Krāpnieku atmaskošana var beigties ar pamatīgām nepatikšanām pašam
Visai plašu izplatību internetā ir guvis krāpšanas veids, kad sociālajos tīklos cilvēkus šantažē ar draudiem publicēt kādus viņus kompromitējošus materiālus – sākot ar laulības pārkāpšanu, beidzot ar dalību pieaugušo industrijas filmās.
Krāpnieku aprēķins ir vienkāršs – uzrakstot simts šādu vēstuļu, saņēmēju vidū var gadīties kāds, kuram reiz dzīvē kāja ir paslīdējusi un no kura kaut ko izdodas arī izspiest. Šādas sarakstes nodošana atklātībai var beigties ar juridiskām sekām, jo izspiedēji parasti rada viltus profilus un izmanto internetā atrastas fotogrāfijas, kas to reālajam īpašniekam var ļoti nepatikt.
50 eiro par neesošu sānsoli
Šāda situācija ir atgadījusies Jānim Riņķim, kurš ikdienā nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām. Viņš "Facebook" saņēma draudzības uzaicinājums no kādas Ilonas Šveices, it kā Liepājas Jūrniecības koledžas latviešu valodas skolotājas. Pirms to apstiprināt, Riņķis vērsās ar jautājumu – vai mēs esam pazīstami? Turpinājumā izvērsās sarakste, kuras laikā tad arī notika naudas izspiešanas mēģinājums.
Riņķis atzīst, ka uzreiz sapratis, ka norisinās šantāža, un saraksti turpinājis ar domu, ka krāpnieki varētu atsūtīt sava bankas konta datus, jo tad būtu reāli atmaskojami, taču viņi izrādījās viltīgāki.
Lūk, kāda bija sarakste, saglabājot oriģinālo stilu
– Labvakar, tu man nosūtīji draudzības uzaicinājumu. Vai mēs esam pazīstami?
– Jā.
– No kurienes?
– Mēs gājām vienā skolā!
– Kurā tad, man ar Liepāju nav nekāda sakara?
– 93. vidusskola
– Nopietni? Es tevi neatceros. Ko tu dari Liepājā?
– Ja, daudz darbiņi, ģimene. Skaista pilsēta. Piedalījos Ukrainas notikumu kontekstā! Manīju arī tevi uz vietas.
– Kur tad? Liepājā?
– Ukrainā.
– Es neesmu bijis Ukrainā.
– Nu nedirs
– Ukrainā biju kaut kādā 2003. gadā.
– Nu par to arī runāju, es arī biju 2003. gadā.
– Un ko tad mēs tur darījām?
– Bučojāmies un viskautāko vēl neķītru. Es pateikšu visu jūsu sievai, bet ir viena opcija, kas jūs var paglābt. Samaksa!
– Un cik man jāmaksā?
– 50–60 eiro. Šodien dāsna jūtos.
– Ak tā. Un uz kurieni tad man būtu jāskaita šī nauda?
– Pa pastu var vai "omnivu". Nesen pazaudēju bankas karti, jums ir divas dienas, vai arī visu pateikšu.
– Žēl, ka nav bankas kartes. Es atkal nemāku ar "Omnivu" un pastu rīkoties.
– Man ir "paypal".
– Nē, nē – tikai bankas konts.
– Losi, tas ir tas pats.
Pieprasa izņemt bildi
Ar to arī šī sarakste beidzās, taču sabiedrības informēšanas vārdā Riņķis to ar visu viltus profila fotogrāfiju publicēja savā "Facebook" laika joslā, un ar to tālāk dalījās ap 1000 lasītāju.
“Protams, man daudzi ierakstīja arī komentārus, kur bija stāsti par līdzīgiem gadījumiem un ar daudz lielākām summām. Trīs sievietes man nosūtīja vēstules, ka fotogrāfijā redzamo sievieti pazīst personīgi,” stāsta Riņķis.
Divas kundzes paziņoja, ka ir bildē redzamās personas māsas, viena – ka kolēģe. “Viņas apgalvoja, ka sieviete fotogrāfijā nav īstā, un pieprasīja šo ierakstu dzēst, jo tas radot maldīgu informāciju par attēlā redzamo personu. Bet kā gan es varu zināt, ka man neraksta ar šo krāpniecību saistītas personas, un identificējamā vienkārši cenšas šādi iznīcināt lietiskos pierādījumus un apturēt netīkama ieraksta izplatību,” spriež Riņķis.
Nevienu no šīm rakstītājām viņš nepazīst, bažas radīja arī tas, ka sazinās “trešās personas”, nevis attēlā redzamā. “Būtu sazinājusies pati fotogrāfijā esošā sieviete, gan jau būtu šo situāciju atrisinājuši,” norāda Riņķis.
Viena no rakstītājām arī informējusi, ka profils vairs nav atrodams, bet “vai, lūdzu, nevarētu vismaz aizkrāsot ekrānšāviņos redzamo bildi, jo viltus profilā tika izmantota manas kolēģes bilde”. Riņķis atbildējis, ka labprāt to izdarītu, bet tehniski tas nav paveicams, jo profilam mainīts nosaukums, bet fotogrāfija tomēr nav izņemta. Drīz vien sekoja turpinājums.
Pieprasījums uz 70 lapām
Liels bijis Riņķa pārsteigums, kad viņš no advokātu biroja "Rusanovs&Partneri" advokātes Santas Oborenko saņēma oficiālu pieprasījumu uz 70 lapām izdzēst personas datus no konkrētās sarakstes. Prasībā līdzīgi kā iepriekšējā sarakstē lūgts aizkrāsot redzamo fotogrāfiju vai pilnībā dzēst ierakstu, ko Riņķis tā arī nav izdarījis.
Viņš gan ir neizpratnē, vai tam šobrīd ir kāds loģisks pamatojums: “To publicējot, es vēlējos pasargāt citus sabiedrības locekļus, šo ziņu ir apskatījuši un ar to dalījušies teju tūkstotis cilvēku – vai tad katru no viņiem arī meklēs rokā un apsūdzēs neslavas celšanā? Ja es tagad ar šo informāciju kaut ko darīšu, es faktiski pats savām rokām iznīcināšu pierādījumus noziedzīgām darbībām.” Ņemot vērā, kā situācija ir attīstījusies, Riņķis nolēmis, ka tik viegli nepadosies un cīnīsies tomēr ar jurista palīdzību.
Advokāte Oborenko skaidro – datu aizsardzības likumdošana nosaka, ka jebkādu šāda veida datu apstrādi drīkst veikt tikai oficiālas valsts iestādes uzraudzībā. Saņemot šādas vēstules no krāpniekiem, pašam nekas neesot jādara, bet tikai jāvēršas Valsts policijā. Šādas pašdarbības rezultātā esot pārkāpts Personas datu aizsardzības likums, un tāpēc advokātes klientei ir tiesības pieprasīt šīs informācijas dzēšanu.
Prettiesiskas metodes...
Riņķim adresētajā vēstulē ir teikts: “Ir saprotama un pat apsveicama Jūsu vēlme informēt sabiedrību par notikušo, lai tādējādi mēģinātu pasargāt citas personas no šāda veida krāpšanas vai izspiešanas, taču šobrīd jūs šo mērķi mēģināt sasniegt ar prettiesiskām metodēm. Mēģinot tiesiski sasniegt savu paša izvirzīto mērķi, Jums šīs sarakstes ekrānšāviņš (ekrānuzņēmums – Red.) savā Facebook profilā būtu jāievieto bez fotogrāfijas, kur var identificēt personu. Tādējādi Jūsu Facebook draugi tiktu informēti par sarakstes saturu, savukārt netiktu aizskartas citas personas tiesiskās intereses.”
Piebildīsim, ka visu iesaistīto personu vārdi redakcijai ir zināmi, taču ētisku apsvērumu dēļ tos nepublicēsim tāpat kā strīdu izraisījušo fotogrāfiju.
Šāda prasība būs viena no pirmajām Latvijā, tāpēc būs interesanti redzēt, ar ko viss beigsies; vēl jo vairāk tāpēc, ka šādas informācijas publiskošana par iespējamiem krāpniekiem ir parasta parādība.
Atmaskošana pašu rokās
Diemžēl gadījumi, kad dažādus interneta krāpniekus sauc pie reālas kriminālatbildības, ir reti, kaut gan vai ik dienu tiek apkrāpti desmitiem "Facebook" lietotāju, it īpaši pirkšanas un pārdošanas darījumos.
Parasti tas notiek, pēc naudas pārskaitījuma nepiegādājot solīto mantu, vai otrādi, saņemot preci, par to nenorēķinoties. Izkrāptā vērtība variē, sākot no dažiem eiro, līdz pat tūkstošos skaitāmām naudas summām.
Facebook ir izveidotas vairākas interešu grupas, kurās apkrāptie var ievietot brīdinošu informāciju, un to aktīvi arī dara – šīm grupām ir pat vairāki tūkstoši sekotāju. Grupu administratoru prasības ir, ka par konkrētu krāpnieku jāievieto maksimāli daudz informācijas, tostarp sarakste ekrānuzņēmumu veidā.
Teorētiski arī šādos gadījumos krāpnieki var izmantot citu cilvēku fotogrāfijas, apzināti veidojot viltus profilus. Diemžēl policija ar visiem šiem blēžiem pilnā apmērā galā netiek, tāpēc cilvēkus, kuri cenšas brīdināt pārējos, var saprast. Jautājums tikai, vai un kā to var vērtēt datu aizsardzības kontekstā, ja notiks kaut kas līdzīgs kā aprakstītajā situācijā.
