Saimniece Bērzu ciemā vistas kūtī neslēgs, izbaros sunim. PVD stāsta par cīņu pret putnu gripu

Saimniecību īpašnieki ar ierobežojumiem ir neapmierināti un pat raksta PVD anonīmas dusmu pilnas vēstules.

Bērzu ciema iedzīvotājai Agotai Stancelei pieder viens gailis un trīs vistas. Neviens putns nav reģistrēts. Par bīstamo putnu gripu sieviete esot dzirdējusi, bet neesot informēta par to, ka mājputni tagad ir jātur kūtī vai no savvaļas putniem norobežotās telpās.

Viņa saka, ka putnus negrasās reģistrēt. "Ielikšu katlā un iedošu sunim. Vecas vistas, ko viņas tur reģistrēt. Tikai gailis ļoti skaists. Nu jālikvidē. Es taču neiešu dedzināt kūtī elektrību un pirkt barību, un viņš tāpat nedēs," secina Agota.

Inspektori saimniecei izteica brīdinājumu un ieprotokolēja apņemšanos nedēļas laikā putnus nokaut. PVD atbrauks, pārbaudīs.

Pastališķu ciemā kādas 15 vistas un pīles brīvi pastaigājās pa āru un trīs kūts durvis ir vaļā. Putnu saimniece dzīvojot ciema centrā, daudzstāvu mājās, zina teikt kāds netālu no kūtīm sastapts vietējais iedzīvotājs.

Pēc vārda un uzvārda noskaidrotajā dzīvesvietā PVD inspektorēm durvis neviens neatvēra. Tādēļ iespējamā putnu saimniece pa pastu saņems uzaicinājumu personīgi ierasties PVD Zemgales pārvaldē. Ja viņa neieradīsies, inspektori dosies pie viņas atkārtoti.

PVD inspektores pieļauj, ka nostrādājis "lauku telegrāfs". Kaimiņi mēdz cits citu brīdināt. Vai arī otrādi - sūdzības PVD kļūst par sava veida izrēķināšanās metodi. Par ārā izlaistām vistām vai nečipotiem suņiem laucinieki ziņo aktīvi.

Saimniecībā "Raģi" vistas agri iet gulēt, bet daži putni tomēr vēl ir palikuši laukā. Saimniecei izrakstīts brīdinājums, bet viņa skaidro: 35 vistas un četrus gaiļus ir grūti noturēt iekštelpās. Pastaigas svaigā gaisā uzlabojot gan dējību, gan olu kvalitāti. Gājputni šajā apkaimē vēl neesot manīti, tāpēc sieviete bija pārliecināta, ka putnu gripas draudu vēl nav.

"Pagaidām pie mums te neuzturas tie putnu bari. Vienīgais, mani uztrauc tās bezdelīgas. Viņas pieradušas te visu laiku dzīvot, pa kūtīm, nezinu, kā ar tām tikt galā," saka saimniecības "Raģi" īpašniece Rima Balčūnaite.

Lai aplipinātu visu mājas ganāmpulku, pietiek ar vienu slimu savvaļas putnu vai arī dzīvnieku, vai cilvēku, kurš slimību ievazā. Tāpēc barība jātur slēgtā telpā, pakaišiem jābūt apsegtiem, apģērbs jāmaina, bet apavi un rokas jādezinficē.

Saimniecībā "Lepšas" uzlikti paštaisītie dezinfekcijas paklāji, kuri nemaz neizmaksājot dārgi. Kūts pārvaldniece saprot: būs jāpaciešas. Jo uz svariem ir liktas 350 vistu dzīvības. Ja kaut viena no viņām saslims ar putnu gripu, būs jānokauj visas. Pārbaudes laikā inspektores apseko arī vistu pastaigu laukumu, kuru var piemērot PVD prasībām, pat piesaistot Eiropas fondu naudu.

Pašlaik Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti aptuveni 3500 saimniecību, kurās tur apmēram 4,5 miljonus putnu. Lielāka daļa - vairāk nekā četri miljoni - ir reģistrēti lielajās fermās. Bet piemājas saimniecībās - tikai 400 000putnu. PVD pieļauj, ka piemājas saimniecību skaits, kurās tur līdz desmit vistām, varētu būt desmit reizes lielāks, nekā ir reģistrēts. Un tieši neuzskaitītie putni tiek uzskatīti par lielāko risku vīrusa izplatībai.

Pašlaik Eiropā no putnu gripas vīrusa ir brīvas tikai divas valstis: Igaunija un Latvija. Risks, ka putnu gripa šajā pavasarī atnāks arī pie mums, ir ļoti augsts.

Piemājas saimniecību īpašnieki ar jaunajiem ierobežojumiem ir ļoti neapmierināti un pat raksta PVD anonīmas dusmu pilnas vēstules - ka savus putnus nereģistrēs, par slimību neziņos, bet putnus nokaus un apēdīs, un "neviens gailis pakaļ nedziedās".

"Protams, cilvēkiem nepatīk papildu pasākumi. Iespējams, cilvēki nesaprot sekas, kādas būs gan viņu ganāmpulkam, jo mirstība ir praktiski 100%, gan arī tuvākai apkārtnei, kur tiks noteikta trīs un desmit kilometru karantīnas zona, gan visai valstij, kura var zaudēt eksporta tiesības," komentē PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

PVD sauc palīgā pašvaldības. Tām jāveic skaidrojošais darbs, kā arī jāiesaista pašvaldības policija. Patruļbraucienu maršruti tiek papildināti ar vietām, kur tur mājputnus.

Piemēram, Ķekavā, policijai apsekojot mazdārziņu teritoriju, uzieti ne tikai kaķi, suņi, kazas, bet arī pīles un vistas, kas brīvi uzturas ārā. Par novietni policisti tūdaļ ziņoja PVD.

Putnu fabrikā "Ķekava" putnu gripas dēļ strikti samazināts apmeklētāju skaits un pirms iekļūšanas teritorijā gan cilvēkiem, gan mašīnām ir jāšķērso dezinfekcijas barjera. Mēneša beigās uzņēmuma veterināri aicina vietējos iedzīvotājus uz bezmaksas semināru par putnu gripu.

"Visi putni, kas tiek turēti piemājas saimniecībās, mums tiešām ir liels drauds. Jo mēs ļoti labi zinām: ja putnu gripas vīruss skar kādu konkrētu novietni, tad iestājas ļoti strikti ierobežojumi gan dzīvnieku pārvietošanai, gan produkcijas realizācijai," norāda putnu fabrikas "Ķekava" galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska.