Arāla jūras reģiona atdzimšana - tikai kopīgiem spēkiem
Uzbekistānas Republikas Prezidentālā stratēģisko un starpreģionālo pētījumu institūta līdzstrādnieks Nozims Hasanovs atzīmē, ka galvenā prioritāte Uzbekistānas prezidenta vadībā ir piešķirta pasākumiem Arāla jūras izžūšanas seku radīto problēmu risināšanai.
Pēdējos gados Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijojeva vadībā tiek īstenoti mēroga un nozīmes ziņā bezprecedenta kompleksi pasākumi ekoloģijas problēmu risināšanas jomā.
Mūsdienās pasaulē palielinās izpratne par to, ka Arāla jūras katastrofas izraisītās negatīvās pārmaiņas ir nopietns apdraudējums ne tikai Centrālāzijas valstīm, bet arī stabilai attīstībai pasaules mērogā.
Kā zināms, Arāla jūras izžuvušā dibena platība ir 4,5 miljoni hektāru, no tiem Kazahstānas teritorijā — 2,2 miljoni hektāri, Uzbekistānas teritorijā — 2,3 miljoni hektāri. Katru dienu no jūras tiek iznesti līdz 100 miljoniem tonnu sāls putekļu, kas izplatās tūkstošiem kilometru apkārtnē, nodarot nelabojamu kaitējumu iedzīvotājiem, dabai un reģiona ekonomikai.
Uzbekistānas attīstības stratēģijā piecos prioritāros darbības virzienos 2017.-2021. gadam bija paredzētas kardinālas izmaiņas pieejās Arāla jūras problēmu risināšanai. Cita starpā ir paredzēti sistēmiski pasākumi globālo klimata pārmaiņu un Arāla jūras izžūšanas negatīvo seku mazināšanai lauksaimniecības attīstībai un cilvēku dzīvei.
Jau 2017. gada 18. janvārī šo uzdevumu īstenošanas ietvaros tika pieņemta Arāla jūras reģiona attīstības valsts programma 2017.-2021. gadam. Tajā pašā gadā droša un stabila finansējuma nodrošināšanai tika izveidots Arāla jūras reģiona attīstības fonds. Svarīgs solis šajā ziņā bija 67 projektu īstenošana ar kopējo vērtību gandrīz 800 miljoni dolāru, kas vēsti uz katastrofas seku mazināšanu, ekoloģiskās, sociāli ekonomiskās situācijas un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu.
Par nozīmīgu notikumu kļuva arī Starptautiskā Arāla jūras glābšanas fonda sēdes noturēšana Turkmenistānā 2018. gadā pēc desmit gadu pārtraukuma.
Sēdē tika izskatīti jautājumi par fonda darbības pilnveidošanu, reģiona ekoloģiskās situācijas uzlabošanu un ūdens resursu pārvaldības koordināciju Centrālāzijas valstīs.
2018. gadā tika izveidots Uzbekistānas Republikas prezidenta Starptautiskais Arāla reģiona inovāciju centrs, kura mērķis ir aktivizēt pūles pētījumu, tehnoloģiju nodošanas un izglītības jomā saistībā ar augsnes pārsāļošanos. Zinātnieki pierādīja, ka tuksneša augu, piemēram, saksaula, stādīšana izžuvušajā jūras dibenā palīdzēs noturēt smilts un sāls slāni, ļaus mainīt augsnes struktūru, atjaunot bioloģisko daudzveidību.
Tuksneša pārvēršanai oāzē tika novirzīti nozīmīgi finanšu resursi un cilvēkresursi. Un neraugoties uz grūto 2020. gadu, kas bija pilnībā pievērsts cīņai ar koronavīrusa infekciju, neapstājās uzsāktie Arāla jūras izžuvušā dibena vērienīgie apzaļumošanas darbi.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem meža stādījumu platība izžuvušajā Arāla jūras dibenā sasniedza 1,2 miljonus hektārus.
Pastiprināta kontrole par prezidenta dekrētiem un lēmumiem attiecībā uz Arāla jūras zonas attīstību. Šiem mērķiem 2020. gadā Oli Majlisu (parlamentā) izveidoja komiteju Arāla jūras reģiona attīstības jautājumos. Tās vadībā tiek veikta aktīva darbība vairāku projektu īstenošanai ekoloģiskās krīzes zonas pārvēršanai par sociālekonomiskās attīstības zonu. Uzstādītas ūdens attīrīšanas un atsāļošanas iekārtas 1,1 miljonu ASV dolāru vērtībā. Komiteja ved sarunas ar UNESCO par karakalpaku jurtu iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, kas neapšaubāmi kļūs par svarīgu soli tūrisma attīstībā un iedzīvotāju ienākumu palielināšanā Arāla jūras reģionā.
Kā zināms, Uzbekistānas prezidents vairākkārtīgi no augstām tribīnēm aicināja pasaules kopienu aktīvi konsolidēt starptautiskos centienus jūras izžūšanas radīto seku pārvarēšanai. Vēl 2017. gadā prezidents Šavkats Mirzijojevs, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, uzskatāmi demonstrēja Arāla jūras karti un traģēdijas mērogu. Tādēļ jo īpaši svarīgi, ka lielu atsaucību pasaules kopienā ir radusi šajā sesijā paustā Uzbekistānas prezidenta iniciatīva izveidot ANO daudzpartneru trasta fondu cilvēku drošības jautājumos Arāla jūras reģionā. Jau pēc gada — 2018. gada 27. novembrī — ANO galvenajā mītnē Ņujorkā notika trasta fonda dibināšana.
2019. gadā Nukusā ANO aizgādnībā notika augsta līmeņa starptautiskā konference “Arāla jūras reģions — vides inovāciju un tehnoloģiju zona”. Tās darbā piedalījās pārstāvji no daudzām valstīm, kā arī no ANO, Pasaules Bankas, Āzijas Attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Šis forums un citi pasākumi deva iespēju īsā laikā piesaistīt nepieciešamās investīcijas un uzsākt aktīvu ANO trasta fonda darbību.
Pašlaik fonds ir akumulējis līdzekļus 26,1 miljonu dolāru apmērā, no tiem 2019. gadā — 17 miljonus dolāru un 2020. gadā — 9,1 miljonus dolāru. Jāatzīmē, ka plānots piecu gadu laikā piesaistīt vēl 123,2 miljonus dolāru jaunu darba vietu radīšanai reģionā, sociālo un dabas apstākļu uzlabošanai katastrofas zonā.
Fonda plānveidīgai darbībai palīdzēs 2020. gada 1. decembrī pie tā izveidotā Arāla jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā komiteja. Tā sniedz vērtīgus ieteikumus izvirzīto uzdevumu kompleksu risinājumu izstrādei. Piemēram, komitejas 2021. gada 30. marta sēdē, kas notika ANO un Uzbekistānas Investīciju un ārējās tirdzniecības ministrijas aizgādībā, piedalījās vairāk nekā 130 akadēmisko aprindu, starptautisko finanšu institūciju, ANO, NVO, privātā sektora, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Pašlaik fonds ir finansējis projektus Arāla jūras reģionā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi pie dzeramā ūdens, sanitāro apstākļu uzlabošanai vispārējās izglītības skolās un veselības aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Cita starpā tika uzsvērts, ka apmēram 35 tūkstoši cilvēki piecās Kazahstānas Republikas apdzīvotās vietās ir nodrošināti ar dzeramo ūdeni, nozīmīgi uzlabota infrastruktūra. Turklāt ir uzstādīts jauns aprīkojums dzemdību namos Kungradas un Berunijas rajonos, kā arī Nukusas perinatālās aprūpes centrā. Sēdē tika apstiprināti arī jauni projekti 12,4 miljonu dolāru apmērā. Atbalstīta daudzprofilu slimnīcas celtniecība Muinakas rajonā, vairāku inovatīvu, resursus taupošu tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā, rūpnieciskajā un komunālās saimniecības darbībā.
Sēdes gaitā partneri attīstības jomā — Eiropas Savienība, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Islāmiskā Attīstības banka, ANO Vides programma ASV Starptautiskās attīstības aģentūra, kā arī vairāku valstu pārstāvji pauda gatavību atbalstīt Arāla jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pasākumus.
Pagarinātais darba termiņš liecina par to, ka ANO daudzpartneru trasta fonda izveidošanas ideja ir izrādījusies savlaicīga un plaši atzīta. Tādejādi radās iespēja apvienot starptautiskās pūles, lai pārvarētu sekas, ko radījusi viena no lielākajām ekoloģiskajām katastrofām uz zemes, kad vienas paaudzes acu priekšā jūra faktiski ir pārvērtusies par tuksnesi 38 tūkstoši kvadrātkilometru platībā.
Tagad runa nav par to, kā atjaunot Arāla jūru, bet gan kā pārvarēt tās izžūšanas sāpīgās sekas cilvēkiem. Cik iespējams, samazināt postu, ko izraisa šī vērienīgā ekoloģiskā katastrofa. Cilvēks bija Arāla jūras bojāejas cēlonis, tomēr tieši cilvēkam ir pa spēkam atjaunot dzīvību šajā zemē. Cerību rada koki un krūmi, kas sākuši šalkot bijušās jūras dibenā. Šis reģions mainās burtiski acu priekšā, cilvēki saņem tīru dzeramo ūdeni, būvē mūsdienīgas mājas, ceļus, skolas un slimnīcas. Šeit ienāk starptautiskie investori, pieaug tūristu skaits no dažādām pasaules vietām. Tas viss liecina par to, ka Arāla jūras reģions atdzimst un tam ir lielas perspektīvas.
