Latvijā joprojām populārākais mūzikas žanrs ir popmūzika
foto: ddp / Vida Press
Sieviete klausās mūziku.
Kultūra

Latvijā joprojām populārākais mūzikas žanrs ir popmūzika

Jauns.lv

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” veikusi ikgadējo aptauju par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem, apkopojot iedzīvotāju viedokli, ieradumus un populārākos mūzikas žanrus, klausīšanās un mūzikas “iegūšanas” veidus.

Latvijā joprojām populārākais mūzikas žanrs ir pop...

“Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā,” skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Vienlaikus pētījums parāda arī Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumus.

Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38% aptaujāto. Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa pirmajā pieciniekā ir arī šlāgermūzika 8%, elektroniskā mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.

Interesanti arī ir tas, ka mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto – 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei.

Šādu situāciju izskaidro arī atbildes uz jautājumu, kur Latvijas iedzīvotāji klausās mūziku. 44% to dara, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32% – mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iemīļotās mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi.

No tiem, kuri tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši līdz 10 eiro gada laikā.

“Svarīgi, ka 46% iedzīvotāju piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem taisnīga atlīdzība, bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu vispārējās izglītības programmā,” aptaujas rezultātus komentē Grīna.

Viņa akcentē vēl kādu aptaujā noskaidrotu niansi: 43% no aptaujātajiem piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai.

“Tas ir ļoti nozīmīgs secinājums, un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos,” saka Grīna.

Kā liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju (82%) Covid-19 pandēmija attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi. 11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% - mazāk. Lielākoties vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies jaunieši no 19 līdz 24 gadiem (īpaši šis rādītājs audzis skolēnu un studentu vidū).

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir starptautiski atzīta kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu mūzikas ierakstu izpildītāji un producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu.

foto: Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA)
Infografika ar pētījumā iegūto datu atspoguļojumu.
Infografika ar pētījumā iegūto datu atspoguļojumu.

Tēmas