Kā Balvu pusē ganās Latvijā vienīgās svētās Āfrikas govis

Saimnieki Sarmīte Ķirsone-Korlaša un Aldis Korlašs tās iegādājušies Čehijā. “Šie ragulopi ir augumā nelieli, bet ragu garums var sasniegt pat divus metrus. Milzīgie ragi šīm govīm kalpo kā ķermeņa dzesētāji – tās savā dzimtenē Āfrikā spēj izdzīvot pat visekstremālākajos apstākļos,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Sarmīte. Proti, asinis, kas cirkulē ragos, atdzesē gaisa plūsmas, un tad tās atgriežas ķermenī.

Buļļu svars ir 850 kilogramu, mātītes sver 550 kilogramu. "Watusi" govis nav prasīgas ēdināšanas ziņā – vasarā zāle, ziemā siens. Protams, jebkurai govij var dot papildu labumus – graudus un mikroelementus, bet šīs ir pieticīgas. Āfrikā tās ganās savā vaļā brīvā dabā un pielāgojušās sagremot rupju, liesu barību, turklāt izturēt ar ierobežotu ūdens daudzumu.

"Watusi" govis gadā dod pusotru līdz divas tonnas piena, kas, salīdzinot ar mums pierastajām šķirnēm, ir maz, tikai ap četriem līdz piecarpus litriem dienā.

Daudzās Āfrikas tautās "Watusi" uzskata par svētu dzīvnieku. Masaji govju asinis sajauc ar pienu un lieto pārtikā šādā veidā, ik mēnesi no viena lopa savācot līdz četriem litriem asiņu. Dažas tautas ragus izmanto kā naudu.

“Šīs govis  nav ļoti draudzīgas ar cilvēkiem, bet nav arī niknas, dzīvo vairāk pašas par sevi un nāk klāt apmeklētājiem, ja tie sniedz kādu labumu. Normāli, adekvāti izturas pret cilvēkiem. Dzīvo visu cauru gadu laukā, tām ir sava, īpaša māja – var ieiet un iziet, kad vēlas. Iet iekšā, kad ilgstoši līst, bet kad ir sauss laiks, labprātāk dzīvo āra apstākļos,” teic Sarmīte.

"Ozolmāju" iemītniekus var pabarot, noglāstīt, kam ir, pataustīt ragus. Šeit dzīvo arī ēzeļi, šķirnes zirgi, piemēram, no Anglijas un Īrijas atceļojušie īru tinkeri, alpakas, ķenguru pāris, kalnu kazas, aitas, Āfrikas strausi, Austrālijas emu, Dienvidamerikas nandu, pāvi, dekoratīvie baloži, krāsainie fazāni, tītari, zosis, pīles un vistiņas.