Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Pagaidām Jūrmalas liedags patīkami atšķiras ar to, ka salīdzinoši ar citiem pasaules kūrortiem, tas ir salīdzinoši maz apbūvēts. (Foto: Austra Helēna Žaggare/LETA)

Jūrmalas kāpu aizsargjoslai uzbrūk būvnieki: liedagā var pavērties lielākas iespējas celt mājas 15

Novadu ziņas
27. septembrī 06:22 2021. gada 27. septembrī 06:22
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Ja kūrortpilsētas dome pieņems grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojuma dokumentos, apbūves riskiem var tikt pakļauti 260 hektāri pašreiz aizsardzībai pakļautajā pašvaldības noteiktajā kāpu aizsargjoslā, uzskata Jūrmalas aizsardzības biedrība. Vietvara gan šīs bažas uzskata par pārspīlētām. 

Jūrmalas aizsardzības biedrība aprēķinājusi, ka jaunie grozījumi teritorijas plānojumā kāpu joslā apbūves riskam pakļauj 2,6 miljonus kvadrātmetrus. (Foto: Jūrmalas aizsardzības biedrība)

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Jūrmalas dome nolēma, ka kūrortpilsētas bagātība – jūras līča liedags un to ieskaujošās kāpas ir nenovērtējama dabas vērtība, kuru nedrīkst pakļaut apbūvei un tāpēc papildus valsts noteiktajai kāpu aizsargjoslai noteica vēl vietējos ierobežojumus, kas attiecās uz tiem, kuri bija ieguvuši īpašumā zemi jūras krasta liedaga zonā. Tas nozīmēja, ka viņi nedrīkstēja būvēties ne tikai valsts noteiktajā aizsargjoslā (kartē iezīmēta gaiši zilā joslā ar ieslīpām vertikālām līnijām), bet arī tālāk (līdz kartē iezīmētajai brūnajai līnijai aiz gaiši zilās joslas). Vietām valsts un pašvaldības noteiktā kāpu aizsargjoslas līnijas sakrita, bet vietām vietvaras noteiktā aizsargjosla iekļāva plašāku teritoriju.

Nepārvērst Jūrmalu par „vienkāršu mikrorajonu” pie jūras

Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis un kūrortpilsētas domes deputāts Uldis Kronblūms: „Jautājums par kāpu aizsargjoslu ir principiāls, ja mēs nevēlamies Jūrmalu pārvērst par kaut kādu mikrorajonu”. * (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Tagad Jūrmalas pašvaldība grib atcelt savu kādreiz noteikto kāpu aizsargjoslu, pieļaujot tajā arī iespējamo apbūvi. Tas nozīmē, ka nu daudzviet tiem, kuri saimnieko īpašumos, kas robežojas ar kāpu aizsargjoslu, paveras iespējas būvēties tuvāk jūras krastam, piemēram, paplašināt savas privātmājas vai uzcelt jaunas viesnīcas vai dzīvojamās mājas. Īsumā rezumējums viens – ja agrāk tur nedrīkstēja būvēties, tad tagad drīkstēs! Un neviens likums nebūs pārkāpts, jo šo papildus kāpu aizsargjoslu bija noteikusi pašvaldība, nevis valsts. Un vietvara savus likumus un rīkojumus, kuri nav pretrunā ar valsts likumdošanu, var gan pieņemt, gan atcelt.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un kūrortpilsētas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms („Tev, Jūrmalai”) Jauns.lv skaidroja:

„Ja citās lietās mums ir iespējas sūdzēties ministrijai vai Satversmes tiesai, tad šajā gadījumā mēs neko nevaram izdarīt. Šo papildus aizsargjoslu pašvaldība pati kādreiz ir pieņēmusi un to tā var arī atcelt. Neviens ministrs, neviena tiesa mums nevar palīdzēt. Šeit var palīdzēt tikai deputātu sirdsapziņa.

Ilgtermiņā redzam, ka Jūrmalas vērtība varētu būt tā, ka te ir citādāk. Nevis tāpēc, ka to „piedzenam” pilnu ar kaut kādiem pasākumiem un to nosaucam par kūrortu, vai kaut kā tā... Bet gan tas, ka pie mums kāpu zona nav apbūvēta.

Sarēķinājām, cik liela teritorija varētu būt starp valsts noteikto aizsargjoslu (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, kas pilsētās 150 metri, bet, ja ir īpašas dabas vērtības, tad vairāk) un pašvaldības noteikto. Teorētiski iznāca 2,6 miljoni kvadrātmetri. Izslēdzām ārā teritorijas, par kurām bija pilnīgi skaidrs, ka tur noteikti nekāda apbūve nenotiks, piemēram, Ragakāpas dabas parku. Šajos 260 hektāros tad arī parādās apbūves riski.

Nesakām, ka uzreiz un tūlīt kāds tur jau sāks būvēties. Tomēr pamazām apbūve kļūs vieglāka, jau tagad pieteikumos domei ir diezgan daudz adreses, kur lūdz pabīdīt to „brūno līniju” uz krasta pusi. Dome saka neraizējieties: mēs vispār to līniju plānojam ņemt ārā, un tad arī skatīsimies.

Jautājums par kāpu aizsargjoslu ir principiāls, ja mēs nevēlamies Jūrmalu pārvērst par kaut kādu mikrorajonu, kurš vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ atrodas pie jūras. Mēs varam pazaudēt to unikalitāti, kas nav daudzos citos pasaules kūrortos, kur kāpu josla ir apbūvēta. Jūrmalā tagad varam iet pa pludmali un redzēt, ka tur nav tik daudz ēku”.

Kā piemēru Kronblūms min 2012. gada Augstākās tiesas spriedumu, kad aizliedza īstenot trīs piecstāvu dzīvojamo māju būvniecību pie Dzintaru koncertzāles, jo projekta īstenotāji bija pārkāpuši pašvaldības noteikto kāpu aizsargjoslas līniju. Ja tādas nebūtu, tad arī nebūtu iemesla juridiski aizliegt dzīvojamā kompleksa būvi liedagā.

Jūrmalas dome: „Ierobežojums nav atbilstošs situācijai dabā”

Pašreizējā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā noteiktie būvniecības apgrūtinājumi kāpu aizsargjoslā ir visnotaļ iespaidīgi. (Foto: Jūrmalas dome)

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite gan pašvaldības ieceri tik traģiski nevērtē. Viņa Jauns.lv teica:

„Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 26. jūlija līdz 23. augustam, notika arī piecas publiskās apspriešanas sanāksmes klātienē. Publiskās apspriešanas laikā saņemtos iesniegumus pašvaldības darba grupa izskatīs aptuveni mēneša laikā. Iesniedzēji saņems rakstiskas atbildes par priekšlikuma izvērtējuma rezultātu.
 
Ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem nav plānotas un arī netiks veiktas jebkādas izmaiņas attiecībā uz Aizsargjoslu likumā noteikto Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kā arī nav paredzēts noteikt jaunas apbūves teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Ja tiks pieņemti grozījumi Jūrmalas pilsētas plānojumā Rīgas jūras līča krasta ainavu teorētiski varētu „izrotāt” vēl vairākas būves. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumos paredzēts vairs neattēlot pašvaldības noteikto papildu ierobežojumu teritoriju būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā – grafiski iezīmēto līniju „krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves” jeb tā saukto „krasta kāpu būvlaidi”. Tas ir pašvaldības noteikts būvniecības ierobežojums, kas kartē attēlots kā vienkāršota līnija, taču nav atbilstošs situācijai dabā – katram zemesgabalam, izstrādājot detālplānojumu, tāpat ir jāvērtē biotopu klātbūtne, kāpu reljefs, mežu zemju platība un citi aspekti. Ja teritorijas plānojuma grozījumos šī līnija tiks izņemta, joprojām ir un būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikumi. Esošajās apbūves teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā kāpu reljefa, mežu, aizsargājamo biotopu un citu vērtību aizsardzību paredzēts nodrošināt, iekļaujot attiecīgās prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī veicot katra zemesgabala detalizētu izvērtējumu, izstrādājot detālplānojumus.
 
Pašlaik ne pašvaldības darba grupa, ne dome par šīm izmaiņām lēmumu nav pieņēmusi. Par teritorijas plānojuma grozījumu turpmāko virzību tiks lemts pēc saņemto ierosinājumu un institūciju atzinumu izskatīšanas”.

Liegt oligarhiem villas pie pašas jūras

Jūrmalas aizsardzības biedrība portālā Manabalss.lv vāc parakstus, lai „Jūrmalas teritorijas plānojumā saglabātu kāpu krasta aizsarglīniju”. Pašreiz šo iniciatīvu, „lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras”, parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.

Kronblūms Jauns.lv pastāstīja: „Lēmumu par kārtējo Teritorijas plānojuma grozījumu (TPG) izstrādi pieņēma iepriekšējais Jūrmalas domes sastāvs. Tā rezultātā no iedzīvotāju un pašas pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem tika izveidota pirmā redakcija. Tā tika nodota publiskajai apspriešanai. Pēc iebildumu un priekšlikumu saņemšanas deputāti lēma par otrās jeb “pilnveidotās” redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai.

Šobrīd darba grupai jāapkopo visi saņemtie iebildumi un priekšlikumi un jāveido nākamā vai visticamāk TPG gala redakcija.

Tie, kas portālā Manabalss.lv pievienojās Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumiem atbildi nesaņem, jo tas ir kolektīvais iesniegums. Biedrība un visticamāk arī individuālie iesniedzēji šobrīd saņem standarta atbildi:

“Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa ir saņēmusi Jūsu iesniegumu ar izteiktajiem iebildumiem Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotajā redakcijā.

Saistītās ziņas

Jūrmalas kāpās uz valsts zemes pansionāta vietā, iespējams, tikusi būvēta savrupmāja 21
Valdība ļauj Šleseram cirst priedes Jūrmalas kāpās
Jūrmalas kāpās top aizdomīga būve

Pateicamies par līdzdalību teritorijas plānojuma grozījumu publiskajā apspriešanā. Informējam, ka Jūsu izteiktie iebildumi tiks virzīti izskatīšanai Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupā.

Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu turpmāko izstrādes procesu un publisko apspriešanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā un pašvaldības tīmekļa vietnē”.

Citi šobrīd lasa

FOTO: kādos īpašumos un mājās dzīvo pašmāju slavenības - mājas par miljoniem un miera ostas laukos
Zinātnieks Andris Ambainis: "Man ir bail no tā, ko prognozēju. Neko labu" 8
Kā amerikāņu karavīrs Džastins nonācis Madonā, kur strādā par dārznieku
Skatīt visus komentārus

"Он уже член семьи": Киркоров рассекретил личность мужчины, с которым появляется на мероприятиях

Мурашки по коже! В Сети нашли жуткий твит Алека Болдуина, застрелившего оператора, где он предсказал убийство