Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu konstatē īpašu PMLP labvēlību

Saskaņā ar žurnāla “Forbes” aplēsēm, Krievijas “Alfa-bankas” līdzīpašnieks Pjotrs jeb Pēteris Avens ar 5,3 miljardiem ASV dolāru šogad ir pasaules miljardieru topa 529.vietā. Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” mājaslapā aprakstīti Avena tituli: Krievijas Goda ordeņa kavalieris, Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latvijas Universitātes goda doktors. Turpat pieminēts, ka labdarības fondu Avens nolēmis izveidot, jo viņa tēva priekšteči ir no Latvijas, tāpēc viņš izjūt emocionālu tuvību ar šo valsti.

Taču ne “Forbes”, ne Avena fonda mājaslapa nepiemin to, ka latviešu strēlnieka mazdēls Avens kopš 2016.gada ir arī Latvijas pilsonis. Pilsonību viņš ieguva, pamatojoties uz Pilsonības likuma normu, kas paredz: par Latvijas pilsoni atzīstams latvietis, kura priekštecis pastāvīgi dzīvojis Latvijas teritorijā laikā starp 1881.gadu un Latvijas Republikas okupācijas dienu 1940.gada 17.jūnijā. Vienlaikus šai personai jāapliecina sava piederība pie valstsnācijas un latviešu valodas prasme, kuru pārbauda PMLP izveidota komisija.

Avens latviešu valodas eksāmenu kārtoja divreiz. 2015.gada decembrī viņš izkrita – kā vēlāk KNAB liecināja eksāmena komisijas locekle-filoloģe, “bija skaidrs, ka Avens nemāk valodu un nebija saprotams, ko viņš runā”. Savukārt šīs pašas komisijas locekle-vēsturniece par 2016.gada aprīlī notikušo pārbaudi liecināja, ka viņai bijuši iebildumi par Avena zināšanu pārbaudes novērtējumu. Tomēr komisijas vadītāja abām pārējām loceklēm esot uzspiedusi savu viedokli, proti, ielikt minimālo nepieciešamo punktu skaitu Avena valodas prasmes pārbaudē. Komisijas locekļi vērtēja, bet vadītājai rezultātā bija noteicošais vārds – liecināja filoloģe.

Vēlāk KNAB izmeklētāji pēc eksāmena audioieraksta noklausīšanās konstatēja, ka Avens atbildēja uz 11 no 23 pārbaudes komisijas uzdotajiem jautājumiem, “līdz ar to pretendents sniedza atbildes tikai aptuveni 47% no kopējā valodas zināšanu un prasmes pārbaudes apjoma”. Tomēr komisijas priekšsēdētāja KNAB liecināja, ka Avena valodas prasmes tika vērtētas objektīvi. “Neviens viņai nelūdza, nezvanīja un neizdarīja spiedienu, lai Avens nokārtotu valsts valodas eksāmenu,” šādi KNAB lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu aprakstītas komisijas vadītājas liecības.

Komisijas locekles un citus PMLP darbiniekus KNAB iztaujāja lietā, kurā sākotnējās aizdomas par iespējamo PMLP vadītāja kukuļošanu bija balstītas uz operatīvās darbībās fiksētām sarunām starp būvuzņēmēju Rāvi un politiķi Jaunupu. KNAB lēmumā sarunas starp abiem ir gan citētas, gan atstāstītas. Tāpat lēmumā citēta ir arī Jaunupa saziņa ar PMLP priekšnieku Vilni Jēkabsonu.

KNAB lēmums ir anonimizēts, taču tā kā iesaistītās personas “De Facto” ir zināmas, lēmuma fragmenti tiek publicēti atšifrētā veidā.

2015.gada 3.novembris, saruna starp E.Jaunupu un G.Rāvi:
PMLP viss ir sakārtots, lai Rāvja divas paziņas atrisinātu savus jautājumus – vienam jāsaņem politiskais patvērums, otram Latvijas Republikas pilsonība. Sarunā abi vienojas, ja viss būs veiksmīgi, desmitnieku vajadzētu iedot un lai pēc iespējas mazāk cilvēki par to zina.

2015.gada 30.novembris
E.Jaunups: “Teiksim tā. Nu, ja viss veiksmīgi noris. Nu, teiksim, viss veiksmīgi. Un ja viņam var iedot un Ziemassvētkiem. Viņš nav neko prasījis.”
G.Rāvis: “Jā, es sapratu. Es sapratu. Skaidrs. Skaidrs. Jautājumu, nav jautājumu!”
E.Jaunups: “Uz Ziemassvētkiem. To desmitnieku iedot, tad viņam būtu. Tas vairāk būtu kā žests. Tas pat nav. Jo kā tu redzi, viņš neko neprasa. Bet es domāju, nu, nezinu. Bet tas ir forši. Ja nevar – nē. Nav jautājumu.”

2016.gada 20.aprīlis [P.Avena otrā valodas eksāmena un LR pilsoņa pases saņemšanas diena]
V.Jēkabsons: “Ēē. Un, un, kad ir lejā, tad vienkārši uzzvanīt, un tad aizvedīs, savedīs, sabildēs, nobildēs. Un tad vajadzēs vēl izbraukt līkumiņu, lai paņemtu.”
E.Jaunups: “Nekādu jautājumu.”

2016.gada 20.aprīlis
E.Jaunups: “Fantastiski, efektīvi! Un es tevi pēc pāris dienām uzaicināšu tēju iedzert.”
V.Jēkabsons: “Labi, labi. Davai.”

2016.gada 25.aprīlis
Sarunā starp Jaunupu un Rāvi minēts, ka Avens nokārtoja Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas eksāmenu. Jaunups paskaidro, ka eksāmena laikā tika uzdoti “pareizie” jautājumi, lai Avens atkārtoti neizgāztos.

2016.gada 29.aprīlis [vārda diena Vilnim]
E.Jaunups: “Sirsnīgi un īpaši sveicieni vārda dienā! Lai lielisks vakars! P.s. Es labprāt jaunnedēļ ar Tevi padzertu tēju.”
V.Jēkabsons: “Paldies!”

Jaunups KNAB liecināja, ka pēc sava laba paziņas Rāvja lūguma palīdzējis Avenam ar informāciju par pilsonības iegūšanas iespējām. Šo informāciju sniedza Jaunupam pazīstamais PMLP priekšnieks Jēkabsons. Ne par konsultācijām, ne eksāmena nokārtošanu neviens nekādu naudu ne prasīja, ne piedāvāja, ne deva, liecināja Jaunups un citi pratinātie. Dienā, kad Avens otro reizi devās uz eksāmenu, Jaunups Krievijas miljardieri vairākkārt satika – viņi apmeklēja porcelāna kolekcijas izstādi, pēc tam pusdienoja restorānā.

Sarunā ar “De Facto” Jaunups stāsta, ka saistībā ar šo lietu viņš vienu reizi bijis KNAB kā liecinieks. Tur viņam uzdoti jautājumi, bet netika atskaņotas nekādas sarunas vai rādīti to atšifrējumi. Tāpēc tagad Jaunupam esot grūti izskaidrot, kāpēc viņa un Rāvja sarunās pieminēta iecere iedot kādam desmitnieku, “ja viss būs veiksmīgi”.

“Kas no, iespējams, kaut kādas tur stundu garas sarunas, kas ir, pieņemsim, man bijusi ar Rāvja kungu, kur tai skaitā tika runāts par kaut kādiem iespējamiem krīzes komunikācijas darbiem, kas būtu jāveic un tamlīdzīgi, varētu izskanēt tai skaitā kaut kāda nauda – iespējams. Es vienkārši neatceros, nezinu. Bet par ko es varu apliecināt – simt procenti jums, simt procenti apliecināju KNAB – ka šeit nav noticis nekas nelikumīgs. Bet es saku: tā kā es neesmu tās sarunas dzirdējis un tas, ko var redzēt šajā dokumentā, tur ir apmēram piecas sekundes tādā sarunvalodā, iespējams, no stundas sarunas... Nu, man ir ļoti grūti nokomentēt šādu no konteksta izrautu vienu frāzi,” “de facto” pauda partijas “Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Jaunups.

Savukārt PMLP priekšnieks Jēkabsons sarunā ar “De Facto” vairākkārt uzsvēra, ka viņš kā liecinieks KNAB ir parakstījies par informācijas neizpaušanu un neesot oficiāli informēts, ka process būtu izbeigts. Tomēr arī viņš noliedza jelkādu korupciju Avena pilsonības saņemšanas procesā. KNAB lēmumā uzsvērta PMLP atbildīgo personu ieinteresētība un nekavējoša rīcību Avena interesēs un tas, ka persona baudīja īpaši labvēlīgu attieksmi. Tāpat dokumentā aprakstīts, ka Jēkabsons visādos veidos – gan ar rezolūcijām, gan zvaniem darbiniekiem – steidzinājis Avena lietas izskatīšanu.

PMLP priekšnieks Jēkabsons apgalvo – šādas rūpes par klientu neesot nekas neparasts: “Mums klients ir pirmā vietā, lai zinātu. Mēs nešķirojam, vai tas ir politiķis, vai tas ir sportists, vai tas ir parastais melnstrādnieks. Mēs nešķirojam. Klients mums ir pirmajā vietā. Un visas procedūras tātad mums notiek atbilstoši likumam. Likumi ir daudz, ir Administratīvā procesa likums un pārējais. Tā kā es... Ja ir kaut kas konstatēts nelikumīgi, ja ir kaut kas tāds noticis – tad par to ir jāsoda. Ja viss ir bijis likumīgi, tātad viss ir bijis likumīgi.”

Kriminālprocesu KNAB sāka gandrīz trīsarpus gadus pēc Avena pilsonības iegūšanas brīža – 2019.gada septembrī. Tas notika dažas dienas pēc tam, kad Guntis Rāvis KNAB paviesojās saistībā ar būvnieku karteļa lietas izmeklēšanu. Var pieļaut, ka lielas cerības atrast kādus kukuļošanas pierādījumus šajā lietā KNAB neloloja, taču neuzsākt kriminālprocesu nedrīkstēja, jo fiksētās sarunas radīja aizdomas par iespējamu korupciju.

Tomēr Rāvis, Jaunups, Avens un Jēkabsons kukuļošanas faktu noliedza, arī pārējie lietā nopratinātie liecinieki par iespējamo kukuļdošanu neko neliecināja. Nekādus citus pierādījumus KNAB izmeklēšanas gaitā arī neguva un pērn decembrī procesu izbeidza.

Par iespējamiem pārkāpumiem Avena Latvijas pilsonības piešķiršanas procedūrā, personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas kārtībā un valsts valodas eksāmena gaitā KNAB Iekšlietu ministrijai pirms gada nosūtīja informāciju un materiālus dienesta pārbaudes veikšanai. Iekšlietu ministrijā “De Facto” paskaidroja, ka ierosināt disciplinārlietas pret ierēdņiem tā vairs nevarēja, jo bija pagājis divu gadu noilguma termiņš.

Tikmēr Guntim Rāvim šai lietā palīdzējušais advokāts Dmitrijs Skačkovs “De Facto” norādīja, ka viņa klients komentārus nesniegs. Savukārt Avens caur savu labdarības fondu “De Facto” pauda viedokli, ka papildus komentēt pārbaudošajai iestādei iepriekš pausto neesot nepieciešams, ņemot vērā to, ka nekāds pārkāpums neeksistē.