Telefona saruna glābj dzīvību

“Es negribu dzirdēt nevienu sliktu vārdu par tavu vīru,” Annas ausīs skanēja reiz mātes strikti teiktie vārdi. Skaidrs, ka arī šoreiz atbalsta nebūs. Diemžēl atkal aiz skaistās ģimenes fasādes bija noticis kaut kas ļoti nepatīkams. Šoreiz bija pat trakāk – Anna reāli baidījās par savu mazo bērnu un savu dzīvību. Vīrs atkal bija pārradies piedzēries, ļoti agresīvs. Istabā viņš ienāca ar cirvi rokās, alkohola un trulu dusmu pielietu seju un bruka jau viņai virsū. Par laimi, viņam iezvanījās telefons, un viņš aizsteidzās uz mašīnu, un aizbrauca, uz atvadām sakot: “Tūlīt es atgriezīšos, un tad tu man redzēsi!”

Kas notiks, kad viņš atgriezīsies, viņa domā – atkal piekaus vai šoreiz nogalinās, satraukti domāja jaunā sieviete. Bēgt? Kā un uz kurieni ar divus un trīs gadus vecajiem dēliem? No viensētas līdz šosejai gandrīz desmit kilometru. Mašīna ģimenē bija tikai vīram. Arī naudas jaunajai sievietei nebija – viņas bankas karte ieslēgta vīra seifā. Pagastā nebija arī draugu vai paziņu, kam varētu lūgt palīdzību; Anna bija nesen te ieprecējusies, un vīrs neveicināja viņas iedraudzēšanos ar vietējiem.

Lai arī Annai no skolas gadiem tuva draudzene Zane dzīvo pavisam citā Latvijas malā, viņa piezvanīja Zanei. “Tu esi apdraudēta. Tāpēc nekavējoties zvani policijai. Pēc tam pārzvani– es pa to laiku internetā paskatīšos, ko vēl var līdzēt.” Kad Anna pārzvanīja, Zane ieteica bez kavēšanas zvanīt uz atbalsta tālruni cietušajiem 116006.

Anna paklausīja. Cilvēks pie atbalsta tālruņa patiešām bija emocionāli saprotošs atbalstošs un palīdzēja Annai izveidot saviem apstākļiem piemērotāko plānu. Brīdi pēc policistu ierašanās pārradās vīrs, vēl vairāk sadzēries, truli agresīvs un ar to pašu cirvi rokās. Policija saprotot, ka vīrs ir neadekvāts, piemēroja pagaidu tiesisko aizsardzību (nošķiršanu no varmākas), tajā pašā laikā Anna saprata, ka viņa ar bērniem justos labāk un drošāk krīzes centrā, un pēc dažām dienām pieņēma lēmumu doties uz krīzes centru.

Pateicoties cietušo atbalsta tālrunim un krīzes centra darbiniekiem, Anna uzzināja kādu atbalstu (psiholoģisko, juridisko un materiālo) var saņemt. Trīs mēnešus viņa nodzīvoja krīzes centrā, kuru laikā bija iespējams daudz ko sakārtot.

Nu Annas dzīve ir nokārtojusies, taču tajā naktī bija reāla iespēja, ka vīrs izpildītu savus draudus, nogalinātu viņu. Pateicoties atbalsta tālrunim viņa un viņas mazie bērni izvairījās no traģēdijas.

Kas ir atbalsta tālrunis cietušajiem 116006?

Tas ir bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, viņu tuvinieku un aculiecinieku atbalstam. Reizē tiek nodrošināts profesionāls psiholoģiskais atbalsts un informatīvais atbalsts par dažādām iespējām saņemt vēl cita veida palīdzību.
Paralēli telefoniskam atbalstam ir iespējams arī sazināties ar konsultantu elektroniski interneta mājaslapā www.cietusajiem.lv sadaļā “uzdod jautājumu” (ekrāna apakšējā labajā stūrī). Čats darbojas katru dienu no pulksten 12 līdz 22.

Kas var zvanīt uz šo tālruni?

Uz šo tālruni var zvanīt gan pats noziegumā cietušais, gan viņa tuvinieki, gan nozieguma liecinieki.

Ja nezinu, vai tas ir noziegums?

Būtiski, ka var zvanīt arī gadījumos, kad skaidri nezināt, vai tas, kas vērsts pret jums, bijis noziegums. Visbiežāk uz šo atbalsta tālruni zvana cilvēki, kas cietuši no vardarbības, guvuši miesas bojājumus un kļuvuši par krāpnieku upuriem. Tomēr ne vienmēr nozieguma upurim uzreiz ir skaidrs, ka viņš ir cietušais.

Dzīvē ir dažādas situācijas, kas izraisa dziļus pārdzīvojumus, rada izmisumu vai vienkārši liek justies slikti – šīs negatīvās sajūtas nevajag ignorēt.

Atzīšanās sev pašam, ka esat cietis, noteikti nav vājuma pazīme vai kas tāds, par ko vajadzētu kaunēties. Tas ir tikai pirmais solis uz to, lai spētu meklēt un pieņemt palīdzību, lai sāktu justies labāk.

Vai varu zvanīt, ja noziegums vēl nav noticis, bet jūtos apdraudēts?

Noteikti jā. Ar iejūtīga, profesionāla un zinoša konsultanta palīdzību jūs spēsiet izveidot savai situācijai vispiemērotāko plānu, lai pasargātu sevi un savus tuvos.

Kāds atbalsts būs pieejams?

Pirmkārt, profesionāls emocionālais atbalsts, lai arī cik apjucis cietušais justos traumatiskajā situācijā. Otrkārt, konsultants sniegs informatīvu atbalstu, palīdzēs izveidot plānu, kā rīkoties piedzīvotajā situācijā un saņemt dažāda veida palīdzību gan no valsts, gan nevalstiskajām organizācijām. Jūs varēsiet saņemt informāciju, kas jums palīdzēs justies pārliecinātāk un drošāk saskarsmē ar personām, institūcijām un organizācijām, ar kurām jums, iespējams, būs jāsastopas kā cietušajam vai lieciniekam.

Vai saruna nebūs traumatiska?

Tālruņa konsultanti ir īpaši apmācīti, lai pēc iespējas mazinātu satraucošu sarunas norisi. Tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, un zvanītājam ir iespēja brīvi un neierobežoti pārrunāt savu situāciju, pēc atbalsta sniegšanas tiek sniegta arī informācija, kas ļauj zvanītājam vērsties pēc turpmākas palīdzības, lai pārrunātu iespējamos rīcības plānus/variantus.

Ja pēc notikušā esmu pārāk apjucis, varbūt labāk nesteigties ar zvanu?

Noziegumos cietušie jūtas citādāk nekā parasti. Un tas ir normāli, ka grūti savākt domas, saprast savas emocijas. Apjukums pēc nozieguma ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju. Profesionāļi runā arī par tuneļa skatu, kad pārdzīvotā dēļ stiprais emociju jūklis sašaurina uztveri. Pilnīgi droši ne tikai var šādā situācijā zvanīt, bet to darīt ir ļoti ieteicams bez kavēšanās. Konsultanti labi māk palīdzēt šādās situācijās. Tieši tā ir psiholoģiskās palīdzības būtība.

Kā parasti notiek saruna?

Situācijas mēdz būt dažādas. Zvans policijai vienmēr ir pirmais, gadījumos, kad ir veselības un/vai drošības apdraudējums (ar vai bez fiziska uzbrukuma),jo primāri ir tīri fiziski pasargāt cietušo, un pēc tam var atgriezties pie sarunas.

Ja situācija to ļauj, vispirms konsultants saprotošā un iejūtīgā sarunā palīdz atreaģēt notikuma radītās emocijas – augstu trauksmi, apjukumu, izmisumu, kuru dēļ cietušais var nebūt gatavs loģiski rīkoties un pat vēlreiz to visu stāstīt policijai. Šī sarunas daļas var būt pat 30 un 40 minūšu gara. Pēc tam konsultants izskaidro pieejamos resursus un palīdz cietušajam izveidot savu rīcības plānu, izskaidro, kādi atbalsta resursi vēl ir pieejami. Ir ļoti daudz nianšu, kas parasti cilvēkiem nav zināmas, bet konsultanti, kas ar to strādā, var ieteikt vislabākos variantus.

Cik tas maksās?

Šī ir bezmaksas palīdzība. Piedevām konsultanti izskaidros, kādu vēl bezmaksas palīdzību – juridisko, psiholoģisko un citu – cietušajam iespējams saņemt. Šos pakalpojumus apmaksāti valsts, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas. Protams, cietušie reizēm paši izvēlas saņemt maksas pakalpojumus. Tomēr arī tukšs maks nenozīmē, ka cietušajam jāpaliek bez palīdzības.

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Skalbes