Kāpēc naudas nākamā gada budžetā atkal ir tik maz?

Ekonomikas pieauguma tempi nav tik strauji kā prognozēts, tomēr joprojām saglabājam pieklājīgi pozitīvu bilanci. Nākamā gada budžets varētu būt par 200 miljoniem lielāks nekā pērn, bet valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrs Jānis Reirs vienotā balsī apgalvo, ka naudas nebūs ne pensiju palielināšanai, ne skolotāju algu pieaugumam, ne arī citām “sāpīgajām” jomām. Fiskālā disciplīnas padome ir aprēķinājusi, ka nākamā gada budžetam būs nepieciešama vismaz vairāk nekā 100 miljonu liela konsolidācija jeb deficīta samazināšana. Radio SWH ekonomikas eksperts Juris Pūce atbildi uz jautājumu, kāpēc naudas joprojām tik dramatiski trūkst, saskata budžeta sastādīšanā jūtīgajā pirmsvēlēšanu laika periodā: “Veidojot budžetu Saeimas vēlēšanu gaidās, pie varas esošie politiķi bija tik devīgi, ka, acu neparmikšķinot, izdalīja arī vairumu nākamā un turpmāko gadu budžeta gaidāmā pieauguma. Tāpēc tagad naudas diemžēl pietrūkst.”

Budžeta bāzes izdevumi teorētiski tiek piešķirti katrā budžeta plānošanas periodā no jauna, bet faktiski gadu no gada saglabājas nemainīgi vai pakāpeniski kļūst lielāki. Tas nozīmē, ka tad, ja priekšvēlēšanu laikā politiķi populistiski ievieš kādu jaunu pabalstu, tiek samazinātas arī budžeta iespējas nākamajiem gadiem: “Iedomāsimies, ka ģimenei par konkrētu summu tiek palielināta īres maksa. Ir jāsāk domāt, kurus no ikdienas tēriņiem ierobežot, lai varētu šo maksu nosegt. Tieši tas arī šobrīd notiek ar mūsu nākamā gada budžetu,” komentēja ekonomikas eksperts Juris Pūce. Viņš izteica cerību, ka valdība neizvēlēsies šķietami vienkāršāko un ātrāko ceļu, robus budžetā lāpot ar augstākām nodokļu likmēm: “Nodokļu pacelšana ilgtermiņā radīs tikai pretēju efektu un nekādā veidā nesniegs labvēlīgu efektu Latvijas ekonomikai kopumā,” norādīja Juris Pūce.