Pirms diskusijām par narkotiku dekriminalizēšanu, jānodrošina efektīvs veids lietošanas mazināšanai
No atbildīgajām ministrijām jāsagaida efektīva atbalsta pakalpojumu piedāvāšana cilvēkiem narkotiku lietošanas mazināšanai pirms domāt par iespējamiem grozījumiem Krimināllikumā, izriet no Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) šodien paustā komisijas sēdē.
Pēc atbildīgo institūciju pārstāvju, tajā skaitā no Veselības ministrijas (VM) uzklausīšanas, Judins norādīja, ka atkarības nevar ārstēt ar kriminālsodu, reizē secināms, ka pašlaik nav efektīva instrumenta, lai palīdzētu cilvēkiem ārstēties no atkarībām.
Tāpēc apakškomisija vienojās VM un Labklājības ministrijai prasīt, kādu atbalsta pakalpojumu var piedāvāt, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem par to draud kriminālsods, virzīties uz atteikšanos narkotiku lietošanu.
Tāpat arī sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) nolemts lūgt sagatavot piedāvājumu par sociālā darbinieka vai kādu līdzīgu atbalstu pirmās lietošanas reizes gadījumā, kad personai paredzēta kriminālatbildība, bet cilvēks nav atkarīgs no narkotikām un ārstu iesaiste nav nepieciešama, izrietēja no apakškomisijas vadītāja paustā.
Ja būs atbilstošs piedāvājums no ministrijām, tad arī varēs runāt par iespējamiem grozījumiem Krimināllikumā, norādīja Judins. Politiķis arī skaidroja, ka šodienas apakškomisijas sēde nebija paredzēta, lai lemtu par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju.
Atbildīgo iestāžu pārstāvji apakškomisijas sēdē norādīja, ka viens no apspriestajiem risinājumiem ir narkotiku lietošanas dekriminalizācija, liekot lielāku akcentu uz cilvēku ārstēšanu no atkarībām. Reizē apakškomisijas sēdē iezīmējās, ka ārstēšanas vajadzībām varētu trūkt nepieciešamais finansējums.
Komisijas sēdē deputāts Juris Rancāns (JKP) uzsvēra, ka neredz nekādu pamatojumu narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijai. Viņš uzsvēra, ka Krimināllikumā par to sods paredzēts atbilstoši Satversmē noteiktajam par citu cilvēku tiesību, sabiedrības drošības un labklājības aizsardzību.
Rancāns arī pauda, ka viņam ir dīvaini dzirdēt argumentu, ka normas par sodu neattur no narkotiku lietošanas, jo Krimināllikuma norma neattur arī no ap 70 reģistrēto slepkavību veikšanas gadā.
Deputāte Ļubova Švecova (LPV) uzskata, ka problēma pastāv tāpēc, ka trūkst sistemātiskas pieejas atkārtotas narkotiku lietošanas jeb recidīvu gadījumā. Politiķe uzsvēra, ka jānoskaidro bīstamības pakāpe, ko sabiedrībai rada cilvēki, kuri gan lieto narkotikas, gan šīs lietošanas dēļ izdara noziegumus. Švecova atsaucās uz personīgi dzirdēto, ka atsevišķi narkotiku lietotāji nežēlīgi piekāvuši un apzaguši cilvēkus.
Deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) aktualizēja jautājumu, vai narkotiku tirgotājs varētu maldināt tiesībsargājošās iestādes, uzdoties par narkotiku lietotāju, lai saņemtu atbrīvošanu no kriminālatbildības.
Savukārt komisijas sēdes sākumā Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Indra Gratkovska pavēstīja, ka pēc regulējuma atbilstības aktualizēšanas iepriekš apakškomisijā šo jautājumu apsprieda TM un Veselības ministrijas (VM) pārstāvji. Tika izdiskutēta gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, arī Igaunijas regulējums, atzīmēja Gratkovska.
TM pārstāve skaidroja, ka Igaunijā kopš 2002.gada narkotiku lietošana ir dekriminalizēta un par narkotiku lietošanu ir paredzēts administratīvs naudas sods vai apcietinājums. Personai vēl ir iespējams soda aizstāšanai piekrist ārstēties no narkotiku atkarības. ES dalībvalstīs lielākoties nav paredzēta kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, atzīmēja Gratkovska.
Pašlaik Latvijā par pirmreizēju narkotiku lietošanu ir administratīvā atbildība, kas tiek piemērota līdz ar brīdinājumu, ka par atkārtotu narkotiku lietošanu paredzēta kriminālatbildība, skaidroja TM pārstāve. Administratīvā atbildība vidēji gadā tiek piemērota ap 3000 cilvēku, savukārt jau pēc administratīvā soda saņemšanas par atkārtotu narkotiku lietošanu kriminālsods tiek piemērots apmēram 1000 cilvēku gadā, norādīja Gratkovska.
Viņa atzīmēja, ka diemžēl ļoti reti tiek izmantota iespēja atbrīvot personu kriminālatbildības, ja cilvēks piekrīt ārstēties no attiecīgajām atkarību izraisošajām vielām.
Tāpat arī no prokuroru puses netiek izmantota esošā norma, kas ļauj izdarītu kriminālpārkāpumu un citos gadījumos nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzliekot par pienākumu ārstēties no attiecīgās atkarības, atzīmēja Gratkovska.
Atbildīgā darba grupa piedāvājusi divus variantus, no kuriem minimālais variants varētu paredzēt, ka personu, kura piekritusi ārstēties no narkotisko vielu atkarības, varētu atbrīvot no kriminālatbildības, skaidroja TM pārstāve. Darba grupa kopumā šo variantu atbalstīja, taču bez lielas pārliecības, ka šāds variants sasniegs izvirzīto mērķi, jo jau tagad praksē netiek pielietotas pašlaik spēkā esošas līdzīgas normas.
Otrs variants paredz narkotisko vielu un psihotropo vielu lietošanas dekriminalizāciju un šo variantu kā prioritāru atbalsta Valsts policija un prokuratūra, norādīja TM pārstāve. Šāds variants būtu atbalstīts arī no VM, bet ar piebildi, ka būtu daudz jāstrādā pie personas pieejamo atbalsta programmu attīstīšanas, lai nepalielinātos narkotisko vielu lietotāju skaits, norādīja Gratkovska.
Šos variantus atbildīgās amatpersonas nodod vērtēšanai apakškomisijā, atzīmēja TM pārstāve.
Atbildot uz Judina jautājumu, vai neizveidosies situācija, ka kriminālatbildība būs noņemta, reizē cilvēkam, kurš lieto narkotikas, nebūs pieejams nepieciešamais atbalsts, VM pārstāvis Jānis Hahelis atzina, ka arī nākamajā valsts budžeta periodā nav paredzēti papildu finanšu līdzekļi saistīto ambulatoro pasākumu paplašināšanai. Kapacitāte šajā jautājumā ir diez gan zema, norādīja VM pārstāvis.
Prokuratūras pārstāve Dace Trušinska pastāstīja, ka prokuratūra izmanto iespēju personu nosacītai atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cilvēks vai nu pirmo reizi veicis šādu pārkāpumu vai pēdējo piecu gadu laikā nav saņēmis saņēmis šādu nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības. Ļoti bieži šāda pieeja tiek pielietota attiecībā uz nepilngadīgajiem, ja viņi pirmo reizi ir pieķerti pie narkotiku lietošanas.
Trušinska arī norādīja, ka tiek uzlikts pienākums piedalīties probācijas programmās. Savukārt norma uzlikt pienākumu ārstēties no narkotiku atkarības nav "iedzīvojusies praksē", jo daudzos gadījumos nav ziņu, ka persona būtu atkarīga no narkotiskām vielām, tāpat šādam cilvēkam parasti nav iepriekšējas sodāmības.
Kā ziņots, Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes pārstāvji norādījuši, ka pēc nepieciešamo atbalsta pasākumu ieviešanas, speciālisti un politikas veidotāji būtu gatavi sākt sarunas arī par kriminālsoda atcelšanu par neliela daudzuma narkotisko vielu, kas paredzēta personiskām vajadzībām, lietošanu, glabāšanu un iegādāšanos.
