Apkopoti dati par profesijām, kuru pārstāvji visbiežāk saslimuši ar Covid-19

Šajā laika posmā, vērtējot pēc profesijām, ar Covid-19 saslimuši 608 veikalu pārdevēji, 462 rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, 395 rūpniecības un citi strādnieki, 360 pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi, 296 māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, 279 komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji, 267 tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki, 258 pārvaldes vecākie speciālisti.

Arī starp kopumā ar Covid-19 saslimušajiem līdz 6. jūnijam visvairāk ir rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji - 3920, tiem seko veikalu pārdevēji - 3890, individuālās aprūpes darbinieki - 3600, pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi - 3270 un rūpniecības un citi strādnieki - 2750.

Vērtējot procentuāli no kopējā nozarē nodarbināto skaita, lielākais ar Covid-19 saslimušo skaits līdz 6. jūnijam konstatēts veselības un sociālajā aprūpē, kā arī pakalpojumu nozarē, kurās saslimuši 18% no kopējā nozarē nodarbināto skaita. Valsts pārvaldē un aizsardzībā saslimuši 12%, apstrādes rūpniecībā un izglītības nozarē - katrā pa 11% no nodarbināto skaita. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē saslimuši 10% no nodarbinātajiem, arī nekustamā īpašuma operāciju nozarē saslimušo īpatsvars ir 10%.

Pa 9% no nozarē nodarbināto kopējā skaita saslimuši pārējā rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē. Tirdzniecībā saslimušo īpatsvars bijis 8% no nozarē nodarbinātajiem.

Arī laika posmā no 1. maija līdz 6. jūnijam lielākais ar Covid-19 saslimušo īpatsvars ir pakalpojumu nozarē - 2,4% no nozarē nodarbinātajiem, tai seko apstrādes rūpniecība (1,4%), operācijas ar nekustamo īpašumu (1,3%), valsts pārvalde un aizsardzība (1,3%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (1,2%), transports un uzglabāšana (1,1%), izglītība (1,1%), tirdzniecība (1,1%), finanses un apdrošināšana (1,1%).

Kopumā EM apkopotā informācija liecina, ka starp "Top 40" nozarēm ar lielāko saslimušo īpatsvaru pārsvarā ir nozares, kurās dominē privātais sektors.

EM Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš valdības sēdē sacīja, ka no šiem datiem ministrijai ir vairāki galvenie secinājumi - saslimšana noteiktās profesijās notiek neatkarīgi no ierobežojumiem un atbilst kopējām saslimšanas tendencēm valstī, savukārt vairāk vakcinētajās profesijās, piemēram, sociālās aprūpes centru darbinieki, saslimstības samazināšanās notiek daudz straujāk nekā valstī vidēji. 

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) bažas raisīja straujais saslimstības pieaugums starp veikalu darbiniekiem maijā, savukārt Salmiņš skaidroja, ka nereti inficēšanās notiek ārpus tiešās profesijas un ārpus darba. Tomēr Kariņš norādīja, ka, acīmredzot, veikali nav bijusi drošākā darba vide tiem, kas tur strādā. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka no šiem datiem ir skaidrs, ka vakcīnas darbojas un profesijās, kurās vakcinācijas aptvere ir vislielākā, saslimstība samazinās straujāk. 

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka nav tik vienkārši pateikt, kur cilvēki saslimst visbiežāk. "Skaidrs, ka saslimstība brīvi un vienmērīgi izplatās visā sabiedrībā," viņš teica. 

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs komentēja, ka cilvēkiem riski ir vienādi visās profesijās. "Pavasarī tika atvērti veikali - saslimstība izplatījās šajos darba kolektīvos. Skaidrs, ka saslimstība vienmērīgi un nekontrolēti izplatās visā sabiedrībā - ja visi būtu vairāk vakcinēt, saslimstības kritums būtu tāds kā sociālās aprūpes darbiniekiem," viņš sacīja.