Ir pamats uztraukumam! Zinātnieki Latvijas ūdeņos atklāj farmaceitiski aktīvās vielas

Vispirms viņa uzsvēra, ka medikamenti cilvēcei ir devuši ļoti lielu labumu, jo ar to palīdzību šobrīd ir iespējams izārstēt tādas smagas saslimšanas, ko pirms 100 gadiem nevarēja ārstēt. "Mums ir jāsaprot, ka tā ir ļoti liela vērtība, un es nekādā veidā negribētu teikt, ka mums nevajadzētu lietot zāles. Mums tās ir jālieto, bet atbildīgāk."

Putna-Nīmane arī norādīja, ka par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu un tā ietekmi pētījumi ir salīdzinoši neseni. "Tie nav pēdējie 150 gadi, bet pēdējie 60 gadi."

Pētījumu metodes laika gaitā ir krietni uzlabojušās un precīzākas ir kļuvušas vielu noteikšanas robežas. "Agrāk mēs tās varējām noteikt mikrogramu līmenī, bet šobrīd tas ir nanogramos. Daudz vielu ir zem analītiskās metodes noteikšanas robežas, bet tas nenozīmē, ka tās tur nav."

Kādā koncentrācijā ūdenī ir farmaceitiski aktīvās vielas

No 2017. līdz 2020. gadam notika vērienīgs starptautisks pētījums, kurā bija iesaistīti 7 Baltijas jūras valstu pārstāvji no 15 organizācijām. Latviju pārstāvēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti.

Pētījuma laikā tika ievākti 226 dažādi paraugi. Latvijā paraugus ņēma no Lielupes sateces baseina un Rīgas līča. Iegūtos paraugus analizēja, lai noskaidrotu, kādā koncentrācijā ūdenī ir aptuveni 70 farmaceitiski aktīvo vielu.

Biežāk sastopamo vielu grupas

Visbiežāk attīrītos notekūdeņos atklātas trīs medikamentu grupas: pretsāpju, kardiovaskulārie un psihofarmaceitiskie medikamenti. Notekūdeņos tie tika konstatēti visu projektā iesaistīto valstu ievāktajos paraugos. Šīs medikamentu grupas ikdienas ārstēšanā ir visbiežāk sastopamās.

Savukārt virszemes ūdeņos dominēja pretsāpju, astmas un alerģiju, kā arī psihofarmaceitiskie preparāti.

Ir pamats uztraukties

Projekta ietveros tika izvērtēti vides riski un secināts, ka šo vielu klātbūtne ūdeņos negatīvi ietekmē vidi.

"Vides risku koeficenti rāda, ka ir pamats uztraukties, jo mēs negatīvi ietekmējam vidi. Vides risku koeficenti ir pārsniegti diezgan daudzām vielām. Jā, es teiktu, ka uztraukumam ir pamats," pētniece sacīja.

Aicina lietot medikamentus gudrāk

Lai samazinātu farmaceitiski aktīvo vielu koncentrāciju ūdeņos, speciālisti  aicina ļaudis lietot medikamentus atbildīgāk. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, zāles jālieto pēc ārsta ieteikumiem, nevis pašiem jāizdomā, kā un cik daudz medikamentu lietot un kad pārtraukt lietošanu.

Otrkārt, atbildīga medikamentu lietošana nozīmē to, ka pacientiem nevajadzētu dalīties savās zālēs  ar līdzcilvēkiem. "Patiesībā, kas vienam var būt labs, tas otram varbūt galīgi nestrādā. Tikai jūsu ārsts var noteikt, ko un kā jums lietot." Par to īpaši vajadzētu atcerēties šajā pandēmijas laikā.

Nenoskalot podā nevajadzīgās zāles

Treškārt, vajadzētu aizdomāties par pareizu medikamentu utilizēšanu. "Zāles, kam beidzies derīguma termiņš, nevajag mest miskastē un noskalot podā. Tās vajag nest atpakaļ uz aptiekām, kas zāles nodod pareizai utilizācijai pēc brīvprātības principa."

Par medikamentu atbildīgu lietošanu plānots runāt arī nākamā projekta ietvaros sāktajā kampaņā. Tajā iecerēts aicināt cilvēkus lietot medikamentus tā, lai nenozāļotu vidi.

Kā iesāpas galva, tā paņem tableti

Medikamenti ir vajadzīgi, bet tos nedrīkst lietot pārāk daudz un nepareizi. Daudzās pretsāpju līdzekļu reklāmās runā par to, ka tiem jābūt katrā somiņā, lai, piemēram, galvassāpju gadījumā mēs varētu operatīvi iedzert tableti.

Bet  varbūt patiesais galvassāpju iemesls ir tas, ka par maz dzerts ūdens vai nelielas asinsspiediena svārstības, ko var regulēt ar ūdens vai tējas padzeršanos, izkustēšanos un citām lietām. Medikamenti ir vajadzīgi, bet vai vienmēr?

Kā medikamenti nonāk ūdeņos?

Putna-Nīmane iezīmēja divus galvenos ceļus, kā medikamenti nonāk ūdeņos. Pirmkārt, lietojot zāles, tās mūsu ķermenī “neuzsūcas pilnā apjomā”. Daļu medikamentu mēs izvadām no ķermeņa tīrā vai metabolizētā veidā, tualetē nokārtojoties.

Caur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām medikamentu daļiņas nonāk virszemes ūdeņos. Speciāliste uzsvēra, ka ne jau attīrīšanas iekārtas rada piesārņojumu, kā daudzi maldīgi domā. Patiesībā iekārtas ir ļoti vērtīgas un vajadzīgas, lai attīrītu notekūdeņus, bet vairums iekārtu nav projektētas tā, lai attīrītu notekūdeņus no farmaceitiskajām vielām.

Galvenais atbildīgais - cilvēks!

Jāapzinās, ka mēs, cilvēki, esam atbildīgi par to, kas nonāk notekūdeņos un dabā. "Cilvēks ir tas, kas var samazināt farmaceitiski aktīvo vielu koncentrāciju vidē."

Otrkārt, farmaceitiski aktīvās vielas ūdeņos nonāk līdz ar nepareizu medikamentu utilizāciju, piemēram, noskalošanu tualetes podā un izmešanu sadzīves atkritumos. Tādā veidā zāles nonāk arī atkritumu poligonos.

Mēs varam to ietekmēt

Visticamāk, ja ļaudis medikamentus lietotu atbildīgāk, farmaceitiski aktīvās vielas ūdeņos un vidē nonāktu daudz mazākā koncentrācijā.

"Droši vien tās vielas būs, jo mēs slimojam un lietojam zāles. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir lietot tās atbildīgāk.

Minētie trīs aspekti samazinātu vielu koncentrāciju. Ir skaidrs, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar to netiek galā. To optimizācija izmaksātu pārāk dārgi, tāpēc pirmais, kas to var samazināt, ir cilvēks. Nav tā, ka mēs aicinām nelietot zāles, bet darīt to tiešām atbildīgi," Putna-Nīmane mudināja.