Stāmerienas pili atzīst par visskaistāk atjaunoto kultūras mantojumu Latvijā
Kultūras ministrijas kampaņā “Atrastā Latvija” augstāko novērtējumu saņēmusi Stāmerienas pils Gulbenes novadā.
Kampaņas gaitā visu vasaru Latvijas apceļotāji bija aicināti apmeklēt un novērtēt no jauna izveidotos un atjaunotos kultūras un dabas mantojuma objektus. No teju 60 kampaņas objektiem – muižām, pilīm, baznīcām, katedrālēm, muzejiem, dabas takām, dārziem, estrādēm, torņiem, tiltiem, promenādēm, pludmalēm – visaugstāk novērtēta Stāmerienas pils.
Atzinību saņēmušas arī Cesvaines pils, Cēsu viduslaiku pils, Bauskas pils, Šlokenbekas muižas ansamblis, Siguldas Jaunā pils, Bernātu dabas takas, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Alūksnes stacijas bagāžas šķūnis un Ķemeru ūdenstornis.
Visbiežāk apmeklēta labiekārtotā Engures pludmale, nesen apskatei atvērtais Ķemeru ūdenstornis un ar greznajiem griestu gleznojumiem rotātā Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle.
Kopumā šo objektu izbūvē un atjaunošanā ieguldīti 68 miljoni eiro, vairāk nekā puse no līdzekļiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums.
Kampaņas laikā ikviens varēja piedalīties spēlē “Atrastā Latvija”, novērtējot apmeklētās vietas, atbildot uz jautājumiem un krājot punktus. Galvenās balvas – iespēju nakšņot un baudīt maltīti Ungurmuižā – ieguvis Arnis Betins, Šlokenbekas muižā – Gatis Alksnazars, bet iespēju lidot ar “Zērgli” Siguldā – Eriks Altroks.
Stāmerienas pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē, vairākkārt paplašināta un pārbūvēta. Pašreizējo apjomu tā ieguva pēc 1905. gada revolūcijas, kad muižu nodedzināja. Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās lauksaimniecības tehnikums un padomju saimniecība “Stāmeriena”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pils ilgstoši bija pamesta. Ar pašvaldības un Eiropas Savienības finansējumu 1,46 miljonu eiro apmērā atjaunots jumts, fasāde, pamati, logi, dekoratīvie elementi, izbūvēti inženiertīkli. Tagad var turpināties arī iekštelpu un interjera atjaunošana.
