NA ar Golubevu vienojas par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija šodien ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) vienojās par to, ka nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā, informēja NA.
Šodien notika NA Saeimas frakcijas deputātu un Golubevas tikšanās, ko partija rosināja, lai pārrunātu satraucošo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Tikšanās laikā izdevās vienoties par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā. NA atzīmēja, ka tas pavērtu iespējas straujāk virzīties uz priekšu ar fiziskas robežas izbūvēšanu, kas aizvadītajos gados kavējusies, taču šobrīd būtu būtisks šķērslis migrantiem.
Tāpat sarunas dalībnieki vienojās, ka līdzās paātrinātai fiziskas robežas izbūvei jālikvidē arī dažādas normatīvās barjeras, kā arī jārada grozījumi krimināllikumā, paredzot lielāku atbildību cilvēku kontrabandas organizatoriem un dalībniekiem.
Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas
Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.
Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atzīmēja, ka deputāti ir gandarīti, ka tikšanās laikā puses rada vienotu izpratni par to, ka šobrīd runa nav par klasiskiem patvēruma meklētājiem, kas censtos ieceļot Latvijā. Pie Baltkrievijas robežas notiekošais esot hibrīdapdraudējums.
"Svarīgi, lai Latvijas iestādes un Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi atvairīt bīstamus robežpārkāpējus," uzsvēra Dombrava.
Iekšlietu ministrija informēja, ka patlaban tiek izstrādāti vairāki normatīvie akti un ir aplēsts nepieciešamais finansējums infrastruktūras izbūvei, lai ātrāk virzītu robežas ierīkošanu atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem.
"Latvija ir bijusi solidāra un aktīva robežas aizsardzības operācijās citās Eiropas valstīs, līdz ar to krīzes situācijā arī Latvija var rēķināties ar solidaritāti. Robežu kontrolē mums ir ļoti svarīgi darboties atbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, lai nezaudētu šo ļoti nozīmīgo atbalstu, kā tas noticis, piemēram, Ungārijas situācijā. Valsts robežsardze ir gatava dažādiem notikumu attīstības scenārijiem un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem monitorē situāciju uz mūsu robežām, kā arī regulāri sazinās ar kolēģiem Lietuvā," atzīmēja iekšlietu ministre.
Sarunas laikā Nacionālās apvienības deputāti aktualizēja jautājumu par speclīdzekļu lietošanu pret cilvēkiem, kuri nelikumīgi šķērso robežu. Gan ministre, gan Valsts robežsardzes pārstāvji atzīmēja, ka speclīdzekļu izmantošana pret civiliedzīvotājiem, kuri nav agresīvi, nav pieļaujama ne pēc Eiropas Savienības, ne Latvijas normatīvajiem aktiem.
Attiecībā uz jautājumu par normatīvo regulējumu cilvēku kontrabandā iesaistītajiem iekšlietu ministre uzdos Iekšlietu ministrijai izvērtēt stingrāku sodu ieviešanas iespējamību.
Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki no 12. jūlija nosūtījuši zemessargus uz valsts austrumu robežu nelegālās imigrācijas atturēšanas pasākumu pastiprināšanai. Zemessargi tika nosūtīti uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežām.
Šāds lēmums pieņemts, jo novērojama pastiprināta nelegālo migrantu plūsma pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu.
