Latvijas skolēnam bronza 29. Starptautiskajā filozofijas olimpiādē
No 27. līdz 30. maijam Latvijas skolēnu komanda jau septīto reizi piedalījās Starptautiskajā filozofijas olimpiādē (IPO), kur šogad attālināti piedalījās 52 dalībvalstis un divas novērotājas valstis. Gan pagājušajā gadā, gan šogad olimpiādes organizēšanu attālināti uzņēmās Slovēnija. Savukārt Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Latvijas skolēni un vienam no viņiem izdevās izcīnīt godpilno bronzas medaļu.
Filozofijas olimpiādē skolēniem ir viens uzdevums – četrās stundās uzrakstīt eseju angļu valodā par vienu no četrām dotajām tēmām, kas parasti ir formulētas kā citāti. Olimpiādes dalībnieka uzdevums ir interpretēt to, formulēt problēmu un savu pozīciju, dot pārliecinošu pamatojumu savai pozīcijai.
Saskaņā ar olimpiādes nolikumu no katras valsts sacensībās var piedalīties līdz diviem skolēniem. Latviju Starptautiskajā filozofijas olimpiādē šogad pārstāvēji divi RTU inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēni - Eva Krupenko un Džonatans Miks Melgalvis, kurš olimpiādē izcīnīja bronzas medaļu.
Latvijas delegācijas komandu olimpiādē vadīja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzējs Artis Svece. Dalībai olimpiādē skolēnus palīdzēja sagatavot RTU inženierzinātņu vidusskolas pedagogs Māris Zvaigzne.
“Tēmas bija grūtas, tāpēc īpašs prieks, ka Latvijas komandas pārstāvis ieguva bronzas medaļu. Tas, ka olimpiāde notika attālināti, pavēra iespējas, kādas klātienē nebūtu realizējamas. Skolēnus uzrunāja un uz viņu jautājumiem atbildēja mūsdienu filozofijas dzīvie klasiķi - Pīters Singers, Noams Čomskis un Katrīna Malabū. Tomēr pietrūka tā, kas Starptautisko filozofijas olimpiādi padara par neatkārtojamu pieredzi – kopā būšana, neformālas sarunas un diskusijas, kā arī jauni draugi no visas pasaules,” par dalību starptautiskajā olimpiādē stāsta Latvijas komandas vadītājs Artis Svece.
Šogad olimpiādē skolēnu pārdomām tika piedāvāts Braiena Massumi izteikums: “Jēdziens ir kā ķieģelis. To var izmantot, lai uzbūvētu saprāta tiesas namu. Vai arī ar to var izsist logu.” Tāpat olimpiādes dalībnieki varēja komentēt Abu Bakra ibn Tufaila argumentu par labu neķermeniska pasaules radītāja eksistencei, viņiem bija dots fragments arī no princeses Elizabetes vēstules Dekartam par klasisku psihes filozofijas tēmu – kādā veidā garīga substance var cēloniski ietekmēt ķermeni. Savukārt ceturtais citāts bija veltīts tam, kā tehnika izmaina cilvēka eksistenciālo situāciju, un tas bija paņemts no vēstules, ko rakstījis Klods Īterlijs – pilots, kurš piedalījās Hirosimas bombardēšanā.
Lai piedalītos olimpiādē, skolēniem šogad bija nepieciešams dators un kamera. Lai nodrošinātu godīgumu, visu rakstīšanas laiku kamerai bija jābūt ieslēgtai, un olimpiādes dalībnieku darbība tika monitorēta. Pēc noteikumiem skolēni, rakstot eseju, var izmantot tikai vārdnīcu un nekādus citus palīglīdzekļus. Pats rakstīšanas process notika speciālā platformā, kas neļāva skolēniem piekļūt citiem materiāliem vai programmām.
Kopumā šogad žūrijas vērtēšanai tika iesniegtas 85 esejas, no tām divas saņēma zelta, četras sudraba un sešas bronzas medaļu, savukārt 24 darbi tika novērtēti ar atzinību. 2022. gadā Starptautiskā filozofijas olimpiāde notiks Lisabonā, Portugālē.
Dalība olimpiādē īstenota ESF projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002.
