Annas Egles gleznu izstāde “Tur un tad” grāmatu namā “Valters un Rapa”
Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” skatāma Annas Egles eļļas gleznu izstāde „Tur un tad”. Izstādes nosaukums ir kā pretmets bieži izmantotajam teicienam „Šeit un tagad”. „Kā muļķības vienas no izpausmēm slavinājums tiek pausta doma, ka, ja jau spētu būt te un tagad, tad tas jau būtu ticis darīts,” saka māksliniece.
Anna Egle par savas izstādes „mesidžu” pauž: „Visvarenības ideja, ka tas ir iespējams, tikai netiek darīts pats par sevi ir muļķība. Kaut kas ir tāds, kas traucē piedzīvot mirkli patiesu, kāds tas ir, pieņemt otru, kāds tas ir, konfrontēt savu patiesību ar cita, apšaubīt savu viedokli un atvērt durvis uz citu.
Annas Egles gleznu izstāde „Tur un tad”
Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) skatāma Annas Egles eļļas gleznu izstāde „Tur un tad”. Izstādes nosaukums ...
Izstāde ir veltījums notikumiem, kas ir „šeit un tagad” izvilkti no „tur un tad”. Tā ir kā alegorija par plenēru dabā, vispārinot un uzdodot jautājumu: ko nozīmē būt pa īstam mirkļa sirdī?
Gatavošanās izstādei bija kā izpētes process. Un tas ir par spēju ļaut konfrontēt savu pasauli ar citu. Dzīvojot sabiedrībā tas ir neiespējami, jo viss ir kaut kā krustošanās/pieskāršanās/attiecības. Bet vai ar reālo? Tur un tad ir stāvoklis ne par tagadni. Tas ir tas stāvoklis, kurā es esmu savā procesā un kamēr es nevēlos dzirdēt, tikmēr es klausos, bet konfrontētais iet garām, arī mīlestība, arī sāpes un vainas apziņa.
Es pat teiktu, kad realitāte konfrontē manu iedomu - tā ir dāvana. Es arī domāju, ka māksla ir dāvana, jo tā piedzimst grūti, bet tā vienmēr ir patiesa un godīga.
Darbi ir gleznoti caur atklāsmi, ka realitāti attēlot nav iespējams, jo attēlotais vienalga ir vai nu mans, vai ideālā variantā modeļa dvēseles stāvoklis. „Tātad tur un tad” ir kā subjektīva būtība. Un no tā izriet, ka nav ne „šeit un tagad”, nedz arī „tur un tad”. Tie ir viens un tas pats, jeb precīzāk viens. Izstāde man ir kā tilts.
Vēlētos iemācīties uzdot izstādes konceptu, mērķi tā, lai izpēte uz filozofiskiem jautājumiem patiesi būtu transformēta darbos, ka darbi ir reāls tā atspoguļojums. Jo jau tagad es redzu, ka man atkal tas nav izdevies. Es radu darbus, es pētu tematu, izbaudu un kaifoju. Bet, jebkurš, kurš paskatīsies no malas uz maniem darbiem ,nekad savā mūžā pats neiedomātos savilkt paralēles ar tematu, jēgu un vēstījumu par spēju būt realitātē, par to, ka tas var būt ikdienas ieradums un dziļa vēlēšanās būt veselam.
Nebūt šeit un tagad nozīmē būt iedomās, būt fantāzijās un nerealitātē – TUR, ne šajā laikā – bet TAD. Tāpēc man ir darbs ar gājēju pāreju. Jo ar šo izstādi es pāreju. No klusēšanas zem gultas. Uz to kas ir. Kautrējoties. Bet tam nav nekāda nozīme, kamēr tas tiek pārkāpts un pāriets.”
Anna Egle ir beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 2011. gada veidojusi personālizstādes. Piedalījusies tēlniecības projektos ASV un Igaunijā, gleznojusi ilustrācijas pasaku grāmatām un veidojusi lielizmēra stājglezniecības darbus.
Anna Egle meklējusi savu radošo ceļu dažādos medijos, gan video žanrā, gan performancēs, ilgus gadus bijusi Buto avangarda deju grupas dalībniece.
