Vakcīnu pretinieki grasās dibināt savu skolu
Kamēr daļa sabiedrības ar bažām gaida rudeni un domā par to, kā izvairīties no straujas saslimstības ar Covid-19 pieauguma, neguļ arī otra puse - ierobežojumu un vakcinācijas pretinieki, kuri nenogurstoši prāto, kā cīņu ar vīrusu padarīt sarežgītāku. Kā ziņo Latvijas Radio, šobrīd kāda aktīvistu grupa plāno dibināt savu skolu, kurā nebūtu ne ierobežojumu, ne potētu pedagogu - “Vislatvijas vidusskolu”.
Aktīvistu vidū ir Brīvdabas skolas veidotāja Lelde Žuka, uzņēmējs Arvils Pekuless un "Iespējamās misijas" fizikas skolotājs Mārtiņš Gulbis. Tā būs tālmācības skola, kurā bērni paši apgūs nepieciešamo no īpaši šai skolai veidotiem mācību materiāliem.
"Es vienkārši kā vecāks, kā ģimene iesaistos šajā tālmācības vidusskolā, izmantoju šos materiālus, mans bērns apgūst mācību minimumu. Viņš ir sistēmā, viņš ir juridiskā aizsardzībā, neviens viņu nemeklē tāpēc, ka sistēmā viņš ir, izglītību viņš apgūst. Mums kā vecākiem ir miers, un mums nav jādodas uz vietējo skolu, kur, kā mēs zinām, pašlaik ir ļoti drastiski noteikumi un katrs pedagogs un pat apkopēja uzskata, ka tas ir viņas pienākums aizrādīt, dezinficēt rokas un tā tālāk," sacīja Žuka.
Pie Ministru kabineta pulcējās ļaudis, kuri iebilst pret obligāto vakcinēšanos
Šodien, pulksten 18.00 pie Ministru kabineta, Rīgā īsu brīdi pulcējās tie, kuri atbalsta iniciatīvu “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai”.
Skolas veidotāji savu auditoriju uzrunā vietnē "Facebook" dažādās savu domubiedru grupās. Tāpat Žuka savulaik viesojusies sazvērestību teoriju izplatītāja Andra Ciekura un citu sazvērnieku kanālos.
Kā notiks mācības, stāsta viens no skolas veidotājiem Arvils Pekuless: "Vienā pusē ir bērns, otrā pusē ir "online" bibliotēka. Tas ir darbs tīri caur datoru.
Tas ir tieši tāpat kā sēdēt un gudrības apgūt "YouTube", tikai kur globālisti un visi citi jocīgie satura veidotāji ir parūpējušies, lai bērns tiktu izklaidēts ar apšaubāma rakstura izglītības materiāliem. Mūsu gadījumā tas ir kontrolēts saturs."
Kā noskaidrojis Latvijas Radio, dalības maksa skolēnam būs 25 eiro mēnesī, taču pedagogus par šo naudu noalgot nevarēšot. Neskatoties uz to, veidotāji ir pārliecināti, ka līdz mācību gada sākumam izdosies gan dibināt skolu, gan izveidot savu mācību saturu.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) skaidro, ka reizēm nepieciešams arī ilgāks laiks. IKVD pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs Latvijas Radio apstiprina, ka skolas veidotāji dienestā interesējušies par dibināšanas procesu.
"Katra skola cenšas izvēlēties savu pedagoģisko pieeju un savu pasaules skatījumu. Ja tas atbilst normatīvo aktu prasībām un ja tiek nodrošināta normatīvo aktu izpilde, gan īstenojot programmu, gan mācot atbilstīgu saturu, tad tas ir iespējams. Bet šajā gadījumā viena lieta ir paziņojumi, bet ir jāizvērtē un jāredz dokumenti un jāsaprot, kāda izglītības programma ir izvēlēta," norādīja Mihailovs.
Tikmēr Neatkarīgajā izglītības biedrībā Latvijas Radio skaidro, ka revolucionāri un citādi domājošie bijuši visos laikos. Biedrības pārstāve Agnese Pūtele paļaujas uz IKVD speciālistiem, ka viņi spēs izvērtēt, vai attiecīgā skola ir bērna izaugsmei labvēlīga.
Protests pret Covid-19 ierobežojumiem Rīgā 2021. gada 20. martā
2021. gada 20. martā Rīgas centrā apmēram 100 cilvēku pulcējas Brīvības pieminekļa laukumā, lai protestētu pret Covid-19 ierobežojumiem.
Pūtele Latvijas Radio norādīja: "Par laimi, likums visiem ir viens, proti, pamatizglītība ir obligāta un tā ir jāiegūst akreditētā skolā. Skolas izveidošanai nepieciešams sagatavot virkni dokumentu, tostarp jāpieņem darbā skolotāji ar atbilstošu izglītību, jālicencē programmas, jāizstrādā bērnu tiesībām un vecumposmiem atbilstošs darba plānojums.
Te ir šīs skolas dibināšanas stāstam otra puse, un tas ir jautājums par tiesisko ietvaru un lojalitāti valstij, kur demokrātija tiek sajaukta ar visatļautību, un kur cilvēki neiet uz vēlēšanām un pēc tam dusmojas par to, kas ir ievēlēts."
Tas, vai tiešām izdosies šādu skolu izveidot, būs redzams rudenī.
