Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valsts kanceleja.

Hronoloģija - kā politiķi atlika ierobežojumus līdz brīdim, kad būtībā jau bija par vēlu

Politika
24. oktobrī 20:56 2021. gada 24. oktobrī 20:56
  LTV "de facto"
Pēc 2020.gada sākuma Covid-19 pandēmijas apkarošanas veiksmes stāsta, iemidzinošās vasaras un pietiekami skarbās aizvadītā gada ziemas, varēja šķist, ka politiķi šovasar ne vien izstrādās plānus nākamajam Covid-19 pandēmijas uzliesmojumam, bet arī strikti pieturēsies pie tiem. Taču tā nenotika. Arī šoreiz labā situācija vasarā izrādījās pietiekami iemidzinoša un galu galā pietrūka politiskās gribas pašu akceptēto principu – “ātri ciet, ātri vaļā”, iedzīvināt.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” apkopojis hronoloģiju – kā politiķi atlika ierobežojumus līdz brīdim, kad būtībā jau bija par vēlu, lai spētu saprātīgā veidā situāciju glābt.

Pašā vasaras vidū saslimstība ar Covid-19 beidzot bija rimusies, slimnīcas nesen kā bija slēgušas ziemā izveidotās nodaļas infekcijas ārstēšanai.

6.jūlijs Sadarbības padomes sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs (14 dienās uz 100 000 iedzīvotāju) - 38

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P!) prezentēja drošības pasākumu stratēģiju rudenim - pēc luksofora principa ar moto: ātri ciet – ātri vaļā. Plāna prezentācijā ietverts arī atgādinājums par iepriekšējās ziemas pieredzi: pārāk vēlu reaģējot, ir pārāk daudz saslimušo, pārāk lēns kritums, pārāk augstas izmaksas.

6.jūlijā preses konferencē pēc Sadarbības padomes sēdes Pavļuts saka:

“Mēs prezentējām desmit praktiskas rīcības soļus, kurus mums visiem kopā, visām ministrijām un citām pusēm būtu jāsper, lai rudenī būtu pēc iespējas gatavāki.”

Saskaņā ar šo plānu, drošības pasākumiem bija jāmainās pie 20, 100, 100-200 un 200+ saslimšanas gadījumiem divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju. Pie pēdējās iedaļas būtu jāiedarbina D+ scenārijs straujai sabiedrības mobilitātes mazināšanai. (daļēji šis scenārijs ir iedarbināts šobrīd). Nevienā no punktiem ierobežojumi nebija paredzēti vakcinētajiem.

14.jūlijs, Ministru kabineta sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs (14 dienās uz 100 000 iedzīvotāju) - 30.

Pēc nedēļas - 14.jūlijā, valdība vienojās, ka no 1.oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes centru un izglītības jomā strādājošajiem būs pienākums būt vakcinētiem, bet darba devējam dotas iespējas atlaist nevakcinētos.

“Mēs šodien valdībā esam pieņēmuši vienu diezgan smagu lēmumu saistībā ar prasībām, kādas ir konkrētajās profesijās, tai skaitā pedagogiem, lai šo darbu veiktu arī covid pandēmijas apstākļos,” tai dienā saka izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).

Taču ne tikai opozīcija, bet pat ne visas koalīcijas partijas Saeimā nebija gatavas atbalstīt šo projektu. "Likumprojekts ir kļuvis par tādu kā spiediena politikas, rupja spēka politikas simbolu, kas nedos vēlamo rezultātu. Man šķiet, ka šim likumprojektam būtu jāliek miers," 1.septembrī saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Projekts Saeimā iestrēga un galu galā augusta beigās to atsauca. Augusta beigās valdība pēc būtības atsakās arī no luksofora principa ierobežojumu uzlikšanā.

30.augusts, Sadarbības padomes sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 118  

“Es nesaku, ka [luksofora princips] novecojis, bet apstākļi visu laiku ir mainīgi.

Skaidrs ir nospraust virsmērķi – ka skolas ne tikai uzsāksies 1.septembrī, bet arī pēc iespējas turpināsies visa mācību gada garumā un ka mūsu labā ekonomiskā attīstība un izaugsme varēs arī turpināties,” tolaik saka premjers Krišjānis Kariņš (JV), 30.augusts.

2.septembris, Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 148

2.septembrī veselības ministrs Daniels Pavļuts intervijā raidījumam “de facto” atzīst: “Visi šie pasākumi, protams, ir sabiedrībai apgrūtinoši. Un politiķi par to ir ļoti nobažījušies, līdz ar ko šajā brīdī valdība konstatēja, ka ieviest papildu drošības pasākumus ir pāragri, tai pašā laikā skaidra atbilde par to, kādi drošības pasākumi tiks ieviesti, vēl nav.”

Tobrīd politiķi apsver iespēju ierobežojumu uzlikšanā vadīties pēc slimnīcu noslodzes. Tikai pēc divām nedēļām, 14.septembrī, tiek piedāvāti risinājumi, kurus sola pieņemt vēl pēc nedēļas - 21.septembrī.

Bet, kamēr politiķi domā, saslimstības rādītāji jau pārkāpa 200 gadījumu (2 nedēļās uz 100 000) slieksni, kas tiek uzskatīts par ļoti augsta riska robežu.

7.septembrī kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 193  

8.septembrī kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 204

Tās dienas rītā Krišjānis Kariņš, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma”  uz jautājumu, vai valdībai ir padomā konkrētas lietas šim rudenim, atbild: “Mums jau daudz kas ir, šie pamatakmeņi mums ir ielikti, mums ir izstrādāts, ko veselības ministrija piedāvā, to tā saukto luksofora principu, kur mums ir tā saucamie zaļie pasākumi, kur visi ir vakcinēti, piemēram, kā mēs šeit studijā, tad ir dzeltenās zonas, kas ir ar sertifikātu vai negatīvu testu, un tad ir pārējās zonas, kur ir nezināms statuss – ir vai nav vakcinēti, vai ir tests, un katrā šādā iekštelpu zonā ir savs regulējums.”

14.septembris, Ministru kabineta sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 272

Valdība vienojas, ka anulētā luksofora principu varētu nomainīt drošo zonu princips, kur aizvien vairāk pakalpojumu kļūst pieejami tikai cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai izslimojuši. Būtiskākā atšķirība no vasarā izstrādā plāna – pat pie ļoti augstās saslimstības aizvien ir salīdzinoši maz ierobežojumu nevakcinētajiem.

Pret būtiskiem  ierobežojumiem iebilst ekonomikas  ministrs Jānis Vitenbergs (NA), atzīmējot, ka “atgriezties pie preču sarakstiem vai citiem diezgan sarežģītiem lēmumiem, kurus sabiedrība neuztver ar tādu pozitīvu attieksmi, pie tā noteikti nevajadzētu atgriezties un lieki cilvēkus kacināt.”

Bet valdības vadītājs sola, ka pēc nedēļas varētu lemt par konkrētiem pasākumiem, ko šajos apstākļos vislabāk darīt.

21.septembris, Ministru kabineta sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 333

Valdība 21.septembrī beidzot vienojas par stingrākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem, bet tos vēl nepieņem. Kā arī beidzot atgriežas pie idejas par pienākumu vakcinēties veselības, izglītības un sociālajā sfērā strādājošajiem.

Šīs valdības sēdes laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina “atzīt, ka Saeima ir ļoti rupji un ļoti bīstami visai Latvijai kļūdījusies, jūlijā noraidot mūsu iesniegto likumprojektu par vakcinēšanās nepieciešamības pasākumiem, kas bija ļoti maigs likums patiesību sakot.”

28.septembris, Ministru kabineta sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 427  

Valdība tikai 28.septembrī apstiprina rudens drošības pasākumus, paredzot, ka no 11.oktobra teju visi pakalpojumi iekštelpās būs pieejami ar Covid-19 sertifikātu – vakcinētajiem, pārslimojušajiem vai testētajiem. Bet līdz 15.novembrim tiek dots laiks vakcinēties tiem, kuriem šī prasība tiek noteikta kā obligāta darba pienākumu veikšanai.

8.oktobris, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 784

Taču ir par vēlu un Covid-19 izplatība uzņem aizvien straujāku tempu, ik dienas prasot ne vien vairāk gultu slimnīcā, bet arī vairāk dzīvību. Valdība nolemj no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtas stāvokli.

“Šobrīd vīruss mūs apsteidz,” preses konferencē pēc lēmuma pieņemšanas spiests atzīt premjers.

11.oktobris, stājas spēkā pirmie būtiskākie ierobežojumi, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 909

18.oktobris, Krīzes vadības padomes sēde, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 1307

Tomēr tikai pusotru nedēļu vēlāk, 18.oktobrī, jālemj par jauniem ierobežojumiem, jo ir skaidrs, ka nekas no ieviestā nestrādā pietiekami labi.

Premjers atvainojas vakcinētajiem par to, ka ar līdzšinējiem pūliņiem nav pieticis.

21.oktobris, kumulatīvais saslimšanas rādītājs - 1463

No 21.oktobra uz gandrīz mēnesi ir apstādināts teju viss. Ieskaitot skolas, ko solīja turēt atvērtas ilgāk par visu pārējo.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts atzīst: “Latvijas politiskajā realitātē izrādījās neiespējami šādus soļus, kā mēs vasarā minējām, rudenī ieviest bija neiespējami.”

Nu jau ir ievērojami pārsniegti ne tikai saslimšanas rekordi (svētdien saslimšanas rādītājs jau bija 1606), bet arī ar Covid-19 inficēto skaits slimnīcās – tur šobrīd ārstējas vairāk nekā jebkad iepriekš un viņu ārstēšanai Latvija jau ir lūgusi starptautisku palīdzību. Un pēdējās nedēļas laikā vien ar Covid-19 miruši 138 cilvēki.  Lielākā daļa slimnīcās nonākušie un ar covid mirušie nav bijuši vakcinēti.

 

Citi šobrīd lasa

Kas ir četras mediķes – antivakseres: Dieva mājas, ājurvēda bez medikamentiem... 35
"Es absolūti iemīlējos Gruzijā." Laura no Gruzijas neatgriezās viena, bet kopā ar Marselu
Izsludina Vestarda Šimkus koncertu. Ļaudis spriež, vai tad viņam ir sertifikāts 8
Pievienot komentāru

Умер певец и композитор Александр Градский

"Плохо говорил, приезжал на "Голос" на носилках": что происходило с Александром Градским перед смертью