamība ir kritiski svarīga finanšu un citu resursu plānošanai valsts un slimnīcu līmenī, kā arī zinātniskajiem mērķiem un, lai nodrošinātu iespējamību Latvijā realizēt samaksa par rezultātu finansējuma modeļus.
Ārpus onkoloģijas, absolūta prioritāte ir cilvēkresursi, par ko ir bijušas jau pietiekami plašas publikācijas un sadaļa, kam tiek veltīta lielākā uzmanība, papildus var atzīmēt, ka reto slimību ārstēšanai nākamajā gadā ir paredzēti papildus 4.4 miljoni eiro un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai ambulatorajā aprūpē 0.6 miljoni eiro un paliatīvai aprūpei 4.61 miljoni. Kopējais budžets veselības aprūpei ir krietni audzis, protams, ka tas ir nepieciešams lielāks, šeit nav diskusija, bet arī paveiktais ir atzīmējams, manuprāt, un varu izklausīties nepopulārs, bet pandēmija ir devusi grūdienu veselības aprūpes sistēmas attīstībā, un ceru, ka tas uz palikšanu arī turpmākajiem gadiem.
