Tiesai nodod bijušo SAB darbinieku Sparāna un viņa sievas lietas par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai divas krimināllietas, kurā par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu apsūdzēti bijušie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieki Aigars Sparāns un viņa sieva.
Sparāns un viņa sieva katrs figurē savā krimināllietā un bez viņiem citas personas nav apsūdzētas.
Prokuratūras paziņojumā iestādes mājaslapā nekādi plašāki lietas apstākļi nav atklāti, vien norādīts, ka divas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu, proti, tās pildot dienesta pienākumus, izdarīja valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu.
Atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu" persona, kura ir tiesīga veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu vai tā aizsardzību, ir personīgi atbildīga par likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto valsts noslēpuma aizsardzības prasību izpildi, noteiktā slepenības režīma un sevišķās lietvedības noteikumu ievērošanu, teikts prokuratūras paziņojumā.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) 2020.gada aprīlī aizturēja Sparānu par kukuļņemšanu. Kā toreiz ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", dienests Sparānam bija inkriminējis 35 000 eiro kukuļņemšanu. Raidījums ziņoja, ka liecības pret Sparānu kukuļošanas lietā sniedzis Tukuma lidostas līdzīpašnieks, dažādās ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās pavīdējušais Konstantīns Soloduha.
Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins iepriekš apstiprināja, ka iespējamā kukuļņemšana tiek izmeklēta atsevišķā kriminālprocesā un šajā lietā VDD izmeklēšanu turpinot. Sparānam šajā lietā joprojām esot aizdomās turētā statuss.
VDD šogad pavasarī Sparānu rosināja apsūdzēt citā lietā un 1.oktobrī Sparānam un viņa sievai izsniegta galīgā apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu. Apsūdzības izvirzītas, jo Sparāna mājās kratīšanas laikā tika atrasti atsevišķi valsts noslēpumu saturoši materiāli, kurus viņš bija ieguvis, vēl strādājot SAB.
"Manam klientam netiek inkriminēta sadarbība jebkādas ārvalsts labā. Ar spiegošanu prokurors saprot pašu faktu, ka pie mana klienta bija atrasti šādi materiāli. Mēs esam vairākkārt iesnieguši sūdzības par to, ka apsūdzība ir celta nelikumīgi un spiegošana pati par sevi nozīmē sadarbību ar ārvalsti, darbošanos ārvalsts interesēs. Taču sūdzības noraidītas, uzsverot, ka prokurors ir neatkarīgs un pats visu izlemj," iepriekš teica Berezins.
Aizstāvība uzskata, ka apsūdzības celtas par darbībām, par kurām kriminālatbildība vispār nav paredzēta, jo valsts noslēpuma iegūšana un glabāšana neesot sodāma.
Saskaņā ar Krimināllikumu par Sparānam un viņa dzīvesbiedrei inkriminēto nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 20 gadiem.
Berezins arī iepriekš apstiprināja aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka šogad veikta dedzināšana Sparāna dzīvesvietā. Par notikušo informēta Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu.
Sparāns dedzināšanu saista ar savu iepriekšējo profesionālo darbību SAB un uzskata, ka tajā iesaistīts VDD un "starptautisks ieroču tirgotājs". Tirgotāja vārdu gan Sparāns nav minējis.
VDD iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka 2020.gada 28.aprīlī un 29.aprīlī dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā.
Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājās VDD izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā. Toreiz VDD neko nebija medijiem minējis par iespējamu spiegošanu. Vairākos objektos veikto kratīšanu laikā VDD izņēma dažāda veida datu nesējus un dokumentus.
Tāpat VDD aizturēja trīs personas. Sparānam kā drošības līdzekli tiesa piemēroja apcietinājumu, taču vēlāk viņš tika atbrīvots pret 50 000 eiro drošības naudu. Naudu vairāku dienu laikā savācis Sparāna tuvs draugs, pērn mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Daļu naudas tika atvēlējis Berezina pārstāvētais advokātu birojs.
Strīķis vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka lieta pret Sparānu lemta izjukšanai.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pērn ziņoja, ka iespējamās kukuļošanas lietā Soloduha kā starpniekus esot minējis uzņēmēju Edvīnu Inkēnu un bijušo politiķi Andreju Panteļējevu, kurš pa vidu politiskajai darbībai paspēja pastrādāt arī SAB. Vairākos maksājumos Soloduha it kā nodevis Sparānam kopumā 35 000 eiro.
Sparāns izdienas pensijā devās 2018.gada nogalē.
