foto: Shutterstock
Videoreģistrators auto vadītāju var paglābt arī no krāpniekiem
Pirms nepilna gada veikta aptauja liecināja, ka Latvijā videoreģistratorus lieto 20%, Lietuvā – 23%, Igaunijā – 22% autovadītāju.
112
2021. gada 22. jūnijs, 06:57

Videoreģistrators auto vadītāju var paglābt arī no krāpniekiem

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

Videoreģistratori personīgajās automašīnās gūst arvien plašāku pielietojumu, un sevišķi iecienīti tie ir valstīs, kur satiksmes noteikumu ievērošana nav īpašā cieņā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Krievijā ļoti izplatīta ir arī speciāla auto avāriju izraisīšana ar nolūku izkrāpt naudu. Arī Latvijā šādi gadījumi ir fiksēti, taču pagaidām šis nozieguma veids nav guvis plašu izplatību.

Jāņem vērā Eiropas regula

Likuma un Taisnības lasītājs Uldis jautā: “Kaut ko īsti nesaprotu. Ir lasīts – lai varētu izmantot videoreģistratora datus, tam jābūt reģistrētam, bet bieži vien policija pēc satiksmes negadījumiem vai pat noziegumiem aicina autovadītājus tos iesniegt policijai. Tad šie dati ir izmantojami vai tomēr ne, jo es neticu, ka visi tos ir masveidā reģistrējuši?”

Ar 2018. gada 25. maiju visā Eiropas Savienībā stājās spēkā vienota Vispārīgo datu aizsardzības regula, un saskaņā ar to personīgajā auto uzstādīts videoreģistrators vairs nekur nav jāreģistrē. Agrāk tas bija jādara Datu valsts inspekcijā, samaksājot valsts nodevu.

Tomēr nav tā, ka jebko, ko videoreģistrators nofilmējis, auto īpašnieks drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem. Atbilstoši datu aizsardzības regulas prasībām, lai attēlu vai citu personas datu apstrāde būtu likumīga, tam nepieciešams tiesiskais pamatojums. Tajā uzskaitīti seši punkti, un konkrētā situācijā kaut vienam no tiem ir jābūt:

  • sabiedrības intereses;
  • personas leģitīmo interešu ievērošana;
  • svarīgu interešu ievērošana;
  • juridiska pienākuma izpilde;
  • līguma izpilde;
  • fiksēto datu subjekta piekrišana.

Savām vajadzībām bez ierobežojumiem

Tātad, ja videoreģistratora nofilmētais materiāls tiek izmantots personīgām vai vienas konkrētas mājsaimniecības vajadzībām, to drīkst darīt bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja materiāls, kas satur jebkādas ziņas ar likumā aizsargātiem personas datiem (sākot no automašīnas numura zīmes un beidzot ar cilvēka seju), tiek publiskots, piemēram, sociālajos tīklos, tas var beigties ar tiesu darbiem.

Ja noticis satiksmes negadījums, kurā izceļas strīds par tā apstākļiem un kādas puses vainu, videoreģistratora datu izmantošana ir pieļaujama, jo tā tiks uzskatīta par personas leģitīmo interešu aizstāvību.

Tieši tāpat, izpildot policijas lūgumu dalīties ar šādiem datiem, tie tiks izmantoti nozieguma atklāšanai, kas noteikti ir sabiedrības interesēs. Tieši tāpat policija drīkst izmantot datus un pat publiski tos demonstrēt, ja videonovērošanas kamerās ir nofilmēta kāda persona nozieguma izdarīšanas brīdī un viņu nepieciešams atpazīt.

Telefons arī ir videoreģistrators

Maldīgs ir uzskats, ka ar personīgo viedtālruni safilmētam materiālam nav nekādu izplatīšanas ierobežojumu. Tā tas nav, jo datu aizsardzības regulā nav atsevišķi izdalītu elektronisko ierīču, bet ir to kopējs raksturojums – “automatizētas datu ieraksta ierīces”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Šajā kvalifikācijā automātiski iekļūst pilnīgi visas ierīces, ar kurām var iegūt video attēlu, un uz tā tālāku izplatīšanu arī attiecas iepriekš minētie noteikumi, arī uz fotogrāfijām.

Naudassods par datu aizsardzības likumdošanas pārkāpšanu var būt bargs – no 70 līdz 700 eiro privātpersonām un līdz pat 14 000 eiro juridiskām personām. Īpašā sadaļā noteikta kārtība, kādā šos datus drīkst izmantot arī valsts amatpersonas kriminālprocesā vai administratīvajā procesā.