"Tas ir slazds!" Tālbraucēji nonākuši neapskaužamā situācijā; brīdina par turpmākajiem sarežģījumiem
Pēdējā laikā parādījusies tendence, ka daudz nelielu starptautisko kravu pārvadāšanas uzņēmumu vairs neredz perspektīvu un izbeidz darbību. Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka daļa šoferu pārtrauc darbu vecuma dēļ, jaunos autovadītājus ir grūti piesaistīti, bet trešo valstu šoferu iesaiste ir sarežģīta.
Viņš norādīja, ka Latvijas pārvadātāji sniedz starptautiskos kravu pārvadājumus saskaņā ar kopējā tirgū valdošiem noteikumiem. "Lai mēs varētu konkurēt ar kaimiņvalsts pārvadātājiem, mums vajadzētu būt līdzīgiem starta noteikumiem ar, piemēram, administratīvo slodzi, nodokļu slodzi, atļauju sakārtošanas procesu.
Bet mēs visos šajos momentos nedaudz zaudējam. Mums nav tik vienādi tie noteikumi. Mums tie ir nedaudz sliktāki. Mums ir dārgāka degviela, lielāka nodokļu slodze par atalgojumu, bišķiņ nedraudzīgāka finanšu sistēma: lielāki procenti līzingiem, kredītiem un visam pārējam."
Asa problēma: grūti piesaistīt trešo valstu šoferus
Otrkārt, Latvijas pārvadātājiem ir sarežģīti piesaistīt darbā trešo valstu šoferus. "Lai mēs pieaicinātu trešo valstu šoferi, mums vajag rēķināties minimums ar 2 mēnešu laika posmu. Bet, ja šoferis saņēmis tiesības pēc 2009. gada, tad laika posms palielinās vēl par 2 mēnešiem, kas nozīmē, ka kopumā vajadzīgi 3,5-4 mēneši."
Kāpēc vajadzīgs tik ilgs laiks? Pociluiko skaidroja, ka kopš Latvijas iestājas Eiropas Savienībā noteikumi paredz, ka trešo valstu šoferiem, kuri saņēmuši tiesības pēc 2009. gada, stājoties darbā, jānokārto gan teorētiskais, gan praktiskais eksāmens. Tikai tad viņi var saņemt profesionālā šofera apliecību un sākt strādāt.
Taču, piemēram, Lietuvā ir cita kārtība. Katrs uzņēmums pats apmāca savus šoferus un izsniedz viņiem atļauju strādāt Eiropā.
Uz eksāmenu iespēju jāgaida vismaz 2 mēneši
Latvijas starptautiskie kravu pārvadātāji nonākuši absurdā situācijā. Piemēram, vairāki Baltkrievijas šoferi, kas iepriekš strādāja Lietuvas uzņēmumos, gribēja strādāt Latvijā, jo viņu sievas bija atradušas darbu mūsu valstī. Konkrētie baltkrievi bija pieredzējuši autovadītāji, kas vairākus gadus strādājuši pa Eiropas ceļiem un Eiropas uzņēmumos.
"Bet pie mums viņi nevar sākt strādāt," Pociluiko pauda sašutumu un skaidroja, ka darbam Latvijā viņiem neder Lietuvā izsniegtā profesionālā šoferu apliecība. Noteikumi paredz, ka viņiem Latvijā vēlreiz jānokārto eksāmeni.
Taču Covid-19 pandēmijas dēļ uz teorētisko un praktisko eksāmenu iespēju jāgaida vismaz 2 mēnešus. "Mazāk par 2 mēnešiem nav!" viņš raksturoja situāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļās.
Slazds uzņēmumam
Šo iemeslu dēļ no četriem baltkrieviem, kuri gribēja sākt darbu Latvijas starptautisko pārvadājumu uzņēmumos, palika tikai viens. Viņš bija gatavs gaidīt vairākus mēnešus, jo viņam bija iekrājumi, par kuriem varētu iztikt šo laiku, kamēr nestrādā un gaida iespēju nokārtot eksāmenus. Diemžēl pārējie meklēja darbu citviet...
Vēl viens nepatīkams moments saistīts ar to, ka, sākot kārtot šoferim darba atļauju, ar viņu jāparaksta darba līgums, jāmaksā alga un nodokļi. Pārvadāšanas uzņēmumam rodas jauni pienākumi un izdevumi, kaut arī šoferis vēl nedrīkst strādāt, braukt ar kravas mašīnu un pelnīt ienākumus sev un uzņēmumam.
"Tas ir sava veida slazds! Tur mēs ļoti, ļoti zaudējam mūsu tuvākajiem kaimiņiem," Pociluiko teica un kā piemēru minēja Poliju, kur jau pēc 3 dienām šoferi sēžas pie stūres un brauc peļņā.
Iegulda lielus resursus jaunajos šoferos, bet viņi drīz vien paceļ cepuri
"Tas ir moments, kāpēc pie mums mēs ļoti, ļoti švaki varam pieaicināt trešo valstu šoferus." Latvijā var mēģināt uzrunāt tos jaunos šoferus, kas ir bez prakses un pieredzes. Taču bieži vien gadās, ka, piesaistot un apmācot šādus šoferus, viņi drīz vien pamet Latvijas uzņēmumus un dodas peļņā citviet.
"Tikko viņi saprot, ka kaut ko var, viņi meklē citu uzņēmumu Eiropā, kuri ir izdevīgāks atalgojums. Mēs paliekam par mācību centru, kas ir mums, mūsu uzņēmumiem ir neizdevīgi."
Nepatīkama tendence: pārdod automobiļus un pārtrauc darbību
Ar šoferu trūkumu saskaras ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis, piemēram, Polijā, Lietuvā, Čehijā daudz automobiļu stāv dīkstāvē vadītāju trūkuma dēļ, Pociluiko pastāstīja.
Latvijas starptautisko kravu pārvadājumu nozarē pēdējos gados novērota tendence, ka ļoti daudz nelielo uzņēmumu, kuros ir 5-10 kravas mašīnas, paliek bez šoferiem, jo vecuma dēļ viņi pārtrauc darbu.
Pēc tam uzņēmumi pārdod automobiļus, samazina apjomus un beigās beidz savu darbību, jo nesaskata perspektīvas. Diemžēl tie nav tikai atsevišķi gadījumi, gan kopēja tendence mazo uzņēmumu vidū, asociācijas vadītājs teica.
Līdz ar to tirgū paliek tikai vidējie un lielie uzņēmumi, tostarp tādi, kam ir ārzemju kapitāls. Taču februārī stāsies spēkā jauni noteikumi, kas sarežģīs arī šo kompāniju darbību un tās nonāks vēl neizdevīgākā pozīcijā, salīdzinājumā ar Centrāleiropas valstu uzņēmumiem.
Jaunās personības negrib kļūt par šoferiem
Kā vēl vienu problēmu Pociluiko minēja to, ka mūsdienu jaunieši vairs nevēlas kļūt par kravas auto šoferiem. Laikā, kad katram bērnudārzniekam apgalvo, ka viņš ir visgudrākais, stiprākais un labākais, trūkst jaunu vīriešu, kas būtu gatavi uzņemties atbildību un sēsties pie kravas auto stūres.
Kādreiz daļa jauniešu vēlējās kļūt par starptautiskajiem šoferiem, jo tā bija iespēja aizbraukt uz ārzemēm, redzēt pasauli un nopirkt dzimtenē grūti dabūjamas preces, bet tagad šāda iespēja vairs nav motivācija, jo daudz jauniešu jau skolas laikā ir gana izceļojušies.
Starptautisko kravu pārvadājumu nozarē var strādāt cilvēki, kas ir gatavi pieciest ierobežojumu un uzņemties atbildību. Kravas auto šofera profesija nav viegla, taču bez tās pārstāvjiem nav iespējama nevienas valsts ekonomika. Lai arī Latvija specializētos uz finanšu darījumiem, arī tādā gadījumā mēs netiktu bez šoferiem.
Ne katru laist pie stūres
Tādējādi par jauno speciālistu piesaisti būtu vērtīgi domāt jau patlaban, jo nākotnē šoferu trūkuma problēma varētu samilzt vēl vairāk.
"Es nerunāju par to, ka paņemtu jebkuru cilvēku, pieliktu pie stūres lielai, smagai mašīnai un laistu uz ceļa. Protams, nē! Protams, drošība ir pirmajā vietā! Bet, lai mēs nesastaptos ar smagu situāciju nozarē, mums vajag par to padomāt. No saviem resursiem mēs nevarēsim situāciju nodrošināt." Nebūs iespējams mūsdienu jaunajiem puišiem iestāstīt, ka jāiet strādāt par kravas auto šoferiem.
Kāpēc saņemt 1500 eiro Latvijā, ja citur var nopelnīt daudz vairāk?
Lai situāciju risinātu, jādomā, kā atvieglot trešo valstu šoferu piesaisti, Pociluiko teica un norādīja, ka Eiropā valda brīvs darba tirgus.
"Ja viņš šeit var nopelnīt aptuveni 1500 eiro, tad Somijā viņš var nopelnīt 2200 eiro, bet Vācijā 2400-2600 eiro," asociācijas vadītājs raksturoja atalgojuma līmeni un piekrita, ka daļa autovadītāju izvēlas strādāt tur, kur var vairāk nopelnīt, nevis Latvijā, kur ir viņu ģimenes un mājas.
Tāpēc patlaban būtu jādomā, kā mūsu starptautisko kravu pārvadājumu nozari saglabāt konkurētspējīgu, salīdzinot ar citām valstīm, arī pēc februāra, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi.
Vai tik traki kā Lielbritānijā? Diez vai
Pociluiko gan pauda viedokli, ka Latvija ar šoferu trūkumu nevarētu nonākt tik sliktā situācijā, kāda patlaban valda Lielbritānijā, kur trūkst degvielas un pārtikas piegādātāju. Latvija ir maza valsts, un pagaidām mums šāda akūta situācija iekšējā tirgū nedraud.
Bet par starptautiskajiem šoferiem gan jādomā jau šodien, lai nerastos vēl lielākas problēmas nākotnē, asociācijas vadītājs aicināja.
