Joprojām tiesājas par Valtera Frīdenberga mantojumu

Jau pavisam drīz, 17. oktobrī, apritēs trīs gadi kopš skumīgās vēsts – cīņu ar slimību zaudēja tautā iemīlētais mūziķis un TV raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs. Un joprojām Valtera draugiem nav skaidrības par viņa pīšļu likteni, un joprojām tiek dalīta viņa manta – aizvadītajā nedēļā bija paredzēta tiesas sēde lietā, kur mūziķa draudzene Kristīne Paegle izvirzījusi prasību pret trim citiem Valtera atstātajā testamentā minētajiem cilvēkiem par mantojuma dalīšanu. Ar ko tā beidzās – pagaidām ne ar ko, jo tiesas sēde pārcelta uz nākamā gada sākumu.

Pēdējā vēlme izpildīta

Žurnāls Kas Jauns jau pirms gada rakstīja, ka Valters Frīdenbergs īsi pirms savas nāves atstāja testamentu, kurā savu īpašumu – māju Pārdaugavā – novēlēja četriem mantiniekiem: līgavai Kristīnei Paeglei, vistuvākajam draugam Marekam Bērentam un divām krustmeitām Esterei un Renātei.

Šajā Ulmaņlaiku mājā Pārdaugavā Valters dzīvoja kopš bērnības. Divstāvu ēka, kur katrā stāvā ir pa trīsistabu un divistabu dzīvoklim, piederēja Valtera vecvecākiem, bet pusgadu pirms Valtera 20. dzimšanas dienas vecmāmiņa Elizabete Ogle šo īpašumu mazdēlam uzdāvināja. Četrus gadus vēlāk Valters vienu no ēkā esošajiem dzīvokļiem pārdeva par teju 12 tūkstošiem eiro, bet vienā no dzīvokļiem dzīvoja pats.

Pirms gada kļuva zināms, ka, izpildot aizgājēja pēdējo gribu, Valtera 1317 kvadrātmetru lielais īpašums sadalīts četrās daļās jau minētajiem četriem mantiniekiem, un Zemesgrāmatā pieejamā informācija liecināja, tās pārdotas tiem pašiem cilvēkiem, kas jau iepriekš no Frīdenberga bija iegādājušies vienu no ēkā esošajiem dzīvokļiem. Vispirms no Mareka un Renātes viņi nopirka daļu īpašuma par 47,5 tūkstošiem eiro, bet pēc tam no savām daļām šķīrās arī Kristīne – tās pārdeva par 23,75 tūkstošiem eiro.

Savukārt pārdošanā izlikto Valtera motociklu BMW R1200C pērn vasarā iegādājās Valtera skatuves kolēģis kopš bērnības mūziķis Kārlis Būmeisters, kurš šādā veidā nolēma saglabāt piemiņu par draugu. “Mana vēlme bija Valtera motociklu paturēt “starp savējiem”. Negribēju, ka tas nonāktu sludinājumu portālos...” paskaidroja Kaža, toreiz žurnālam Kas Jauns piebilstot: “Brīdī, kad saņēmu motocikla tehnisko pasi, sajūtas bija saldsērīgas. Protams, radās dažādas atmiņas par laiku, kad viņš bija starp mums. Domas par dzīves realitāti un dzelžiem, kam cilvēks mēģina piešķirt vērtību...”

Nevajadzīga tiesvedība?

Diemžēl vēl trīs gadus pēc Valtera Frīdenberga nāves cīņa par viņa mantojumu turpinās tiesā. Prasības uzturētāja Kristīne Paegle žurnālam Kas Jauns atteicās komentēt, kāpēc viņa vērsusies tiesā pret pārējiem trim testamentā pieminētajiem mantiniekiem un ko viņa ar tiesas palīdzību vēlas panākt.

Vai tiešām viņa apšauba sava līgavaiņa testamentu? Par to neizpratnē ir viens no mantiniekiem, Valtera Frīdenberga draugs Mareks Bērents, uzsverot, ka īsti jau nav ko komentēt, jo pats neizprot, kāpēc nepieciešama šī “nevajadzīgā tiesvedība”, jo pēdējā griba taču izpildīta tā, kā aizgājējs to pieminējis testamentā. “Kristīne ar mums visiem nekomunicē jau kādus divus gadus, šī lieta tiek risināta caur viņas advokātiem, kas arī ik pa laikam nomainās. Kāpēc viņa tiesājas, tas jāprasa viņai pašai, kāpēc viņa uzsāka nevajadzīgu tiesvedību un kur palika urna ar Valčas pelniem,” lakonisks ir Bērents.

Un kur pīšļi?

Diemžēl arī to, kur palikuši Valtera Frīdenberga pīšļi, Kristīne Paegle žurnālam Kas Jauns atteicās komentēt. Atgādinām, ka Valtera vēlme esot bijusi, lai pēc nāves tiktu kremēts, bet pēc bērēm Valtera draudzene Kristīne kopā ar Valtera draugiem no grupas Putnu balle izteicās, ka mūziķa pīšļi tiks izkaisīti okeānā Portugālē, kurp Valters tik ļoti vēlējās aizbraukt dzīves pēdējos mēnešos, taču nepaspēja. Vai tas patiešām izdarīts, skaidrības nav pat Valtera tuvākajiem draugiem.

Tad kāpēc joprojām turpinās visa šī jezga un emocijas nenorimst? Kāpēc vēl vajadzīga tiesas iesaistīšanās? Iespējams, ka atbilde meklējama Valtera Frīdenberga trīs mantinieku pārstāves teiktajā pirms diviem gadiem: “Patiesībā tie nav sarežģījumi, bet emocijas. Jo likums strikti nosaka, kas un ko manto. Un mēs šos jautājumus kārtojam likumā paredzētā kārtībā.”