Grēka darbi mazdārziņos
Bieži vien mazdārziņos notiek trakas lietas, kas ir pilnīgi nepieņemamas. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande. Viņa uzsvēra, ka dažkārt augu kaitēkļu un slimību ierobežošanai tiek lietoti pilnīgi nepiemēroti un pat bīstami līdzekļi, kas Latvijā nav atļauti.
Viņa vērsa uzmanību, ka VAAD kopumā nekontrolē un neuzrauga mazdārziņos notiekošo, bet pārbaudēs dodas tikai tad, ja tiek saņemts kāds ziņojums, piemēram, iedzīvotāji sūdzas par kaimiņu teritorijā notiekošajām, iespējams, nelikumīgām darbībām. "Tad gan mēs reaģējam."
Tāpat speciālisti seko līdzi dažādām interešu grupām sociālajos tīklos, kurās cilvēki nereti grēko, ieteikdami dārzos lietot dažādus nepiemērotus līdzekļus.
Jūnijā vērojama kaitēkļu aktivitāte
"Kaitēkļi un slimības nešķiro, kur tiem mesties. Viņi var būt gan profesionālo lauksaimnieku laukos, gan mazdārziņos. Turklāt dažkārt mazdārziņos to var būt vēl vairāk. Īpaši tas ir raksturīgi vietām, kur ir sablīvējušies mazdārziņi, piemēram, privātmāju rajonā un vasarnīcu kooperatīvā, kur dārziņi ir blakus viens otram un tajos ir liela kultūraugu dažādība. Līdz ar to bio dažādība, ja skatāmies no slimību un kaitēkļu viedokļa, ir diezgan liela," Lestlande teica.
Šovasar līdz ar silto un karsto jūniju ir ļoti aktivizējušies dažādi kaitēkļi gandrīz uz visiem kultūraugiem. "Skati, ko uz kultūraugiem redz garāmgājēji un paši dārza saimnieki, ir diezgan pabriesmīgi - tā liekas pirmajā acu uzmetienā. Visur kaut kas kustas, ir savītas dažādas ligzdas, kur iekšā kustas dažāda veida kāpuri. Cilvēkiem liekas - ir briesmas, kas tur notiek!
Visam jābūt perfekti
Mēs esam novērojuši interesantu redzējumu, pieņēmumu, ka mazdārziņā visam jābūt perfekti. Tur nedrīkst nekas kustēties, uz lapiņām nedrīkst būt neviens pleķītis, visam jābūt ļoti ideāli. Dārza saimnieki to cenšas panākt ar dažādiem līdzekļiem.
Protams, ne visiem ir lauksaimnieciskā izglītība, kas nozīmē, ka ne visi spēj identificēt, kas tas ir par kaitēkli un slimību, cik tā ir bīstama.
Dažkārt tiek jaukti derīgie kukaiņi ar sliktajiem kukaiņiem. Galvenais, lai viss būtu tīrs un nebūtu nekas tāds, kas varētu šo idilli kaut kādā veidā izjaukt."
Vēlams vienu reizi uz visiem laikiem
Speciālisti novērojuši, ka nereti mazdārziņu saimnieki vēlas iegādāties kādu līdzekli, ko vienu reizi uzpūš uz kaitēkļiem vai slimības skartajām vietām, un augs uzreiz top tīrs un vesels. Turklāt vēlams, lai šī viena efektīvā darbība pasargātu visus augus visas sezonas garumā.
"Diemžēl tā tas nenotiek, jo slimības un kaitēkļi neparādās visi vienlaikus un ar tiem nevar vienlaikus cīnīties, jo tos ietekmē laika apstākļi. Kaitēkļu vairāk būs sausā un karstā laikā, bet slimības vairāk būs nedaudz vēsākā, bet mitrākā laikā."
Ak vai! Uz ko mēs ejam!
Lestlande norādīja, ka forumos cilvēki dalās ar dažādiem padomiem, savu praksi, noklausītiem ieteikumiem, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem. "Tur ārā izlec dažādi brīnumi un pārsteigumi, un mums, kas atbildam par augu aizsardzības jomu Latvijā, brīžiem liekas: "Ak vai! Uz ko mēs ejam!"
Tajā pašā laikā sabiedrība it kā ir noskaņota pret lielo lauksaimniecību, jo liekas, ka tur augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti pārmērīgi. Bet tomēr tur visu dara ar prātu, jo katrs profesionālais lauksaimnieks ir izglītots un zina, ko dara. Vienlaikus mazdārziņos notiek trakas lietas, kas ir pilnīgi nepieņemamas un kam nevajadzētu būt."
Pie bērniem un suņiem bez ķīmiskiem līdzekļiem
Speciāliste uzskata, ka dārzos, kur uzturas arī bērni un mājdzīvnieki, nevajadzētu lietot nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Īpaši nevajadzētu izmantot preparātus, kas nav paredzēti augu aizsardzībai, bet citiem nolūkiem.
Privātajos dārzos vairāk būtu jāizmanto dažādas alternatīvās metodes: "Ir ļoti daudz metožu: profilaktiskās, mehāniskās, fizikālās, agrotehnikās, ar ko ļoti veiksmīgi var ierobežot slimības un kaitēkļus. Bet, protams, šeit atkal ir jautājums par to, vai ierobežošanai ir jābūt līdz tādam līmenim, ka mazdārziņā nav pilnīgi neviena kukainīša un pleķīša? Vai es savā mazdārziņā samierinos ar to, ka kaut kādā līmenī gan slimības, gan kaitēkļi ir, bet tie neietekmē ražu, tās kvalitāti?"
Ievestie līdzekļi no Krievijas, Baltkrievijas
Sociālajos tīklos ļaudis bieži vien grēko, ieteikdami kaitēkļu un slimību ierobežošanai iegādāties līdzekļus, kas nelegāli ievesti no Krievijas un Baltkrievijas, bet vajadzētu apzināties, ka tie neatbilst Latvijas un Eiropas Savienības noteikumiem.
Novērots, ka nelegāli ievestie augu aizsardzības līdzekļi ir mazos iepakojumos, un īpaši bieži tie atklāti Latvijas austrumu pierobežas pilsētās - izskan informācija, kur un kā tos var iegādāties pie zināmiem pārdevējiem. VAAD ik gadu veic reidus, kuros atklāj nelegālos darboņus.
Blusu inde uz augiem
Vēl ļoti bieži forumos lasāms ieteikumi dārzā lietot "Neostomazānu", kaut arī tas ir veterinārais līdzeklis dzīvnieku blusu ierobežošanai. "Tas ir topā jau vairākus gadus." Šo preparātu iesaka lietot kā augu aizsardzības līdzekli.
Jau pirms vairākiem gadiem VAAD aicināja ļaudis aizdomāties par šī preparāta lietošanu, jo uz augiem, ko pēc tam patērē pārtikā, nevajadzētu lietot neatļautus augu aizsardzības līdzekļus. To darot, "ir ārkārtīgi milzīgs risks gan tiem, kas tos pēc tam ēdīs, gan arī videi". Ja vidē nonāk tas, kas tur nav paredzēts, tad sekas ir neprognozējamas.
Par laimi, daļa mazdārziņu saimnieku ir ievērojuši VAAD aicinājumu nelietot "Neostomazānu" un mudina to nedarīt arī citiem.
"Cobru" nevajag pūst uz augiem
Nereti sociālajos tīklos arī dzirdami nepareizi ieteikumi uz augiem pūst "Cobru" un citus līdzekļus, kas nav augu aizsardzības līdzekļi. Tos var lietot, lai iznīcinātu lapsenes vai prusakus, bet nevis pūst uz augiem.
Šādus līdzekļus dārzā noteikti nevajadzētu izmantot. "Arī šobrīd Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā ir palikuši līdzekļi, kurus var lietot mazdārziņā. Nav nepieciešama apmācība un apliecība, lai tos iegādātos un lietotu. Vienkārši vajag papētīt informāciju. Protams, visu slimību spektru tie nenosegs, bet pret populārākām slimībām un kaitēkļiem mums preparāti ir."
Lestlande norādīja, ka arī atļautos līdzekļus vajag lietot atbilstoši instrukcijai un saģērbties aizsargtērpā, lai pasargātu sevi. Tāpat vajadzētu ievērot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai un lietošanai pārtikā - nevajadzētu lietot augu aizsardzības līdzekļus un tad augus uzreiz apēst.
Nātru uzlējums un "Coca-Cola" nekaitēs
Vienlaikus padomos minēti arī nekaitīgi līdzekļi gan no senākiem laikiem, piemēram, sūkalas pret miltrasām, gan mūsdienām, piemēram, "Coca-Cola" pret laputīm. Šie tautas ieteiktie līdzekļi nav kaitīgi un arī palīdz, taču jāatceras, ka "Coca-Colas" vai cukurūdens lietošanas gadījumā tie pēc dienas vai divām ir jānoskalo no auga, jo, ja to nedara, auga lapas nevar paelpot.
Mazdārziņos droši var lietot nātru uzlējumus un citus dabīgus līdzekļus.
"Tas nav nekas slikts, ar tiem var darboties un kaut kādā līmenī kaitēkļu populācijas un slimības savā dārzā var ierobežot. Tas nekādā veidā negatīvi neietekmēs turpmāko dārza veselības stāvokli."
Kaitēklis vai labais kukainis?
Speciālisti arī aicina saimniekotājus iepazīties ar kaitēkļu izskatu un slimību pazīmēm, jo dažkārt ir tā, ka ļaudis jauc kaitīgas un nekaitīgas lietas. VAAD mājas lapā pieejama plaša informācija par slimībām, kaitēkļiem un to ierobežošanu.
Lai gan dažkārt kāpuri un kukaiņi vizuāli var izskatīties nepatīkami, ne visi ir kaitīgi un bīstami augiem. Piemēram, bizbizmārīšu kāpuri izskatās briesmīgi, bet patiesībā tie dara labu darbu dārzā - katrs ik dienas apēd vairākus desmitus lapušu. "Viss, kas ir dārzā, ir jāatpazīst, un tad var saprast, kā rīkoties."
Labāk izprast, kas dārzā notiek, labāk izmantot dabīgos līdzekļus, nevis tik iecienītos, bet kaitīgos preparātus "Neostomazānu" un "Cobru". Bieži vien forumos tos min kā pirmos palīgus kaitēkļu un slimību ierobežošanā, bet patiesībā tie var būt kaitīgi gan cilvēkiem, gan videi.
