Pēc RAKUS mediķes pašnāvības pārtrauktas darba attiecības ar vadošu darbinieci; uzlabota arī darba vide
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) veiktajā pārbaudē nav gūti pierādījumi tam, ka tieši nodaļā notiekošo konfliktu dēļ Rehabilitācijas klīnikas ārste izdarījusi pašnāvību. Taču tas, ka arī šīs nodaļas mediķiem bija jādodas frontes pirmajās līnijās, strādājot Covid-19 nodaļās, pastiprinājis izdegšanu. Pateicoties piesaistītajai psihoterapeitei, daudzas lietas izdevies izrunāt un sakārtot, bet ar vienu vadošu darbinieci pēc šīs traģēdijas darba attiecības ir pārtrauktas, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) "Dienas ziņas".
Mediķe, kas pavasarī izdarīja pašnāvību, jau iepriekš bija nonākusi psihiatru aprūpē. Viņa ārstējās ambulatori. Un arī pašnāvību izdarīja laikā, kad bija uz darbnespējas lapas.
Kā LTV norāda slimnīcas Ārstniecības direktore Ilze Pučkure, Covid-19 laiks radījis papildu spriedzi visiem darbiniekiem. "Viņi tiešām kā karavīri devās frontes pirmajās līnijās. Neskaidrs vīruss, augsts nāves risks, viņi cīnījās. Tā ir liela emocionālā slodze. Taču es nevaru apgalvot, ka tam ir saistība ar šo skumjo notikumu."
Pēc kolēģes pašnāvības citā nodaļā strādājošie uzrakstīja vēstuli slimnīcas vadībai. Viņi minēja konfliktus, īpaši ar vienu vadošu ārsti, ar kuru darba attiecības pārtrauktas.
Lai situāciju risinātu, tika piesaistīta arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas profesore.
Pučkure norāda, ka darbiniekiem tiek nodrošinātas gan individuālās psihoterapeita, gan grupu konsultācijas.
LTV norāda, ka tagad reizi nedēļā notiek tikšanās arī ar klīnikas vadītāju, lai izvērtētu nedēļas darbu. Atgriezeniskā saite ļauj novērtēt padarīto.
Jauns.lv jau iepriekš vēstīja, ka pavasarī pašnāvību izdarīja RAKUS Rehabilitācijas klīnikas darbiniece. Notikušo izmeklēja gan policija, gan pati slimnīca, jo administrācijā tika saņemts vairāku darbinieku iesniegums par neveselīgu darba vidi kolektīvā, kurā strādāja mirusī.
