Īrnieks miris. Vai varu atgūt parādu?

Konsultē zvērināta notāre Sandra Jakušenoka

Lai būtu reālas iespējas atgūt šādu parādu, jābūt diviem nosacījumiem:

• parādnieks (īrnieks) ir atstājis pietiekami lielu mantojumu, no kura varēs apmierināt jūsu un pārējo kreditoru prasības;
• parādniekam ir mantinieki, kuri ir pieņēmuši mantojumu.

Ja kaut kas piederējis

Iespējams, īrniekam piederēja nekustamais īpašums, piemēram, zeme vai māja laukos; piederēja automašīna, bija nauda bankas kontā. Taču jūs varat nebūt vienīgais, kam šis cilvēks ir parādā. Varbūt viņš ir ņēmis kredītu, viņam ir uzturlīdzekļu vai nodokļu parāds.

Ja jūs aptuveni zināt sava bijušā īrnieka materiālo situāciju, tad varat izspriest, vai vispār ir vērts sākt dokumentu kārtošanu. Bieži vien šādiem īrniekiem nav sava nekustamā īpašuma, vecāka gadagājuma ļaudīm nav arī auto. Viņu kontā var būt neliela summa, ko veido neiztērētais atlikums no pēdējās algas vai pensijas. Ja cilvēks nav vientuļš, tuvinieki, zinot pieeju viņa kontam, šo naudu viņa pēdējās dzīves dienās, visdrīzāk, jau būs pārskaitījuši savā kontā.

Jāsāk mantojuma lieta

Ja mirušais ir atstājis kādu mantojumu un viņam ir mantinieki, viņi gada laikā var vērsties pie notāra un sākt mantojuma lietu. Jums kā izīrētājam ir jāiesniedz kreditora pretenzija mantojuma lietā. Protams, jābūt rakstveidā noslēgtam īres līgumam, kā arī dokumentiem, kas pierāda, ka īrnieks jums nav samaksājis īres maksu par noteiktu laika posmu.

Ziņas par sāktajām mantojuma lietām tiek publicētas elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Tā mājaslapā vestnesis.lv ir atrodams viss mantojuma ziņu arhīvs. Ierakstot meklētāja mirušā cilvēka vārdu un uzvārdu, varēsiet noskaidrot, vai un pie kāda notāra ir sākta mantojuma lieta un kāds ir pieteikšanās termiņš mantiniekiem, kreditoriem un citām personām, kurām ir tiesības uz mantojumu.

Notārs var noteikt likumā paredzēto pieteikšanās termiņu – vienu gadu, skaitot no miršanas dienas, bet var noteikt arī saīsināto pieteikšanās termiņu. Minimālais pieteikšanās termiņš ir trīs mēneši. Ja nokavēsiet pieteikšanās termiņu, jūsu pretenziju atzīs par dzēstu (saprotamā valodā sakot – to nepieņems, atzīs par neesošu).

Kreditori var doties pie notāra

Ja mantinieki nav sākuši mantojuma lietu, tad jebkurš kreditors, tostarp jūs, var doties pie jebkura notāra pēc mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas un lūgt notāru izsludināt mantojumu. Pēc mantojuma izsludināšanas notārs var ieskatīties datubāzēs un noskaidrot, vai mirušajam ir piederējis kāds nekustamais īpašums un automašīna. Notārs arī pieprasa izziņas no bankām par to, vai mirušā kontos ir palikusi kāda nauda.

Iespējams, ka notāra noteiktajā pieteikšanās termiņā pieteiksies arī citi kreditori. Ja mirušajam ir mantinieki, jūs varat pret viņiem vērst savu kreditora pretenziju, sākotnēji uzaicinot samaksāt mantojuma atstājēja parādu labprātīgi. Iespējams, ka mantinieki izrādīsies godprātīgi un to samaksās.

Ja mantinieki atsakās parādu maksāt, tad parāda piedziņa ir iespējama tiesas ceļā. Jums būs jāsniedz civilprasība tiesā, jāmaksā advokātam vai juristam par prasības uzrakstīšanu, jāalgo advokāts, kurš tiesā aizstāvēs jūsu intereses. Tiesāšanās ir garš process. Ja parāds ir daži simti eiro, jāpadomā, vai vispār ir izdevīgi sākt tiesāšanos.

Divu mēnešu termiņš

Ir vēl viena nianse. Ja mantojuma atstājējam ir parādi, mantiniekiem iesaka pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību. Tad viņi par parādiem atbild tikai mantojuma apmērā, viņiem mirušā parādi nav jānomaksā no saviem līdzekļiem.

Mantinieki sliktākajā gadījumā neko neiegūs, taču arī neko nezaudēs. Tāpēc, ja mantojums ir pieņemts ar inventāra tiesību un parādi ir lielāki par mantojuma vērtību, kreditoriem nav iespējams atgūt visu parāda summu.

Sandra Jakušenoka norāda, ka rīcībnespējīgo personu, tostarp nepilngadīgo bērnu, vārdā mantojums arvien tiek pieņemts tikai ar inventāra tiesību. Rīcībspējīgām personām mantojuma pieņemšanai ar inventāra tiesību ir noteikti tikai divi mēneši no mantojuma atklāšanās (mantojuma atstājēja nāves) dienas, šādos gadījumos nedrīkst kavēties.

No bezmantinieka mantas valsts maksā ne visiem

Cita situācija ir, ja mirušajam nav mantinieku vai viņi nepiesakās izsludinātajā termiņā. Tad atstātais mantojums kā bezmantinieka manta piekrīt valstij, un kreditoriem ir vēl mazākas izredzes atgūt savu naudu.

Civillikuma 416. pantā rakstīts: “Par parādiem valsts atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst. Valsts atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.”

Ko tas nozīmē? Sandra Jakušenoka skaidro, ka valsts atzīst tikai četru veidu parādus:

• aizdevums ir nodrošināts ar hipotēku (ir ņemts hipotekārais kredīts);
• aizdevums ir nodrošināts ar komercķīlu;
• parādnieka dzīves laikā jau ir stājies spēkā tiesas spriedums par parāda piedziņu;
• parādnieks ar aizdevēju pie notāra ir vienojušies par parāda atdošanu, ko apstiprina notariāls akts.

Tātad nepietiek ar dokumentiem, kas pierāda, ka īrnieks jums kādu laiku nav maksājis par īri. Tagad diemžēl vairs neko nevar darīt. Jums īrnieka dzīves laikā vajadzēja pret viņu sniegt prasību tiesā un saņemt tiesas spriedumu. Der arī notariāls akts, kur īrnieks un izīrētājs (parādnieks un kreditors) pie notāra ir labprātīgi vienojušies par parāda atmaksāšanu, taču tādu gadījumu ir ļoti maz.

Bezmantinieka mantu zvērināts tiesu izpildītājs pārdod izsolē. No ieņemtās naudas tiek atrēķināta samaksa par notāra darbu un tiesu izpildītāja amata atlīdzība. Pēc tam tiek apmierinātas to kreditoru prasības, kuras atbilst Civillikuma 416. pantam.

Notāri pētījumā Civillikuma Mantojumu tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība ir secinājuši, ka esošā kārtība aizsargā tikai pavisam nelielas kreditoru daļas intereses. Pētījumu 2017. gadā pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma veica Latvijas Zvērinātu notāru padome.