Šodien Latvija izvēlas jaunās pašvaldības: jau 26. vēlēšanas atjaunotās valsts vēsturē
foto: Paula Čurkste/LETA
Šajās pašvaldību vēlēšanās ir vēl nebijušas inovācijas: var nobalsot, neizkāpjot no auto vai “caur durvīm”. Tāpat nu vēlēšanās var piedalīties jebkurā iecirknī savas pašvaldības teritorijā.
Politika

Šodien Latvija izvēlas jaunās pašvaldības: jau 26. vēlēšanas atjaunotās valsts vēsturē

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pašreiz notiekošās pašvaldības vēlēšanas pēc skaita ir jau 26. (ieskaitot ārkārtas) vēlēšanas atjaunotās Latvijas pastāvēšanas 30 gadu vēsturē. Vēl līdz šīs nedēļas sākumam nebija skaidrs, cik novados un pilsētās notiks vēlēšanas. Pirmdien, pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu, tās atcēla Rēzeknes novadā, jo par nelikumīgu tika atzīta Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam, jo tie pēc tiesas un taisnības pienākoties Madonai. Jauns.lv skaidro vēlēšanu norisi un ielūkojas to vēsturē.

Šodien Latvija izvēlas jaunās pašvaldības: jau 26....

Šodien, 5. jūnijā, norisinās 26. vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē, četrās no tām gan varēja piedalīties tikai ierobežots pilsoņu skaits, jo tās bija ārkārtas vēlēšanas tikai dažās pašvaldībās. Šajās vēlēšanās nepiedalās Rīgas, kā arī Rēzeknes un Varkaļānu novadu iedzīvotāji. Bet rudenī jau paredzētas 27. vēlēšanas pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ko rīko Centrālā vēlēšanu komiteja (CVK), kurās savas vietvaras izraudzīsies Rēzeknes novada iedzīvotāji.

30 gadu laikā: 27 vēlēšanas un astoņi referendumi

Bez vēlēšanām esam iztikuši vidēji tikai trīs gadus atjaunotās valsts vēsturē, kaut gan tas ir tikai vidēji, jo, piemēram, Eiroparlamenta vēlēšanas ir notikušas vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām. Pie vēlēšanu urnām nav bijis jāiet sešus gadus.

Trīsdesmit gadu laikā notikuši arī astoņi referendumi jeb tautas nobalsošanas: redzamākie no visiem – par valsts valodu, 10. Saeimas atlaišanu un pievienošanos Eiropas Savienībai. Bez vēlēšanās vai referendumiem Latvija iztikusi tikai pirmos divus atjaunotās neatkarības gadus – 1991. un 1992. gadā, kā arī 1996., 2004., 2015. un 2016. gadā. Šodien notiek 26., bet pēc dažiem mēnešiem jau būs 27. vēlēšanas atjaunotās Latvijas laikos.

Kopš 1993. gada, kad sākās atjaunotās Latvijas “vēlēšanu maratons”, esam vēlējuši deviņas Saeimas (vienas bija ārkārtas vēlēšanas), četras reizes Eiroparlamenta deputātus, astoņas reizes pašvaldības visā Latvijā, kā arī notikušas četras ārkārtas vēlēšanas atsevišķās pašvaldības – Rīgā, Rojas un Mērsraga novadā Rēzeknes pilsētā, kā arī Kuldīgas rajona Rendas pagastā.

261 deputāta kandidāts paliek ar garu degunu

Tā kā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notika pērnā gada augusta nogalē, bet nu tās atceltas Rēzeknes novadā, vēlēšanas norisinās tikai 40 no 42 pašvaldībām, kuras izveidotas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Vairums jauno novadu, izņemot lielās pilsētas, nu ieguvuši jaunas robežas, bet pāris, agrāk patstāvīgām lielajām pilsētām (Valmierai un Jēkabpilij) pievienotas “lauku zemes”.

Novados un valstspilsētās kopumā būs jāievēl 645 deputāti no 318 sarakstiem, kuros startē 5548 kandidāti. Pēdējā brīdī no starta tika noņemti 12 saraksti Rēzeknes un Madonas novadā (katrā pa sešiem), un 261 potenciālais deputāts jau prātoja, ka jāmaina savi plāni tuvākajiem mēnešiem. Nu atkal paziņots, ka Madonas novadā vēlēšanas tomēr notiks, un tāpēc pašreiz uz starta līnijas liegts uzkāpt tikai 132 kandidātiem.

Kopumā vēlēšanās startē 40 dažādu partiju un to apvienību saraksti. Atkarībā no novada lieluma novada domēs jāievēl no 13 līdz 23 domniekiem (vismazākais novads – Valkas, vislielākais – Ogres novads).

Inovācijas vēlēšanu sistēmā un Covid ierobežojumi: balsošana, neizkāpjot no auto

foto: Mārtiņš Ziders
Atjaunotās Latvijas laikā 30 gadu laikā visiem Latvijas pilsoņiem pie vēlēšanu urnām ir bijis jāiet 29 reizes, četrās pašvaldībās, ieskaitot Rīgu, pat par reizi vairāk.
Atjaunotās Latvijas laikā 30 gadu laikā visiem Latvijas pilsoņiem pie vēlēšanu urnām ir bijis jāiet 29 reizes, četrās pašvaldībās, ieskaitot Rīgu, pat par reizi vairāk.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās vēlētājs tagad var balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks noskenēs vēlētāja pasi vai personas apliecību un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Tas, piemēram, nozīmē, ja jūs dzīvojat Kuldīgā, uz novada pašvaldības vēlēšanām obligāti nav jādodas Kuldīgā, to vari izdarīt arī Alsungā vai Skrundā.

Jāņem vērā, ka kovidierobežojumu dēļ uz vēlēšanām jādodas ar sejas masku, bet svarīgi atcerēties, ka seja uz brīdi būs jāatsedz, uzrādot pasi vai personas apliecību, lai vēlēšanu komisijas loceklis pārliecinātos, ka aiz maskas neslēpjas kāda cita persona.

Jēkabpilī un Ādažos - balsošana no auto:

Īpaša “atrakcija” sagādāta Ādažu un Jēkabpils novada vēlētājiem, kuriem būs iespēja balsot neizkāpjot no savas automašīnas tā dēvētajās “ārtelpas balsošanas vietās”: 
Ādažos pie Ādažu novada domes ēkas (starp domes ēku un Gaujas ielas 25. namu) no pulksten 8.00 līdz 19.00; Jēkabpils pilsētā – pie Tautas nama (Vecpilsētas laukums 3) un pie Jēkabpils sporta halles (Brīvības iela 289B) no pulksten 7.00 līdz 18.00.

Transportlīdzeklī balsošanas laikā drīkstēs atrasties tikai viena persona. Balsošana automašīnā notiks pēc noteiktas shēmas apļveida kustībā ar vairākām pieturām (instrukcija atrodama internetā: https://ej.uz/balsoauto). Tomēr jāņem vērā, ka šī balsošanas iespēja neattieksies uz vēlētājiem, kuri ir pašizolācijā vai mājas karantīnā saistībā ar Covid-19. Šiem vēlētājiem jāturpina ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus un jāpiesaka balsošana savā atrašanās vietā.

Balsošana mājās. Kā to pieteikt?

Pieteikt balsošanu mājās “ar garantiju” savā atrašanās vietā vēlēšanu apgabala teritorijā var līdz šodienas pusdienlaikam – pulksten 12.00. To var izdarīt arī līdz septiņiem vakarā, bet tad vēlēšanu komisija negarantē, ka varēs pagūt līdz astoņiem vakarā nokļūt līdz jums, un tādā gadījumā šīs vēlēšanas jums var iet secen.

Parakstītu iesniegumu par balsošanu mājās varat jūs pats vai jūsu uzticības persona aiznest uz vēlēšanu iecirkni, to var arī nosūtīt pa e-pastu, bet tādā gadījumā tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu.

Iesniegumā jānorāda vārds, uzvārds; personas kods; iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā; precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai; telefona numurs; ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir; vai atrodas vai neatrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā saistībā ar Covid-19 infekcijas saslimšanu vai inficēšanās riskiem. (iesnieguma paraugs un instrukcija internetā: www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/balsosana-veletaja-atrasanas-vieta).

Izbraukumā vēlētāju atrašanās vietā pēc iespējas dosies vēlēšanu komisijas locekļi, kuri būs vakcinēti pret Covid-19. Vēlēšanu komisijas locekļi, kuri nebūs vakcinēti un ja balsošana notiks iekštelpās pie vēlētāja, viņi lietos respiratoru, virsvalku (virstērpu), gumijas cimdus un, ja iespējams, piegulošas aizsargbrilles.

Pieteikt balsošanu mājās aicināti vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī, vēlētāji, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā saistībā ar Covid-19 un slimojošu personu aprūpētāji.

Te vēl jāuzsver, ka sakarā ar epidemioloģisko situāciju balsošana dzīvesvietā var notikt “attālināti” jeb ārtelpās, piemēram, ja savu balsi grib nodot cilvēks, kas Covid-19 dēļ atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Izbraukuma vēlēšanu komisijas loceklis vēlēšanu materiālus novieto pie vēlētāja ārdurvīm, atkāpjas no tām divu metru attālumā. Vēlētājs paver durvis, paņem vēlēšanu sarakstus un aploksni, ieiet atpakaļ dzīvoklī, kur cēlā vientulībā izdara savu izvēli, parakstās balsotāju saraksta veidlapā, tad paver durvis un balsošanas zīmi iemet pie durvīm novietotajā urnā.

Obligāti jāņem vērā

Saņemot balsošanas materiālus, CVK vēlētājiem iesaka pārliecināties, vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas visas attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu zīmes.

Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai atzīmēt ar plusu kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, un izsvītrot tos, kuru ievēlēšanu neatbalsta. Der atcerēties, ka vēlēšanās nav iespējams nobalsot pret kandidātu sarakstu, pat izsvītrojot vēlēšanu zīmē visus kandidātus, vēlētājs vienalga ir atdevis balsi par konkrēto vēlēšanu listi.

Ja vēlēšanu zīme ir sabojāta, bet nav ievietota aploksnē un aploksne nav aizlīmēta, vēlētājs drīkst lūgt izsniegt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu. Sabojātā vēlēšanu aploksne jāatdod vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim un par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu atkārtoti jāparakstās balsotāju sarakstā.

Vēlētāji visu informāciju par vēlēšanu norisi, savu iekļaušanu vēlēšanu sarakstos un citām problēmām vai iegūt un ziņot par CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājaslapā: www.cvk.lv.