Kur aiziet un ko redzēt? Interesantu izstāžu ceļvedis: ādas unikalitāte, aizmirsto zemkopības rīku raksturs un ainavas Pārdaugavā
Pārdaugavā – Iļģuciema un Imantas kultūras centros – atklātas divas jaunas glezniecības izstādes: pirmajā Juris Ģērmanis atskaitās par saviem aizvadītajiem astoņdesmit dzīves gadiem izstādē “Mana pasaule”, bet otrajā dzīvesprieku būt šeit un tagad akriltehnikā izteic mākslinieks Guntars Zaķis.
Savukārt Vecrīgas “Trīs brāļos” uz mums apkārt esošo aicina palūkoties arhitekta Armanda Bisenieka acīm, kurš svin savu 70. dzīves jubileju, izstādē “Koncepts - konteksts 50”, kurā atskatās par saviem nozīmīgākajiem veikumiem pusgadsimtu ilgajā radošajā mūžā.
Savukārt Nīcas kultūras centrā skatāma par tīrradni dēvētā koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde, kurā mākslinieks aizmirstiem un ikdienā vairs nepielietotiem zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem piešķīris noteiktu raksturu. Arī Cēsu izstāžu namā varam redzēt unikālu mūsu tautas daiļamatu izstādi, kurā eksponēti izstrādājumi no ādas. Jāpiebilst, ka Latvijā darbojas tikai viena tautas lietišķās mākslas studija, kura nodarbojas ar ādas māksliniecisko apdari, un tās darbi līdzās ar citu individuālo meistaru veikumu arī redzami Cēsīs.
* Rīgas kultūras centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz 28. septembrim skatāma Guntara Zaķa personālizstāde “Man patīk šeit būt 2”. Tajā apskatāmi 22 akriltehnikā Guntara Zaķa radīti darbi.
Katram no darbiem mākslinieks veltījis paskaidrojumu ar savu sajūtu, lai skatītājs ne tikai baudītu ar acīm, bet uztvertu arī dziļāku domu. Viena no šādām atziņām par darbu “Vidzemes akmeņainā jūrmala 1” skan: “Iespējams, ka gar šiem akmeņiem reiz dzīvojās trilobīti. Paies gadsimti un te saulrietu skatīs cilvēki, kuri par mani neko nezinās. Akmeņiem laiks apstājies. Vai tā liekas tikai mums?”
Gleznotājs, mākslas zinātnieks un pedagogs Guntars Zaķis dzimis Rīgā. Ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā. Iedvesmu mākslai viņš smeļas savos ceļojumos. Kopā ar sievu tekstilmākslinieci Terēzi Zaķi dibinājis mākslas studiju, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt visa vecuma cilvēkiem īstenot savu sapni par mākslu. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.
* Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/k-2) līdz 10. oktobrim ir apskatāma gleznotāja Jura Ģērmaņa 80 gadu jubilejas izstāde “Mana pasaule”. Mākslinieks jubilejas izstādē eksponējis savas jaunākās gleznas, kuras tapušas pagājušā un šī gada vasaras plenēros, kā arī spilgtākos darbi no savas privātās kolekcijas. Tāpat apskatāmi arī talantīgā gleznotāja portreti. Juris Ģērmanis gleznojis vairāk nekā pusgadsimtu un darbu viņam ir daudz, šajā laikā gūtā pieredze rezumējas viņa darbos.
Par saviem darbiem gleznotājs saka, ka attīstījis savu ceļu divos virzienos – psiholoģiskos un reālistiskos portretos, kā arī Latvijas ainavās, kuras pētot, ar molbertu izbraukājis Latviju krustu šķērsu. Viņa ainavās apskatāma visa Latvija – Liepājas pagalmi un jahtas, Varakļānu priedes, Kandavas tilts, Daugava, ainaviski dabas objekti – dīķīši, pļavas, zilganie vītoli un krāšņi ziedoši ziedi. Mākslinieks bieži gleznojis plenērā Pārdaugavā, tāpēc izstādē apskatāmas ainavas no Mārupītes, Dzegužkalna un Nordeķu parka, kas atrodas netālu no kultūras centra “Iļģuciems”.
Mākslinieka krāsu palete ir plaša, viņš ļāvies visu gadalaiku vilinājumam. Darbos mirdz gan spilgti un mirdzoši pavasara toņi, gan sastopamas arī niansētas zemes toņu nianses ziemas un rudens ainavās.
Juris Ģērmanis ir arī lielisks portretists, kurš precīzi spēj notvert portretējamā raksturu. Izstādē portretēti sastopami Jānis Streičs, Jānis Brencis, Helga Melnbārde un citi. Viens no izstādi atklājošajiem darbiem ir mākslinieka pašportrets, kurā mākslinieks ar savu pasauli vērojošo skatienu tieši lūkojās skatītājā – pārliecinoši iedrošinot raudzīties uz mākslas pasauli, kas ir Jura Ģērmaņa “Mana pasaule”.
Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgas “Trīs brāļos”) līdz 12. novembrim skatāma arhitekta Armanda Bisenieka jubilejas izstāde “Koncepts - konteksts 50”. Armands Bisenieks arhitekta profesijā darbojas gandrīz piecdesmit gadus, un izstāde iepazīstina ar aptuveni trešdaļu no arhitekta darbiem, kuru kopskaits sasniedz vairāk kā simts. Izstādē eksponētas ēku fotogrāfijas, maketi un mēbeļu dizaina paraugi, kurus pavada arhitekta komentāri.
“Arhitektūra ir vissarežģītākā, visdaudzpusīgākā, neprognozējamākā, kompleksākā profesija. Lai gan pētījumi liecina, ka stresa ziņā tā ir otrā aiz pilota izmēģinātāja, arhitektu mūža ilgums ir viens no visgarākajiem. Iemesls droši vien ir tas, ka mūsu stresam piemīt pozitīvais lādiņš,” saka pats jubilārs, kurš pieder arhitektu paaudzei, kura šogad atzīmē 70 gadu jubileju.
Armands Bisenieks toreizējo Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti absolvēja pērnā gadsimta septiņdesmito gadu vidū, un reizē ar viņu arhitektūrā ienāca tādi spēcīgi meistari, arhitekta kursa biedri, kā Andris Kronbergs, Zaiga Gaile, Jānis Lejnieks, Arno Heinrihsons, Pēteris Venckovičs, kuru devums arhitektūrā tā vai citādi ir fundamentāli nozīmīgs.
Viņa pirmā profesionālā pieredze tāpat ir bijusi īpaša – arhitektam bija iespēja strādāt institūta “Pilsētprojekts” 5. darbnīcā slavenā Modra Ģelža, kurš uzlūkojams par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas arhitektiem, vadībā. 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidū viņš kļuva par zinātniskās un ražošanas apvienības “Gauja” galveno arhitektu un vadīja mēbeļu dizaina nozari Latvijā.
Pilnīgi citas iespējas pavēra politiskās situācijas maiņa. 1994. gadā Armands Bisenieks nodibināja individuālo uzņēmumu – “Armanda Bisenieka arhitektūras un dizaina darbnīca”, kas vēlāk, pieaugot projektēšanas darbu apjomam, pārtapa par “Armands Bisenieks arhitekti” (1998) un “AB architekti” (2010), bet kopš 2016. gada Armands Bisenieks veic būvprojektu vadību, sadarbojoties ar būvkomersantu “Valgude”. Biroja realizēto darbu vidū ir pārbūves, jaunbūves, interjera un mēbeļu dizaina projekti, būves uz Latvijas Austrumu robežas, Rīgas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, vēstniecību telpas Berlīnē, Vašingtonā un vairāku vienģimenes māju projekti. No pēdējo gadu veikuma ir atzīmējama Rīgas Piena kombināta Siera ceha pārbūve, un kopš šī gada maija – pēc uzvaras Rīgas pilsētas būvvaldes iepirkuma konkursā – sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju un labiekārtojumu elementu dizaina izstrāde.
Arhitekts savu personālizstādi nav rīkojis, lai rezumētu radošajā mūžā sastrādāto, bet ar šo izstādi vēlas izteikt pateicību projektos iesaistītajiem arhitektiem, tehniķiem, dizaineriem, būvkonstruktoriem, inženiertīklu projektētājiem un visiem citiem, ar kuru palīdzību šie darbi ir varējuši tapt. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.
* Nīcas kultūras centrā (Bārtas ielā 6, Dienvidkurzemes novadā) līdz 1. oktobrim skatāma par “tīrradni” dēvētā koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”, kas tapusi sadarbībā ar Liepājas muzeju un Bernātu viesu nama “Sīpoli” mākslas galeriju.
Šī izstāde ir unikāls projekts, kas atklāj koktēlnieka plastikas virtuozitāti, prasmes darbā ar koku un vienlaikus spēju tēliem piešķirt noteiktu raksturu, ko mākslinieks rod savā filozofiskajā dzīves norišu vērtējumā, literārajos darbos un folkloras tēlos.
Jānis Žīmants savos koktēlniecības darbos spējis apvienot māksliniecisku daudznozīmību un tēlus ar sen Latvijā jau aizmirstiem un ikdienā vairs nepielietotiem zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem. Izstādi papildina Sandra Jūras dokumentālā filma, kas atklāj koktēlnieka personību, dzīvesveidu, pasaules skatījumu un atsevišķās epizodēs atspoguļo arī pašu darba procesu.
Jānim Žīmantam nav akadēmiskas mākslinieciskās izglītības. Taču, lai raksturotu viņa daiļradi un māksliniecisko talantu, trāpīgs ir apzīmējums – tīrradnis. Jānis Žīmants dzīvo savu vecvecāku mājās Rucavā, kur atrodas arī viņa koktēlniecības darbnīca. Mākslinieks ar pietāti izturas pret savu senču mantojumu, ģimenes vērtībām un bērnībā gūtajām atmiņām. Kurzemē nav daudz mākslinieku, kas nodarbojas ar kokgriezumiem, jo īpaši figurālajā koktēlniecībā.
Neskatoties uz mākslas grādu neesamību, Jāņa Žīmanta darbi guvuši profesionāļu atzinību un iemantojuši skatītāju mīlestību. Mākslinieks strādā ne tikai pie koka sīkplastikas darbiem, bet arī lielas formas darbiem, regulāri piedalās mākslinieku grupu vizuālās mākslas izstādēs, rīko personālizstādes Liepājas muzejā un citās izstāžu vietās Latvijā un Lietuvā, kā arī plenēros. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Cēsu izstāžu namā (Cēsu pilsmuižas senajā stallī un ratnīcā) līdz 31. oktobrim skatāma tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde “ĀDA (R)ĀDA”, kurā eksponēti Tautas lietišķās mākslas studijas “Plastika” dalībnieku un individuāli strādājošu meistaru pēdējos gados tapušie darbi.
19. gadsimtā Latvijā no ādas darināja dažādas saimnieciskas lietas, zirglietas, apavus un jostas. Arheoloģiskajā materiālā tie ir jostu, dunču maksts vai apavu fragmentu atradumi. Šī izstādē apmeklētājiem ļauj iepazīt mūsdienu ādas amata un mākslas piemērus. No ādas top unikāli interjera priekšmeti, kā arī aksesuāri. Tautas lietišķajā mākslā dažādie darba un rotāšanas paņēmieni demonstrē darinātāja meistarību un amatnieciski mākslinieciskās ambīcijas.
Šobrīd mūsu valstī ar ādas māksliniecisko apdari nodarbojas tikai viena tautas lietišķās mākslas studija – Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” studija “Plastika”, kura strādā studijas vadītājas Džeimas Kriķes vadībā, kuras meistari izgatavo dažādus dekoratīvus, praktiski lietojamus priekšmetus - ādas kārbas un somas, kā arī iesien grāmatas, kas arī redzams izstādē Cēsīs. Savukārt individuāli ar saviem darbiem izstādē piedalās mākslinieces Inga Beikule un Elita Blūma.
Varam arī redzēt, ka pēdējos gados palielinājusies interese par arheoloģiskajos izrakumos sastopamo ādas zābaciņu, pastalu, kā arī tradicionālā stila apavu darināšanu. Šo virzienu izstādē pārstāv meistari no SIA “Kristāla kurpīte” - meistares Agrita Krieviņa-Siliņa un Guna Zommere, kā arī Inese un Andris Rozes, kuri sev ir darinājuši senos apavus.
Sīkāk internetā: www.cesupils.lv.
