foto: Edijs Pālens/LETA
Vai slimnieks drīkst atteikties no ārstēšanas, ja uzskata to par "nevajadzīgu"
Sabiedrība
2021. gada 27. oktobris, 06:53

Vai slimnieks drīkst atteikties no ārstēšanas, ja uzskata to par "nevajadzīgu"

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

"Vai ir likumīga iespēja pēc nonākšanas slimnīcā atteikties no kādas ārstniecības procedūras vai manipulācijas, kura man izraisa bažas vai neuzticību? Kā notiek gadījumos, ja slimnieks tiek ievests bezsamaņas stāvoklī? Vai kāds tādā veidā nevar atbrīvoties, piemēram, no nevēlama radinieka, pasakot, ka viņš nekādā gadījuma nav ļāvis pielietot ārstēšanā plaušu ventilēšanu." Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Līga.

Viens no antivakseru pēdējā laikā bieži pieminētajiem apgalvojumiem saistībā ar Covid-19 smago slimnieku uzturēšanu pie dzīvības ir versija, ka daudzu nāves cēlonis ir tieši plaušu ventilēšana. Pirmo reizi ar šiem apgalvojumiem klajā nāca bēdīgi slavenā, vēlāk atlaistā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" feldšere Marina Kornatovska, pret kuru sāka kriminālprocesu. Tomēr nav dzirdēts, ka šīs sazvērestības teorijas piekritēji paši būtu masveidā no šīs iespējas atteikušies.

Pacients paraksta līgumu

Pacientam, iestājoties pašam vai viņu atvedot ar ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību, obligāti jāparaksta līgums ar konkrēto veselības iestādi – protams, tas iespējams situācijā, kad sirdzējs ir pie apziņas un rīcībspējīgs.

Līgumā sīki un smalki ir aprakstītas abu pušu tiesības un pienākumi. Ārstiem pirms jebkādu manipulāciju sākšanas ir jāizskaidro slimniekam viņa veselības stāvoklis un paredzamā ārstēšanas metodika. Parakstot šo līgumu, pacients pēc savas iniciatīvas tam var pievienot rakstisku iesniegumu par atteikšanos no kādām ārstniecības metodēm.

Piemēram, Rīgas 1. slimnīcas līgumā ar pacientu ir teikts: “Pacients, parakstot līgumu, apliecina, ka viņam ir pilnībā izskaidroti un viņš pilnībā saprot un apzinās, un akceptē iespējamos riskus un sekas, kas var iestāties ārstniecības pakalpojumu sniegšanas gaitā un rezultātā. Pacients, slēdzot līgumu, pilnvaro slimnīcas personālu veikt visas nepieciešamās darbības un pielietot izvēlētās medicīniskās tehnoloģijas, lai panāktu maksimāli efektīvu un pacienta veselībai labvēlīgu ārstniecisko pakalpojumu rezultātu. Pacients ir tiesīgs atteikties no visu vai atsevišķu ārstniecības pakalpojumu saņemšanas, par to rakstiski informējot slimnīcu.”

Slimnīcas atbildība

Slimnīca, slēdzot līgumu, “uzņemas atbildību par pacientam sniegto ārstniecisko pakalpojumu atbilstību Latvijas Republikas pieņemtajām ārstniecības normām un vispārpieņemtajai medicīniskajai praksei. Slimnīca nav atbildīga par kaitējumu pacienta veselībai, ja pacients nav ievērojis līgumā noteiktos noteikumus vai ārstniecības personu norādījumus. Slimnīca ir tiesīga atteikties no ārstniecības pakalpojumu sniegšanas pacientam, ja pacients neievēro savas saistības, izņemot gadījumus, kad šādu atteikšanos tieši aizliedz Latvijas Republikas normatīvie akti”.

Līdzīgs dokuments ir jāparaksta arī saistībā ar anestēzijas metožu pielietošanu, kā arī jādod atļauja vajadzības gadījumā veikt asins pārliešanu.

Ja pacients ir atteicies no ārstēšanas, kuru ārsts uzskata par nepieciešamu, viņš var brīdināt pacientu par iespējamām sekām, un lēmuma nemainīšanas gadījumā ārsta pienākums ir lūgt izvēlēties citu mediķi. Ja pacients atsakās atteikšanos apliecināt rakstiski, ārstam jāpieaicina divi pilngadīgi un rīcībspējīgi liecinieki, kuri ar saviem parakstiem apliecina, ka sirdzējs ir šādu lēmumu pieņēmis.

Te gan jāatzīmē, ka invazīvas vai ķirurģiskas iejaukšanās procesa laikā ārstam ir tiesības veikt arī iepriekš neplānotas darbības bez pacienta piekrišanas, arī situācijā, ja tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, vai gadījumā, kad šo darbību neveikšana var izsaukt lielāku kaitējumu veselībai.

 Tiesības lemt slimnieka vietā

Jebkurš var jau iepriekš pilnvarot kādu personu šo lēmumu pieņemšanā, un viņa pienākums ir par to informēt ārstniecības iestādi. Tad līgumu ar slimnīcu var parakstīt pilnvarotā persona.

Ja slimnieks vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj pats pieņemt šādus lēmumus, tad šādas tiesības ir pacienta laulātajam. Tiesa gan, šo radniecību ar dokumentiem nāksies pierādīt, un, ja cilvēki vienkārši dzīvo kopā bez reģistrētas laulības, tad partnerim nebūs tiesību otra vārdā atteikties no ārsta piedāvātajām metodēm.

Ja cilvēkam nav laulātā, tad tiesības viņa vietā pieņemt lēmumu ir pilngadīgiem un rīcībspējīgiem radiniekiem konkrētā secībā – pacienta bērni, vecāki, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni. Teorētiski visiem šiem tuviniekiem, pieņemot lēmumu, būtu jāievēro pacienta iepriekš izteikta griba, un ideālā variantā tai būtu jābūt arī rakstiski apstiprinātai. Arī šajā gadījumā, ja pilnvarotā persona atsakās parakstīt atteikumu, ārsts pieaicina divus cilvēkus, kuri to izdarīs viņa vietā.

Vienkāršākais, kā atteikties no jebkura plānveida medicīnas pakalpojuma saņemšanas, ir neparakstīt neko un atstāt slimnīcas teritoriju.

Atteikšanās kārtība ir reglamentēta Pacientu tiesību likumā un Ārstniecības likumā.

Ja domstarpības neizdodas atrisināt, iesaistot konkrētas medicīniskās iestādes vadību, ir iespēja vērsties pacientu ombudā – ombuds@pacientuombuds.lv vai pa tālruni 28646268 – vai Veselības inspekcijā – vi@vi.gov.lv vai zvanot 20295338.

Tēmas