Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Lai turpinātu realizēt valsts robežas infrastruktūras izbūvi, ir nepieciešams izvēlēties būvuzņēmēju valsts robežas infrastruktūras izbūves projekta realizācijai, sākot izbūvi 2021.gadā.

Piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru, netiks nodrošināta valsts interešu aizsardzība robežas apsardzības jomā, proti, netiks pietiekami efektīvi nodrošināta robežas apsardzības spēju celšana atbilstoši šobrīd esošajai situācijai.

Ņemot vērā minēto, plānots, ka IeM Nodrošinājuma valsts (NVA) aģentūra veiks iepirkumus, kuriem netiks piemērots Publisko iepirkumu likums, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu sniedzēju izvēli no vairāku iespējamo pretendentu vidus. Lai arī Publisko iepirkumu likums nebūtu piemērojams, tomēr tiks nodrošināta konkurence.

Vienlaikus, lai mazinātu riskus robežapsardzības infrastruktūras izbūves procesā, tiks lūgts atzinums Valsts drošības dienestam par iespējamiem attiecīgo pakalpojumu sniedzēju pretendentiem.

Tāpat, lai nodrošinātu ātru un efektīvu valsts robežas joslas iekārtošanas un būvniecības procesu gar ārējo valsts robežu, nepieciešams nodrošināt ātru IeM sagatavoto likuma grozījumu virzību un pieņemšanu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijas - Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro, taču šī summa ir indikatīva, atsevišķi pasākumu izcenojumi inflācijas un specifisku risinājumu dēļ var mainīties.

Savukārt Latvijas - Krievijas robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanai nepieciešami 11 347 412 eiro, un arī šajā gadījumā summa ir indikatīva.

Attiecībā uz žogu IeM ziņojumā norāda, ka nepieciešamības gadījumā ir iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu žogu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Pagaidu žoga konstrukcija var būt no ruļļveida žiletes tipa dzeloņstieples.

Pagaidu žogu turpmāk varētu izmantot valsts robežas joslā plānotā žoga izbūvē, ja neiestājas kāds no zemāk minētajiem apstākļiem.

Pirmkārt, uz zemes novietota dzeloņstieple ar laiku ieaugs gan zemes virskārtā, gan krūmos, līdz ar ko tās savilkšana atpakaļ ruļļos praktiski būs neiespējama. Otrkārt, izmantot šo dzeloņstiepli izbūvējama žoga konstrukcijā ir problemātiski, jo dzeloņstieple ar laiku var bojāties un būvnieks var nepieņemt to, lai ievērotu būvnormatīvus un žoga kopējas garantijas saistības. Treškārt, pasūtītāja celtniecības materiālu nodošana būvniekam ir nestandarta grāmatvedības procedūra, ar ko var rasties problēmas.

Paredzēts, ka dzeloņstiepļu žoga izbūve varētu notikt 18 dažādos robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri. Dzeloņstiepļu žoga indikatīvās iegādes un uzstādīšanas izmaksas aptuveni 37 kilometru garumā ir 1 729 421 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka saistībā ar dzeloņstiepļu žoga uzstādīšanu ir saskatāmi riski savvaļas dzīvnieku apdraudējumā, kas var tikt traumēti, ietriecoties dzeloņstiepļu žogā.

Paredzams, ka, ja sākotnēji tiks izbūvēts pagaidu žogs, tad, iespējams, minētais var ilgtermiņā sadārdzināt valsts robežas joslas gar Latvijas - Baltkrievijas robežu iekārtošanas procesu, it īpaši, ja pagaidu žogs, izbūvējot robežas joslā paredzēto standarta žogu, ir nojaucams. Līdz ar to, IeM ieskatā, racionāli un ilgtspējīgi ir sākt būvprojektā paredzētā standarta žoga izbūvi.

Laikā no 6.augusta līdz 10.augusta rītam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 283 personas. Kopumā šogad par šīs robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 343 personas, skaidro Valsts robežsardze. IeM ziņojumā valdībai teikts, ka pamatā aizturētie ir Irākas pilsoņi, bet ir arī Ēģpites, Indijas, Šrilankas, Indijas, Irānas un Sīrijas pilsoņi.

Lai apturētu nelegālo migrantu iekļūšanu no Baltkrievijas, Lietuvā uzsākta dzeloņstiepļu barjeras izbūve un plānota žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka pēc žoga izbūves uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas, lielākā nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas varētu nonākt Latvijā, teikts ziņojumā.

Patlaban Latvijas attiecības ar Baltkrievijas ir pasliktinājušās. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka Baltkrievijas Republika situāciju migrācijas jomā nekontrolē. Ņemot vērā augstāk minēto, konstatējams, ka nelegālās imigrācijas draudi uz Latvijas - Baltkrievijas robežas būtiski pieaug.

Valsts robežsardze turpina monitorēt informāciju Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos, lai izprastu tendences un atklātu cilvēku kontrabandas piedāvājumus virzienā uz Latviju, kā arī noteikta veida izlūkinformācija tiek iegūta sadarbojoties Valsts robežsardzei ar valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.