Daugavpils gāzes darījums raisa jautājumus
Kamēr Latvija un visa Eiropa piedzīvo krasu gāzes cenas kāpumu, Daugavpils domei izdevies Maskavā noslēgt piegādes līgumu novembrī par cenu, kas ir zemāka nekā biržā. Mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) kategoriski atsakās atklāt jebkādas detaļas, ieskaitot to, ar ko un kādiem noteikumiem līgums noslēgts.
Iespējams gan, ka viņš būs spiests to izklāstīt Valsts drošības dienestam, kam ir aizdomas par nezināmām saistībām.
Īpaši ielūgts Maskavā
Laikā no 13. līdz 17. oktobrim Maskavā norisinājās Krievijas enerģētiskā nedēļa, un īpašu uzaicinājumu tajā piedalīties saņēma arī Elksniņš. Daugavpils pašvaldībai tuvais portāls gorod.lv raksta, ka Elksniņam ir ļoti labas attiecības ar Krievijas diplomātiem.
Gorod.lv jau virsrakstā ievietojis visai interesantu Elksniņa izteikumu, proti: “Daugavpils var un tai ir jākļūst par vietu Latvijas un Krievijas sarunām.”
Arī tālākie izteikumi ir tādā pašā toņkārtā: “Pie varas esošie jau ir nogalinājuši tranzītu, banku sistēmu un ieviesuši Latvijai nepaceļamu enerģētikas sistēmas liberalizāciju, kas tagad valstij draud ar sociālu katastrofu. Spļaujot kaimiņa durvju actiņā un ierakstot pusi valsts iedzīvotājus ienaidnieka aģentos (pašā Krievijā tikmēr ir valstiskā līmenī ieviests jēdziens ārzemju aģents – Red.) un apsaukājot par svešiem, viņi apgalvo, ka cenšas izveidot stipru Eiropas valsti. Tā nenotiek.”
Aicina Eiropu mācīties
Neiztiek arī bez uzslavām Maskavas mēram: “Ņemot vērā jaunievedumu ieviešanu un Krievijas galvaspilsētas pozitīvo pieredzi Sergeja Semjonoviča Sobjaņina vadībā, Eiropai no maskaviešiem būtu ko pamācīties. Piemēram, iespēju regulēt energoresursu tirgu – tas aizsargā gala patērētājus no lieliem cenu lēcieniem.”
Elksniņam bijusi iespēja nofotografēties kopā ar Sobjaņinu, un diez vai šādu pagodinājumu tik viegli varētu izpelnīties kādas Daugavpils izmēra Krievijas pilsētiņas mērs. Tas liecina, ka šis pasākums noritēja ģeopolitikas zīmē.
Tracis ap pieminekli
Šovasar ap Daugavpili izcēlās arī starptautiska līmeņa tracis. Elksniņš paziņoja, ka sadarbībā ar Krievijas vēstniecību un par šīs valsts līdzekļiem plānota padomju karavīru piemiņas memoriāla atjaunošana Dubrovina parkā.
Latvijas Ārlietu ministrija norādīja, ka šādu darbu veikšanu reglamentē 2007. gada starpvalstu vienošanās, un no tās izriet, ka nepieciešams abu valstu saskaņojums. Neraugoties uz to, Elksniņš jūlija vidū noslēdza līgumu ar Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī par darbu veikšanu.
Intervijā Krievijas portālam "Izvestija" viņš paziņoja: “Memoriāls Dubrovina parkā ir jāizremontē, un tur nav nekādas politikas, lai kā tur to gribētu saskatīt "Rinkēviči". Dubrovina parkā atrodas memoriāls, kuram nepieciešams remonts un kurš apdraud iedzīvotāju drošību, tāpēc remonts būs.”
Par šo notikumu plaši rakstīja Krievijas plašsaziņas līdzekļi, tostarp arī "Sputnik". Pēc tur paustā izrādās, ka Krievija jau ilgu laiku piedāvājusi memoriālu remontēt.
“Daugavpils dome iepriekš pat vairākus mēnešus neatsaucās Krievijas ģenerālkonsulāta aicinājumiem noslēgt līgumu par memoriāla atjaunošanu. Tikai pēc pašvaldību vēlēšanām, mainoties domes sastāvam un par mēru kļūstot Elksniņam, jautājums sāka risināties,” vēsta "Sputnik". 10. septembrī domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs paziņoja, ka memoriāla atjaunošana notiks, un jau izvēlēts uzņēmums, kas šos darbus veiks.
Pagaidām pauze
Vienlaikus pilsēta atteicās no plāniem izveidot Latvijas simtgadei veltīto pieminekli, kura projekts tapis jau 2017. gadā. "Kas Jauns Avīze" vērsās Daugavpils domē, lai noskaidrotu, kāda šobrīd ir situācija ar abiem projektiem.
Domes pārstāve Līga Korsaka informē: “Pagaidām iecere par memoriāla remontu Dubrovina parkā ir apturēta, jo ir saņemts brīdinājums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Nekādi darbi memoriālā šobrīd nenotiek, un pašvaldības sadarbība ar Krievijas vēstniecību šajā jautājumā ir apturēta. Latvijas simtgades piemineklim Vienības dārzā ir beidzies projekta dokumentācijas izstrādes termiņš, un šobrīd pašvaldība vērtē iespēju realizēt citu šim notikumam veltītu projektu.”
Vides ministrijā gan par Daugavpils domei izteiktu brīdinājumu neko nezināja un komentēt nevarēja.
"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka Krievijas vēlme atjaunot dažādus padomju laika pieminekļus ir viena no šīs valsts politikas sastāvdaļām. Dažādās Latvijas pašvaldībās jau atjaunoti vairāki desmiti piemiņas vietu, pavisam valstī ir 350 padomju armijas brāļu kapu un memoriālu. Krievijas vēstniecība šim mērķim tērē aptuveni pusmiljonu eiro gadā.
