"Uzticos pētījumiem tiktāl, ka būtu gatava savus bērnus pieteikt," - norāda klīniskajos vakcīnpētījumos iesaistīta latviete

Dimza-Džonsa jau gandrīz desmit gadus strādā ar klīniskiem pētījumiem, šobrīd ir biznesa attīstības vadītāja Nacionālajā veselības pētījumu institūtā jeb NIHR.

Viņa LTV stāsta, ka, cilvēkam atnākot uz vakcīnpētījumu, tiek ļoti stingri pārbaudīts viņa veselības stāvoklis. Tāpat tiek sniegta visa informācija. "Viņam ir iespēja runāt ar medicīnas aprūpes profesionāli. Kad pati piedalījos šo pētījumu organizēšanā, ļoti liela daļa dalībnieku nevarēja piedalīties tajos, jo viņiem bija mazliet paaugstināts asinsspiediens. Praktiski vakcīnu pētījumos cilvēkam bija jābūt ļoti veselīgam," teic Dimza-Džonsa.

Kad cilvēks apstiprināts dalībai, viņš saņem vai nu vakcīnu, vai nu placebo, viņa veselības stāvoklis tiek rūpīgi uzraudzīts. "Pacients ir konstantā kontaktā ar mums. Ja kaut kas notiek, ir telefona numurs. Ja viņš nejūtas labi, ir ārsts, ar kuru pacients var runāt un sazvanīties. Mēs pierakstām visu, jo viņš ir dabūjis šo vakcīnu. Ja trīs mēnešus vēlāk viņam parādās vēdera sāpes, galvassāpes, tas ir viņam jāziņo. Un jūs varat iedomāties, ka galvassāpes ir ļoti bieža parādība. Vismaz manā dzīvē. Ja ir par daudz stresa darbā vai bērni neguļ pa naktīm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc var rasties galvassāpes. Šajā gadījumā ir arī jāziņo arī par galvassāpēm, kas var būt nesaistītas tieši ar vakcīnu. Pēc ziņojumiem, ko pacienti mums sniedz, tiek pieņemts tālākie lēmumi par vakcīnas attīstību un palaišanu tirgū," skaidroja Dimza-Džonsa.

Viņa arī akcentē, ka šis process norit samērā ātri, jo vakcīnām piešķirta prioritāte pāri visam: "Ja es parasti ikdienā menedžēju apmēram starp 100 un 150 pētījumiem, tad Covid-19 laikā man bija jāaizmirst par onkoloģiju, man bija jāaizmirst par diabēta, sirds asinsvadu slimībām. Es fokusējos uz trīs, pieciem Covid-19 vakcīnu pētījumiem. Reizēm bija tikai viens vakcīnu pētījums. Šeit tika pieslēgts ļoti, ļoti liels skaits kolēģu. Ja reizēm, lai parakstītu kādu dokumentu, paiet vairākas nedēļas, pat vairāki mēneši, tad Covid-19 vakcīnu gadījumā tās bija stundas."

Pētījuma dalībnieki ir brīvprātīgie, un viņiem netiek maksāts. Dimza-Džonsa labprāt pati piedalītos: "Es esmu datu bāzē. Ja  mūsu reģionā būs pieejami pētījumi, tad es uzticos šiem pētījumiem tiktāl, ka es esmu gatava tajos arī savus bērnus pieteikt. Tas, kādā līmenī klīniskā pētniecība Lielbritānijā, tas nav kaut kas tāds, kas ir sasniegts viena vai divu gadu laikā. Tas ir atvērtais dialogs pētniekam ar populāciju 10, 23, 50 gadu garumā. Šeit jāatzīst, ka Lielbritānijas sabiedrībai ir ļoti liela uzticība gan mediķiem, gan arī zinātniekiem."

Kā akcentē "Aizliegtais paņēmiens", tā kā pētījuma dalībnieku uzraudzība turpinās, tad ar jautājumu, vai vakcīnas pret Covid-19 ir eksperiments, var manipulēt. Tajā pašā laikā visa procedūra ir ievērota un drošības prasības izpildītas.

Latvijā kopumā līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēmuši 907 535 cilvēki, bet vakcināciju pabeiguši 830 904 cilvēki. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 48,2% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 44,1% iedzīvotāju.

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" jeb "Janssen", taču "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma.