FOTO: dzīvnieku aizstāvji pie Paplakas lopkautuves pēdējā gaitā pavada cūkas
Starptautiskās dzīvnieku aizstāvības kustības „Animal Save Movement” atzara Latvijā „Riga Animal Save” pārstāvji, kuri ir pārliecināti vegāni un uzturā nelieto gaļu, 31. augustā pie “Kurzemes gaļsaimnieka” lopkautuves Paplakā Dienvidkurzemes novadā pulcējās vairāku stundu līdzjūtības akcijā ar plakātiem rokās, lai savdabīgā veidā teiktu ardievas dzīvniekiem, kuriem priekšā stāv pārvēršanās dažādos gaļas izstrādājumos – desās, kotletēs, karbonādēs un galertā.
Dzīvnieku aizstāvji pie Paplakas lopkautuves “atvadās” no cūkām
Starptautiskās dzīvnieku aizstāvības kustības „Animal Save Movement” atzara Latvijā „Riga Animal Save” pārstāvji, kuri ir pārliecināti vegāni un uzturā nelieto ...
Tomēr todien viņiem tā arī neizdevās sastapt nevienu automašīnu, kura uz kautuvi vestu lopus. „Riga Animal Save” pārstāvis Sandris Ādminis savā „Facebook” kontā informē: “Šodien vigils Kurzemē - līdzjūtības akcija par tiem, ko ved nokaut. Sakritība vai nē, taču šodien nenotika ne dzīvnieku atvešana, ne kaušana, lai gan šī ir viena no lielākajām kautuvēm Latvijā, kas lepojas ar to, ka var nokaut līdz 150 cūkām stundā.”
Viņš portālam liepajniekiem.lv teica: “Mūsu mērķis ir pakāpeniski panākt, ka var nedarīt pāri dzīvniekiem, sevišķi, ja zinām, ka tie jūt un cieš.” Ādminis uzsvēra, ka mūsdienās neēst dzīvnieku izcelsmes produktus esot vairāk nekā iespējams.
To, kas ar dzīvniekiem notiek starpposmā no fermas līdz produktam, sabiedrība uzzina ļoti reti, un tieši tas ir iemesls, kāpēc “Riga Animal Save” rīko akcijas pie kautuvēm. “Mūsu uzdevums ir būt par dzīvnieku likteņa lieciniekiem, lai sabiedrībā šo tēmu padarītu aktuālāku,” saka Sandris Ādminis. Šādas miermīlīgās pulcēšanās pievērš sabiedrības uzmanību dzīvniekiem, kurus no to audzēšanas vietām ved uz nokaušanas vietām.
Viņš ir ievācis ziņas, ka Latvijā esot aptuveni 80 reģistrētas lopkautuves. Pagājušajā gadā nokauti vairāk nekā 21 miljons dzīvnieku. ”Kautuve, pie kuras šodien esam, ir ar ļoti lielu jaudu,” norāda Sandris Ādminis un uzsver: “Viena mūsu kustības pamatvērtībām ir labestība, mēs nevienu nevainojam un neapsūdzam.”
„Kurzemes gaiļsaimnieka” valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone Liepājas laikrakstam „Kurzemes Vārds” teica, ka viņai neesot skaidrs, par ko diskutēt ar dzīvnieku aizstāvjiem un par ko būtu jātaisnojas, jo licencēta kautuve strādājot stingrā kontroles institūciju uzraudzībā. Tāpēc neviens no uzņēmuma vadības arī neesot iznācis diskutēt ar akcijas dalībniekiem.
„Mēs visu laiku skatījāmies pie centrālajiem vārtiem, ka neviena nav. Bet viņi stāv pie Priekules ceļa, pie vārtiem, kurus nelieto!” sacīja Aksana Jansone. Turklāt dzīvnieku transports laikā, kad notika „Riga Animal Save” akcija, nebrauca. ”Brauc divas mašīnas dienā ar 12 stundu intervālu, kas vajadzīgs, lai cūkas šeit atpūšas un nomierinās. No rīta ieved līdz pulksten desmitiem, otra mašīna brauc vakarā. Te nav tik liela kautuve, ka ik pēc stundas cūkas pieved,” viņa pastāstīja.
Sandris Ādminis pēc akcijas Kurzemes pusē sociālajos tīklos par to raksta: „Braucām turp/atpakaļ vairākas stundas un, lai gan kaušanai vestos dzīvniekus neredzējām, varēja pietiekami daudz „to visu” sajust, saost un saprast, lai mēs stiprinātu savu pārliecību, ka gribam saudzēt dzīvniekus, nevis viņiem piespriest to „sodu”, kas rodas dzīvnieku ēšanas rezultātā.
Vienalga, vai jūs ēdat viņus vai nē, ja gadās iespēja, piestājiet pie kādas kautuves un pastāviet tur kaut vai desmit minūtes. Pavērojiet. Domāju, ka tas ir mazākais, ko varam darīt - būt godīgiem pret sevi.”
