Lielākie izaicinājumi, kas sagaida gandrīz visus skolēnus un viņu vecākus

Pieaugušajiem vajadzētu rūpēties, lai pēc iespējas skolas vidē netiktu pārnesta sabiedrības šķelšanās, ko bieži vien varam redzēt virtuālajā vidē. "Redzam, ka sabiedrība ir pietiekoši sašķēlusies."

Palīdzēt iejusties skolā

Psiholoģe aicināja: tā kā katrs bērns uz skolu atnāk no citādākas vides, katram mājās ir atšķirīgi apstākļi un vecāku uzskati, tad skolas pārstāvjiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai saglabātu profesionalitāti un palīdzētu bērniem integrēties skolā, nevis šķeltu viņus, piemēram, nevajadzīgi dalot viņus vakcinētajos un nevakcinētajos.

Skolotājiem nevajadzētu izteikt savu personīgo viedokli par vakcinēšanos: "Tas nav jautājums, kur viņam jāizsaka savs personiskais viedoklis. Skolas pārstāvjiem jādara viss, lai visi skolā integrētos un sadzīvotu."

Nepamatoti nekritizēt skolotāju

Arī vecākiem vajadzētu būt ļoti apdomīgiem un neizteikt nepārdomātus vērtējumus. "Gudri vecāki noteikti priecājas par katru bērna draugu, klasi, skolu un pedagogiem. Ja ir kaut kādi jautājumi, kas nav skaidri, tad tos risina ar pedagogu, nevis izsaka savus vērtējumus bērnam.

Nereti mēs dzirdam, ka vecāki saka: "Ko tā skolotāja no sevis iedomājas!? Kā var kaut ko tādu izdarīt?!"  Skolotāja īstenībā neko daudz neiedomājas, viņa vienkārši dara savu darbu. Mums katram, esot savā pozīcijā, nav tik viegli paskatīties no otra pozīcijas.

Aicinājums uz dialogu

Es ļoti aicinātu sabiedrību uz savstarpēju dialogu: sadzirdēt, paskatīties ar citu empātisko skatījumu un paust savas emocijas otram cilvēkam. Tas otru cilvēku ļoti atver un maina gan prasības, gan savstarpējo komunikāciju un attieksmi," psiholoģe aicināja.

Neskriet uzreiz uz ministriju

Tomēr, ja vecāki saskata kādu būtisku problēmu, piemēram, par to, ka citi skolēni vai skolotāji kritizē bērna vakcinēšanos vai nevakcinēšanos, par to vajadzētu runāt ar skolas pārstāvjiem. Vispirms vajadzētu runāt ar klases audzinātāju - viņa sazināsies ar konkrētiem bērniem vai skolotājiem. Ja tam nav rezultāta, var mēģināt uzrunāt konkrēto pedagogu.

Tikai tad, ja neizdodas arī šajā līmenī atrast risinājumu, vajadzētu vērsties pie mācību pārziņiem vai atbalsta personāla. Ja problēma nemazinās, bet turpinās, tikai pēc tam ieteicams uzrunāt direktoru.

Žurilo aicināja vecākus problēmsituācijās uzreiz neskriet uz pašvaldības izglītības departamentu vai Izglītības un zinātnes ministriju.

Lai gan dažkārt vecāki tā rīkojas, tādās situācijās var būt vēl grūtāk rast risinājumu. "Tas neizmaina situāciju. Ar varu grūtāk kaut ko panākt."

Atgādināt nesteigties ar mācībām

"Pārsvarā situācijas var atrisināt. Skolu vadības ir ļoti mūsdienīgas un mūsdienīgi domājošas. Ar pedagogiem arī ir jāstrādā. Mēs zinām, kāds ir pedagogu iztrūkums valstī. Bieži vien ir pieņemti jauni pedagogi. Bieži vien pedagogi ir iestrādājušies rutīnā. Pedagogiem arī pēc mājsēdes var būt izjūta, ka vajag izdarīt pēc iespējas ātrāk.

Skolas vadībai un atbalsta personālam tagad ir uzdevums nemitīgi atgādināt skolotājiem: "Apstājamies un fokusējamies arī uz citiem  būtiskiem uzdevumiem šajā brīdī!" Tas iespējams tikai savstarpējā sadarbībā."

Vieni ēd, bet citiem jāskatās

Psiholoģe arī aicināja skolu pārstāvjus pēc iespējas mazināt tādas situācijas, kurās bērni tiek šķelti, piemēram, nevajadzētu pieļaut, ka starpbrīžos vakcinētie bērni drīkst ēst savus līdzi paņemtos augļus un cepumus, bet nevakcinētie to nedrīkst darīt, ko jāstaigā maskās.

Jāatceras, ka bērni nav kā pieaugušie, kas var mierīgi noskatīties, kad blakus kāds ēd garšīgu ābolu vai cepumu. Arī nevakcinētiem bērniem tajā laikā tad gribas panašķoties.

Ja nav iespējama situācija, ka kādā starpbrīdī līdzi paņemtos našķus var apēst gan vakcinētie, gan nevakcinētie, tad labāk pagaidām ierobežot visu bērnu ēšanu starpbrīžos, Žurilo ieteica.