Politologs Skudra: "Šīm vēlēšanām uz valdību būs tikai stabilizējoša ietekme"

Viņa ieskatā iedzīvotāju zemo aktivitāti nav ļoti ietekmējis tas, ka Saeimā un valdībā esošās partijas būtu sevi kaut kā diskreditējušas, jo kopumā iedzīvotāji pārsvarā balsojuši tieši par partijām un partiju apvienībām nevis, piemēram, vēlētāju apvienībām. Visām pašreiz valstī pie varas esošajām partijām ir salīdzinoši labs rezultāts, izņemot "KPV LV" un visai slikts tas bijis arī Jaunajai konservatīvajai partijai.

Tāpat viņš izcēla, ka vēlētāju aktivitāte ir atšķīrusies arī katrā reģionā. Piemēram, Vidzemē un Latgalē tā ir bijusi salīdzinoši augstāka nekā Kurzemē un Zemgalē. Vidzemē, pēc Skudras teiktā, vēlēšanu aktivitāte vienmēr esot bijusi salīdzinoši augstāka nekā valstī kopumā, savukārt Latgalē lomu, iespējams, spēlējusi partija "Saskaņa", kas uzvarējusi abās lielākajās Latgales pilsētās - Rēzeknē un Daugavpilī.

Skudra minēja, ka šo vēlēšanu rezultāti, iespējams, varētu liecināt, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās, kas gaidāmas 2022.gada rudenī, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) varētu pretendēt uz to, ka šādā kombinācijā tās nomaina "Jauno vienotību" un partiju apvienību "Attīstībai/Par!". "Tā gan pagaidām ir tikai mana hipotēze, nekādu stingro pierādījumu man nav," teica Skudru.

Tāds iespaids Skudram radies, aplūkojot vēlēšanu rezultātus Vidzemē. Viņš norādīja, ka, piemēram, ZZS uzvarēja Jūrmalā, kur apvienībai skaitliski nebūtu vajadzīgi sabiedrotie. Tikmēr Ogres novadā 13 deputātu krēslus ieguva saraksts, kurā kopā startēja NA, kā arī ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP).

"Es paskaitīju, un kopā ZZS, LZS un LZP Vidzemē ieguvuši 50 mandātus, un dažādās koalīcijās - vēl 43 mandātus," stāstīja Skudra.