Aptauja: daļa iedzīvotāju paļaujas uz valsts piedāvātajām iespējām sava izglītības līmeņa paaugstināšanai
Lai paaugstinātu savu esošo izglītības līmeni tuvāko piecu gadu laikā, iedzīvotāji visvairāk paļautos uz valsts piedāvātajām iespējām vai arī būtu gatavi tērēt līdz tūkstoš eiro, visbiežāk ietaupot uz impulsīvu pirkumu rēķina, liecina Biznesa augstskolas "Turība" jaunākā aptauja.
Jautājot respondentiem, cik viņi būtu gatavi ieguldīt līdzekļus, lai paaugstinātu savu esošo izglītības līmeni tuvāko piecu gadu laikā, 28% pauda, ka paļaujas uz valsts piedāvātajām iespējām, savukārt 18% norādīja, ka līdz 500 eiro, bet vēl 18% respondentu pauda, ka līdz tūkstoš eiro.
No 1001 līdz 2000 eiro savā izglītībā būtu gatavi investēt 12% iedzīvotāju, bet 8% norādīja, ka būtu gatavi tuvākajos piecos gados ieguldīt no 2001 līdz 3000 eiro. Ievērojami mazāk tika izvēlētas lielākas summas, liecina aptaujas dati.
Visvairāk uz valsts sniegto atbalstu paļaujas cilvēki vecumā no 60 gadiem, jo šādu atbildi norādīja 41% respondentu pretstatā jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri to izvēlējās 20% gadījumu. Visskeptiskākie par valsts sniegto atbalstu bija iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, norādot šo atbildi 18%. Savukārt tieši šie respondenti, kuri ir vecumā no 18 līdz 39 gadiem ir gatavi ieguldīt lielākas summas jeb no 3001 līdz 10 000 eiro, ko norādīja 9% respondentu katrā no grupām.
Kā norādīja Biznesa augstskolas "Turība" rektors Aldis Baumanis, lai gan samērā liels iedzīvotāju skaits pauda, ka paļaujas izglītības līmeņa paaugstināšanā uz valsti, iepriecina tas, ka cilvēki saprot, ka investīcijas izglītībā ir katra paša pienākums, jo īpaši, ja domājam par augstāko izglītību. "Šie dati liecina par to, ka vēl arvien ir jomas, kur gribam cerēt, ka valsts atradīs finansējumu, taču esošajos apstākļos daudz drošāk ir paļauties pašiem uz sevi," viņš pauda.
Tāpat aptaujā tika noskaidrots, kā iedzīvotāji rīkotos, ja būt nepieciešamība ietaupīt naudu, lai paaugstinātu savu izglītības līmeni. Visbiežāk jeb 63% gadījumu respondenti pauda, ka būtu gatavi attiekties no ikdienas impulsīvajiem pirkumiem, savukārt 38% atliktu lielākus pirkumus, piemēram, jauna mājokļa vai automašīnas iegādi. Trešā populārākā atbilde, ko izvēlējās 37% iedzīvotāju bija ietaupīšana, atsakoties no ceļojumiem.
Kā atzīmēja Baumanis, tas, ka iedzīvotāji ir gatavi no kaut kā atteikties liecina par labu izglītībai, jo izveidojusies izpratne par to, ka tā ieņem ir nozīmīgu lomu ikdienas un savas profesionālās dzīves attīstībā. "Varētu diskutēt, cik daudz izdotos ietaupīt, ja sāktu taupīt uz impulsīvu iepirkumu rēķina, jo tie katram ir atšķirīgi, bet gatavība atteikties no tik nozīmīgiem pirkumiem kā automašīna vai mājoklis liecina par to, ka investīcijas savā izglītība ir būtiskas," sacīja "Turības" rektors.
Aptaujā secināts, ka jaunieši no 18 līdz 29 gadiem biežāk ir gatavi atteikties no lielākiem pirkumiem, tostarp automašīnas un mājokļa, ko norādīja 42% respondentu pretstatā cilvēkiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri tikai 30% gadījumu izvēlējās šo atbildi.
Iedzīvotāju aptauju pēc Biznesa augstskolas "Turība" pasūtījuma veica pētījumu kompānija "Norstat" 2021. gada augusta sākumā. Tajā piedalījās vairāk nekā tūkstoš Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
