Limbaži līksmo: pilsēta svin savu 792. dzimšanas dienu

Svētki iesāksies ceturtdienas, 30. augusta, vakarā ar basketbola turnīru un festivāla „Spēlētprieks” atklāšanu. Jāpiebilst, ka teātra festivāls, kurā piedalīsies trupas no Latvijas, Dānijas, Gruzijas un Lietuvas, kopumā piedāvās 18 izrādes, kuras notiks ne tikai uz ierastas skatuves, bet arī kafejnīcā, šķūnī, garāžā, baznīcā un citās teātrim neierastās telpās.

Piektdien, 31.jūlijā, turpināsies sportiskās aktivitātes, notiks svētku oficiālā atklāšana, būs svētku gājiens, Vikingu laivu brauciens, peldošas laternas un atrakcijas Lielezerā, kā arī diskotēka.

Centrālie svētku pasākumi notiks sestdien, 1.augustā. Sestdien jau no rīta pilsētā būs Amatnieku tirgus, dažādas meistardarbnīcas, izstādes, koncerti, atrakcijas bērniem, retro motociklu un auto parāde, kā arī citas aktivitātes. Tiks arī godināta latvju himna „Dievs, svētī Latviju!” un tās autors Baumanu Kārlis 180. jubilejā. Vakarā pilsētas estrādē notiks balle kopā ar Elīnu Krastiņu un grupu „Twist for”, Ivo Fominu, „Indygo” un Dj Japāni.

Sīkāk ar pilsētas svētku un festivāla „Spēlētprieks” programmu varat iepazīties Limbažu novada pašvaldības mājaslapā: www.limbazi.lv.

Jāatgādina, ka 10. - 12. gadsimtā mūsdienu Limbažu vietā atradusies līvu pils Lembsele vai Lemesele, kas nozīmējis „plaša sala mežainā purvā”. Šajā laikā Ziemeļvidzeme bija klāta ar bieziem mežiem un purviem. Izskaņa „-aži” (kā Pabaži, Allaži, Ainaži, Ropaži un tamlīdzīgi) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē. Toties kāda teika vēsta, ka 17.  gadsimtā kāds zviedru mācītājs nejauši izdzirdētos vārdus „Limba” (kāda vietējā zemnieka vārds) un „āži”, tos salicis kopā, domādams ar to vietas nosaukumu, un tā cēlies pilsētas pašreizējais nosaukums Limbaži. Savukārt Limbažu pilsētas izveidošanās saistāma ar Rīgas arhibīskapa Limbažu pils celtniecību 13. gadsimtā. Literatūrā atrodamas norādes, ka bīskaps Alberts 1223. gadā sev cēlis pili Limbažos. Līdz ar to iedibinājās tradīcija šo laiku uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.